Bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība Latvijā 2023. gada augustā bijusi 73 % pret 27 %, liecina jaunākais, 2023. gada rudens, Latvijas Bankas “Maksājumu radars”.

“Maksājumu radarā” apkopota jaunākā informācija par Latvijas iedzīvotāju, uzņēmēju un sabiedrības kopumā naudas izmantošanas paradumiem, izmantojot tirgus un sociālo pētījumu aģentūras SIA “Latvijas Fakti” veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultātus.

Pārskata centrālais mērījums ir bezskaidrās naudas un skaidrās naudas maksājumu attiecības attīstība un mijiedarbība (stāvoklis 2023. gada augustā), ko papildina izvērstāka skaitliskā informācija un ekspertu komentāri.

Bezskaidrās un skaidrās naudas attiecība

Salīdzinājumā ar 2023. gada februāri 2023. gada augustā pieaugusi bezskaidrās naudas lietošana. Pirms pusgada bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība bija 67 % pret 33 % (pirms gada, 2022. gada augustā, tā bija 71 % pret 29 %). 2023. gada augustā vidējais maksājumu skaits, ko viens iedzīvotājs veic nedēļas laikā, bija 13.8 (2023. gada februārī 14.3, bet 2022. gada augustā – 12.6), t.sk. 10.1 maksājums bezskaidrā naudā un 3.7 maksājumi skaidrā naudā.

“Maksājumu radara” dati liecina, ka moderno tehnoloģiju lietošana turpina iekarot pozīcijas maksājumu jomā. 2023. gada augustā maksājumus ar viedtālruni bija veikuši 19 % aptaujāto (2023. gada februārī – 16 %, 2022. gada augustā – 14 %), ar bezkontakta karti – 68 % (2023. gada februārī – 63 %, 2022. gada augustā – 66 %). Zibmaksājumu lietošana saglabājas stabila – tos ikdienā 2023. gada augustā lietoja 31 % aptaujāto (2023. gada februārī – 33 %, 2022. gada augustā – 31 %).

“Pakāpeniski turpina pieaugt to respondentu skaits, kuri veic maksājumus, izmantojot savu viedtālruni. Šo norēķinu tehnoloģiju izmanto aptuveni 20 % Latvijas iedzīvotāju, un to skaits turpina stabili palielināties katru mēnesi. To izmanto galvenokārt gados jauni cilvēki – tie ir respondenti vecumā no 15 līdz 34 gadiem,” komentē SIA “Latvijas Fakti” direktors Aigars Freimanis.

Iedzīvotāji atbalsta atteikšanos no 1 un 2 centu monētām
Tradicionāli “Maksājumu radarā” tiek mērīti vairāki rādītāji, kas raksturo skaidrās naudas lietošanu un sabiedrības gaidas šajā jomā. To iedzīvotāju skaits, kuri atbalsta atteikšanos no mazu nominālvērtību – 1 un 2 eiro centu – monētām, sasniedzis 49 % un pārsniedz to cilvēku skaitu, kuri pauda viedokli, ka šo nominālvērtību monētas būtu atstājamas apgrozībā (46 %). 2023. gada februārī 41 % aptaujāto pauda viedokli, ka mazo nominālvērtību monētas būtu izņemamas no apgrozības, bet 50 % – ka atstājamas. Vēsturiski augstākais atbalsts eiro centu monētu nominālvērtību pārskatīšanai bija 2022. gada februārī, kad 51 % aptaujāto pauda atbalstu iecerei atteikties no 1 un 2 eiro centu monētām.

“Maksājumu radarā” iekļauts Latvijas Bankas padomes locekles Zitas Zariņas komentārs, kurā viņa uzsver, ka laika gaitā ne tikai audzis sabiedrības atbalsts eiro monētu nominālvērtību struktūras pārskatīšanai, bet arī aktīvi diskutēts ar skaidrās naudas apritē iesaistītajām institūcijām un uzņēmumiem, skaidrojot šo ideju un meklējot labākos risinājumus Latvijai, iedzīvotājiem un uzņēmējiem.

