Preču ārējas tirdzniecības dati šogad nav iepriecinoša lasāmviela, augusts nav izņēmums. Eksports gada griezumā samazinājies par 24,5%, turklāt sezonāli izlīdzinātajos datos preču eksporta ienākumi bija mazākie divu gadu laikā.
Ja plašākā datu izklāstā meklē mierinājuma zāles, tās var atrast. Īpaši liels eksporta kritums bija preču grupā, kas ir zināma kā lielākā re-eksporta dominētā kategorija, tas ir – minerālie produkti, to eksports bija par 70,5% mazāks nekā pirms gada. Sadaļās, kur dominē Latvijā ražotie produkti, aina kopumā ir labvēlīgāka, kaut pašā lielākajā – koksnes produktos, redzams samazinājums par 27,1%. Šo produktu eksports ir atgriezies pie vēsturiskās normas jeb apmēram 200 miljoniem mēnesī pēc pandēmijas laika galvu reibinošā kāpuma līdz pat 380 miljoniem pagājušā gada maijā. Taču jāatzīmē arī, ka ir pieaugums par 12,5% kategorijā, kas arī galvenokārt ir reeksports – alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni, kuru plūsma uz Krievijas pusi ir izpelnījusies kritiskas piezīmes citu valstu medijos. Kāpums par 7,1% reģistrēts arī farmācijas produktu eksportā, tie ir galvenokārt Latvijā ražoti.
Imports augustā bija mazākais kopš 2021. gada beigām. Arī importa pusē starp galvenajām kategorijām lielāko kritumu redzam minerālo produktu ailē – par divām trešdaļām, turklāt te ir runa par patiešām lielām summām. Šogad augustā par šiem produktiem, kas galvenokārt ir degviela, gāze un elektrība, samaksāti 238 miljoni eiro, bet pērn augustā šī summa bija tuvu 700 miljoniem. Tas signalizē, cik liels ir bijis ietaupījums no globālo un reģionālo enerģijas cenu krituma. Arī atgādina, ka eksports nav pašmērķis, tā jēga ir nopelnīt naudu, ko samaksāt par importu.
Samazinās ienākumi no pārējās pasaules, bet samazinās arī izdevumi. Ārējās tirdzniecības cenu dati saka, ka Latvijas ietaupījumi no importa cenu krituma šobrīd ir lielāki nekā zaudējumi no eksporta cenu krituma. Turklāt pakalpojumu eksports šogad strauji aug.
Taču šībrīža situācija preču ārējā tirdzniecībā nekādi nevar iepriecināt, tāpēc mēģināsim saprast, kad situācija varētu uzlaboties. Atbilde ir – diemžēl ne tuvākajā laikā. Rūpniecības noskaņojuma indeksi Eiropā un ASV pēdējā ceturkšņa laikā kopumā ir stabilizējušies. Laba ziņa, bet tās mūsu eksporta nozares, kuru galvenie tirgi ir citu valstu rūpniecība, kā arī patēriņa preču tirgi, ne mirkli nav radījušas lielas bažas. Satrauc situācija tajās nozarēs, kuru tirgi ir citu valstu celtniecība. Šis tirgus veido vairāk nekā pusi kokapstrādes noieta, tas ir arī svarīgs arī vairākām citām nozarēm – ķīmijai, metālapstrādei, pašsaprotami – arī būvmateriālu ražotājiem.
Celtniecības optimisms Eiropas Savienībā nepārtraukti samazinās kopš pagājušā gada novembra un ir mīnusu zonā (-8,6 punkti septembrī), kaut arī vēl ir virs vēsturiski vidējā (-11,4). Diemžēl svarīgākais nākotnes vēstnesis – pasūtījumu vērtējums, ir dziļāk aukstuma zonā (-17,1) un pēdējā gada laikā ir pazeminājies straujāk. Turklāt, ja skatāmies uz tirgiem, kas mums ir īpaši svarīgi, tur situācija ir īpaši bēdīga. Spānijā un Itālijā indeksa vērtība ir pozitīva, bet ar tām tirgojamies diezgan maz. Savukārt Vācijā indekss septembrī bija -31,4 punkti, Somijā -40,6 punkti, Zviedrijā -33,1 punkts, bet Polijā -32,4 punkti. Līdzīga aina ir arī Baltijas valstīs.
Par mūsu eksportētāju tuvākās nākotnes izredzēm liecina arī mājokļu būvatļauju dinamika. Vācijā to izsniegšana pusotra gada laikā ir samazinājusies uz pusi un ir trešdaļu zem desmit gadu vidējā, bet Zviedrijā – 38% zem desmitgades vidējā. Padziļinās drāma Ķīnas mājokļu tirgū, vakar par defoltu brīdināja trešais lielākais nekustamo īpašumu attīstītājs Country Garden, kura kopējie parādi ir ap 200 miljardiem dolāru. Notikumiem Ķīnā nav lielas tiešās ietekme uz mūsu eksportu, tiem ir pat pozitīva ietekme uz mūsu importa izmaksām. Taču netiešā veidā tie var “trāpīt” arī pa mūsu eksportētājiem.
Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists
