Joprojām neskaidrs ir skolotāju algu jautājums. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga intervijā Latvijas Radio norādīja, ka algas nav aprēķinātas korekti – daļa skolotāju Latvijā konstatējusi algas samazinājumu.
LIZDA šobrīd apzina problēmas, kas radušās valsts budžeta mērķdotācijas jautājumos un meklē risinājumus to pārvarēšanai. Tāpat tiek uzsvērts, ka mērķdotāciju apmēru, t.i., “gala naudu”, ko nepieciešams pārskaitīt pedagogu algu izmaksai, rēķina Izglītības un zinātnes ministrija nevis arodbiedrība, taču LIZDA šobrīd aktīvi iesaistās savu biedru interešu aizstāvēšanā un meklē citu institūciju iespējamās kļūdas.
Iespējamie iemesli darba algas samazinājumam, ko LIZDA apkopojusi:
1. Piešķirtā valsts budžeta mērķdotācija pedagogu darba samaksai kopumā nepietiek streika vienošanās izpildei (darba slodzes sabalansēšanai un zemākās darba algas likmes paaugstināšanai);
2. Skolēnu skaita samazinājums;
3. Skolēnu skaita izmaiņas izglītības pakāpēs. Piemēram, samazinājies skolēnu skaits vidējās, bet palielinājies -pamatskolas pakāpē, jo atšķiras izmaksas dažādās pakāpēs;4. Darba slodzes samazinājums. Piemēram, pirmsskolas pedagogiem samazina darba slodzi un līdz ar to arī algu, jo pašvaldībai no sava budžeta jānodrošina darba samaksa pedagogiem, kuri strādā ar bērniem 1,5-4 gadu vecumā;
5. Pašvaldība pārdala valsts budžeta mērķdotāciju, atbilstoši pašvaldībā apstiprinātai kārtībai, nolikumam. Piemēram, samazina finansējumu lielai skolai, pārdalot to par labu mazai skolai;
6. Janvārī piešķirtā valsts budžeta mērķdotācija izmantota likmes paaugstināšanai, nevis darba slodzes balansēšanai, piemaksām;
7. Pašvaldība samazinājusi savus ieguldījumus pedagogu darba samaksai;
8. Citos pienākumos iekļauts pagarinātās grupas darbs, minimāli gatavošanās, labošana, konsultācijas;
9. Nav pietiekams pedagoģisko likmju skaits uz izglītojamo speciālās izglītības programmas īstenošanai;
10. Profesionālajās izglītības iestādēm nav piešķirta pietiekama valsts budžeta mērķdotācija;
11. Principa “skolēns pašvaldībā” dēļ nav iespējams apmaksāt visus pienākumus mazajās skolās, tur var apmaksāt vai nu tikai kontaktstundas vai kontaktstundas un daļu no citiem pienākumiem. Ja pašvaldība neiegulda savu naudu vai neveic mērķdotācijas pārdali, tad nevar visu pedagoga darbu apmaksāt u.c.
“Daudzās izglītības iestādēs rodas šīs problēmas, un viņi norāda, ka stundu vērtība ir kļuvusi mazāka eiro izteiksmē tāpēc, ka janvārī tika piešķirts 61,67 miljoni eiro, un liela daļa šo naudu ielika algas likmē, paaugstināja algas, bet tā nauda bija jāizlieto slodzes balansēšanai vai piemaksās,” skaidroja Vanaga.
LIZDA 19. oktobrī plkst. 10.00 aicinājusi uz tikšanos Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvjus, lai pieprasītu skaidrojumu par budžeta līdzekļu piešķīrumu mērķdotācijai un tās aprēķināšanas kārtību.
Foto: Valsts kanceleja