Latvijas Banka ir izstrādājusi Maksājuma skaidrā naudā gala summas noapaļošanas likuma projektu, par kuru pašlaik notiek sarunas ar Finanšu ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu, kā praktiski varētu ieviest pirkuma gala summas skaidrā naudā (un nevis atsevišķu preču cenu) noapaļošanu. Lielākais izaicinājums ir kases aparātu un kases sistēmu pielāgošana pirkuma gala summas noapaļošanas atspoguļošanai pirkuma čekā. Tirgotājiem pārmaiņas sistēmās būtu ne tikai jāievieš, bet arī jāsertificē atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Tas būtiski ietekmētu izmaksas un palielinātu ieviešanas laiku. Šobrīd Latvijas Banka sadarbībā ar Finanšu ministriju meklē uzņēmējiem draudzīgāko problēmas risinājumu.

Sabiedrībai būtiska finanšu pakalpojumu pieejamība ārkārtas situāciju apstākļos

“Latvijas Faktu” 2023. gada augustā veiktā aptauja liecina, ka finanšu pakalpojumu pieejamība satricinājumu gadījumā ir svarīgs jautājums sabiedrībai. 78 % aptaujāto atzina, ka viņiem ir būtiska finanšu pakalpojumu pieejamība dažādu ārkārtas situāciju apstākļos. Turklāt 76 % aptaujāto ieklausās atbildīgo institūciju ieteikumos un glabā vismaz dažām dienām pietiekamus naudas iekrājumus. Vienlaikus, lūgti sniegt pašvērtējumu, sevi par pilnībā gataviem ārkārtas situācijām uzskata vien 10 % Latvijas iedzīvotāju, bet 15 % norādījuši, ka kopumā ir gatavi. 30 % aptaujāto vērtē, ka ir vidēji gatavi šādām situācijām. Pilnībā negatavi ārkārtas situācijām ir 20 % iedzīvotāju, un tikai nedaudz labākā situācijā – gandrīz negatavi – ir 24 % aptaujāto. Būtiski, ka mazāk gatavi ārkārtas situācijām jūtas vecāka gadagājuma cilvēki, ārpus pilsētām dzīvojošie un zemāku ienākumu saņēmēji.

“Maksājumu radara” komentārā Latvijas Bankas padomes locekle Ilze Posuma informē, ka krīzes situācijās finanšu pakalpojumus iespēju robežās sniegs visas Latvijas kredītiestādes. Savukārt kritiskos finanšu pakalpojumus nodrošinās kredītiestādes, kurās ir vislielākais Latvijas klientu skaits un mājsaimniecību noguldījumu apjoms: “Swedbank” AS, AS “SEB banka”, AS “Citadele banka” un Luminor Bank AS Latvijas filiāle. Kritiskie finanšu pakalpojumi ir: 1) maksājumi internetbankā un mobilajā lietotnē, kas krīzes situācijā jānodrošina vismaz 70 % apmērā no ikdienā noteiktā pakalpojuma darba laika; 2) maksājumi ar maksājumu karti, kas krīzes situācijā jānodrošina pilnā apmērā, ja nav traucēta piekļuve starptautisko karšu shēmu infrastruktūrai; 3) skaidrās naudas izņemšana no bankomātiem – 99 no tiem ir noteikti par kritiskajiem bankomātiem un tos krīzes situācijā ar skaidro naudu nodrošinās prioritāri.

“Latvijas Faktu” aptaujā tika mērīta arī iedzīvotāju informētība par bankomātu tīklu. Absolūts vairākums iedzīvotāju – 96 % – ir informēti par dzīvesvietas apkārtnē izvietotajiem bankomātiem, tomēr par kritiskajiem bankomātiem, kurus ārkārtas situācijas apstākļos nodrošinās ar skaidro naudu prioritāri, zina vien 4 %.

Aptauja tika veikta 2023. gada augustā, bet plašāka sabiedrības informēšana par padarīto un iecerēm kritisko finanšu pakalpojumu jomā notika septembrī, tāpēc Latvijas Banka cer, ka iedzīvotāju informētība būtiski augs, un aktīvi tiks strādāts, lai to veicinātu.

Bankomātu tīklam ir būtiska loma skaidrās naudas nodrošināšanā iedzīvotājiem. 2023. gada augustā 86 % aptaujāto bija pilnībā vai drīzāk apmierināti ar iespējām izņemt skaidro naudu no sava bankas konta.

