Ceturtdien, 12. oktobrī, tiešsaistē norisinājās biznesa konference “Grāmatvedība un nodokļi 2024”, kurā eksperti aplūkoja aktuālākās tendences grāmatvedībā un svarīgākos jautājumus saistībā ar nodokļu politiku. Eksperti ieskatījās grāmatvedības izaicinājumos tuvākajos gados, tostarp kādi jaunumi jāapgūst uzņēmējiem un grāmatvežiem, lai tie varētu sekmīgi strādāt.
Konferencē piedalījās arī Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas (LRGA) grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju komitejas vadītāja Lilita Beķere, kas ieskatījās tuvākajos grāmatvedības nozares izaicinājumos – kādu evolūciju piedzīvojusi grāmatvedība, kāda ir tehnoloģiju un mākslīgā intelekta ietekme uz grāmatvedības nākotni, kā arī tajā, cik lielu lomu grāmatvedībā ieņem automatizācija.
L. Beķere norādīja, ka grāmatvedība ir attīstījusies no manuālas grāmatvedības kārtošanas līdz datorizētam grāmatvedības sistēmām. Nākotnes sasniegumi grāmatvedības tehnoloģiju jomā ietver mākslīgo intelektu un blokķēdes, kas, pēc ekspertes paustā, palielinās efektivitāti un precizitāti, vienlaikus samazinot izmaksas uz vienkāršo darbu.
“Joprojām ir izplatīta tradicionālā prakse, bet ir jāmēģina tomēr maksimāli ieviest jaunās tehnoloģijas, pretējā gadījumā uzņēmumi riskē zaudēt konkurētspējas cīņā,” norādīja L. Beķere.
Tāpat viņa pauda, ka mūsdienās lielāks uzsvars ir uz to, ka grāmatvedis ir konsultants. “Kāpēc grāmatvedības speciālisti var teikt, ka viņi ir konsultanti? Jo arvien vairāk uzņēmumu pāriet uz mākoņgrāmatvedību, kas prasa sadarbību starp komandām. Arvien vairāk biznesā nāk arī blokķēdes, lielie dati un analītika. [..] Ienāk arī mākslīgais intelekts, kas nodrošina datu ievades automatizēšanu, pamata uzdevumu veikšanu un prognozēšanas analītikas nodrošināšanu. Rutīnas grāmatvedības uzdevumu automatizācija ļauj grāmatvežiem vairāk laika veltīt stratēģisko lēmumu pieņemšanai,” uzsvēra eksperte.
Viņa norādīja, ka ar mākslīgā intelekta palīdzību grāmatvedībā iespējams automatizēt atkārtotus uzdevumus, kas ļauj grāmatvežiem pievērsties sarežģītākiem uzdevumiem. Tāpat mākslīgais intelekts var identificēt likumsakarības un kļūdas datos, kā arī mākslīgais intelekts samazina izmaksas, kas saistītas ar personāla pieņemšanu darbā un apmācību.
“Lielākie izaicinājumi grāmatvedībā joprojām ir datu privātuma un drošības apsvērumi, taču pārmērīga paļaušanās uz tehnoloģijām rada arī iespējamas kļūdas. Var rasties situācija, ka ir pārsātināts tirgus potenciāls, jo pārāk daudz profesionāļu bez pietiekamām zināšanām pievēršas konsultanta lomām,” sacīja L. Beķere.
Vienlaikus viņa norādīja, ka tehnoloģijas grāmatvedībā ieņems arvien lielāku lomu un grāmatvežiem nākotnē būs jāuzlabo prasmes arī tehnoloģiju, datu analīzes un vispārīgo prasmju jomā.
Konferencē piedalījās arī VID Nodokļu maksātāju uzvedības analīzes un prognozēšanas pārvaldes direktora vietniece Natālija Fiļipoviča, LBTU Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes profesore Inguna Leibus, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas valdes locekle Ilze Palmbaha, COBALT vadošā speciāliste nodokļu jomā un nodokļu konsultāciju vadītāja Sabīne Vuškāne, BDO Latvia vecākā nodokļu konsultante Kristīne Tēra, VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes Procesu metodikas un atbalsta daļas vadītāja Santa Deksne, Grāmatvedības un nodokļu eksperte, konsultante, Latvijas Grāmatvedības kluba vadītāja Jadviga Neilande un “Johansone un partneri” valdes locekle, zvērināta revidente Modrīte Johansone.
Biznesa konferences ir strauji augošs biznesu konferenču organizators, kura rīkotās konferences tiešsaistē un klātienē apmeklējuši jau simtiem dalībnieku. Kopš 2020. gada Biznesa konferences organizējušas jau vairāk nekā 20 konferences par dažādām aktuālām tēmām.
Publicitātes materiāls