Nākotnes banknotes – priekšdarbi pilnā sparā

2023. gada rudens “Maksājumu radarā” Latvijas Bankas Naudas apgrozības pārvaldes vadītājs Jānis Blūms informē, ka aptuveni 400 tūkstoši eiropiešu piedalījās aptaujā par jaunās, 3. sērijas eiro banknošu dizaina tēmām. Šo iespēju izmantoja arī vairāk nekā 2000 Latvijas iedzīvotāju, sniedzot savu viedokli par katru no ekspertu ieteiktajām septiņām tēmām.

Cilvēki tika aicināti izteikt viedokli par šādām iespējamām eiro banknošu dizaina tēmām: “Dabā atspoguļotās Eiropas vērtības”, “Eiropas kultūra”, “Jums pieder nākotne”, “Mūsu Eiropa, mēs paši”, “Putni – brīvi, dzīvespriecīgi un iedvesmojoši”, “Rokas – kopā ceļam Eiropu”, “Upes – Eiropas dzīvības āderes”.

Iedzīvotāju aptaujas rezultāti palīdzēs Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomei tuvāko mēnešu laikā izvēlēties nākamās banknošu paaudzes dizaina tēmu. Pēc tam sāksies iespējamo motīvu atlase un notiks dizaina paraugu konkurss. ECB Padome 2026. gadā pieņems lēmumu par nākotnes banknošu dizainu, kā arī par jauno banknošu izgatavošanas un emisijas laiku.

Eiro banknošu 3. sērijas sagatavošanas procesam ikviens ir aicināts sekot līdzi Latvijas Bankas tīmekļvietnes sadaļā “Nākotnes banknotes”.

Aug sabiedrības interese un informētība par digitālo eiro

“Latvijas Faktu” augusta aptauja liecina, ka jau vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju (57 %) ir dzirdējuši par digitālā eiro iespējamo ieviešanu nākotnē, un tas ir par 8 procentu punktiem vairāk nekā 2023. gada februārī.

Latvijas Bankas moderno maksājumu eksperts Emīls Dārziņš informē, ka digitālā eiro projekts Eirosistēmas ietvaros tuvojas tā izpētes fāzes noslēgumam. Šobrīd Eirosistēma strādā pie izpētes fāzes rezultātu kopsavilkuma, lai to iesniegtu ECB Padomei lēmuma pieņemšanai par (vai pret) virzību uz nākamo digitālā eiro projekta posmu – sagatavošanās fāzi. Gaidāms, ka ECB Padome šo lēmumu varētu pieņemt oktobra beigās.

Potenciāls lēmums par virzību uz projekta nākamo fāzi neietver lēmumu par digitālā eiro emisiju. Digitālā eiro projekts ir apjomīgs, tāpēc nepieciešama rūpīga izpēte un sagatavošanās, lai gala piedāvājums atbilstu Eirosistēmas sākotnēji izvirzītajiem mērķiem – nodrošināt efektīvu, pieejamu un noturīgu digitālu maksājumu risinājumu ar eirozonas tvērumu.

“Maksājumu radarā” iekļauti vairāki komentāri par sabiedrībai būtiskām tēmām naudas aprites jomā. Bezskaidrās naudas un skaidrās naudas lietojuma attīstības jaunākās tendences komentē SIA “Latvijas Fakti” direktors Aigars Freimanis. Par Latvijas Bankas iecerēm 1 un 2 eiro centu monētu jomā informē Latvijas Bankas padomes locekle Zita Zariņa, par finanšu pakalpojumu pieejamību, t.sk. krīzes situācijās raksta Latvijas Bankas padomes locekle Ilze Posuma, par priekšdarbiem 3. sērijas eiro banknošu ieviešanā ziņo Latvijas Bankas Naudas apgrozības pārvaldes vadītājs Jānis Blūms, bet par aktualitātēm digitālā eiro izpētē – Latvijas Bankas Maksājumu sistēmu pārvaldes Maksājumu sistēmu politikas daļas vadītājs Emīls Dārziņš.

Bezskaidrā nauda un modernie maksājumi nostiprina savas pozīcijas

Augusta aptauja atklāj, ka turpina pieaugt to maksājumu skaits, kurus Latvijas iedzīvotāji veic, neizmantojot skaidro naudu. Saskaņā ar pētījuma rezultātiem augustā pirmo reizi mērījumu vēsturē viens Latvijas iedzīvotājs nedēļā vidēji veicis vairāk nekā 10 maksājumu bez skaidrās naudas izmantošanas (10.1). Tātad maksājumi veikti, izmantojot internetu, bankas karti vai citus digitālos maksājumu instrumentus.

Pakāpeniski turpina pieaugt to respondentu skaits, kuri veic maksājumus, izmantojot savu viedtālruni. Šo norēķinu tehnoloģiju izmanto aptuveni 20 % Latvijas iedzīvotāju, un to skaits turpina stabili palielināties katru mēnesi. To izmanto galvenokārt gados jauni cilvēki – tie ir respondenti vecumā no 15 līdz 34 gadiem.

Praktisks risinājums 1 un 2 centu monētu jomā – finiša taisnē

SIA “Latvijas Fakti” 2023. gada augusta aptauja liecina, ka sabiedrībā ir audzis atbalsts idejai par 1 un 2 centu monētu izņemšanu no apgrozības. Gandrīz puse – 49 % – aptaujāto pauda atbalstu sīknaudas īpatsvara samazināšanai, bet nepieciešamība pēc mazāko nominālvērtību monētām ir 46 % iedzīvotāju. Vēl pirms pusgada, 2023. gada februāra aptaujā, atbalstu 1 un 2 centu monētu izņemšanai no apgrozības pauda 41 % aptaujāto, bet 50 % uzskatīja, ka šo nominālvērtību monētas atstājamas apgrozībā.

Sabiedrības noskaņojumu šajā jautājumā Latvijas Banka mēra kopš 2016. gada, kad mazo nominālvērtību monētu izņemšanu no apgrozības atbalstīja uz pusi mazāk cilvēku – 26 %.

Nedaudz atgādināšu idejas būtību – atteikšanās no 1 un 2 centu monētām nozīmētu noapaļošanas noteikumu ieviešanu, kas būtu nevis cenas, bet gan pirkuma gala summas noapaļošana. Piemēram, ja pirkuma gala summa būtu 12.23 eiro, tad, maksājot skaidrā naudā pie kases, tā būtu 12.25 eiro. Savukārt, ja pirkuma groziņā būtu preces par 12.22 eiro, tad pircējs pie kases samaksātu 12.20 eiro. Citu valstu pieredze liecina, ka šāda prakse neietekmē inflācijas rādītājus, jo ikdienā, veicot darījumus skaidrā naudā, daļa summas tiek noapaļota uz augšu, bet daļa – uz leju.

Laika gaitā ne tikai audzis sabiedrības atbalsts eiro monētu nominālvērtību struktūras pārskatīšanai, bet arī aktīvi diskutēts ar skaidrās naudas apritē iesaistītajām institūcijām un uzņēmumiem, skaidrojot šo ideju un meklējot labākos risinājumus Latvijai, iedzīvotājiem un uzņēmējiem.

Latvijas Banka ir izstrādājusi Maksājuma skaidrā naudā gala summas noapaļošanas likuma projektu, par kuru pašlaik notiek sarunas ar Finanšu ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu, kā praktiski varētu ieviest pirkuma gala summas skaidrā naudā (un nevis atsevišķu preču cenu!) noapaļošanu.

Lielākais izaicinājums ir kases aparātu un kases sistēmu pielāgošana pirkuma gala summas noapaļošanas atspoguļošanai pirkuma čekā. Tirgotājiem pārmaiņas sistēmās būtu ne tikai jāievieš, bet arī jāsertificē atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Tas būtiski ietekmētu izmaksas un palielinātu ieviešanas laiku. Šobrīd Latvijas Banka sadarbībā ar Finanšu ministriju meklē uzņēmējiem draudzīgāko problēmas risinājumu.

Par ieguvumiem no mazo nominālvērtību monētu apgrozības ierobežošanas runāts daudz – ērtības iedzīvotājiem un vieglāks darbs kasieriem, ietaupījums skaidrās naudas aprites nodrošināšanā iesaistītajiem, dabas resursu aizsardzība u. c. faktori. Jau pavisam drīz kļūs skaidrs, kā šī iniciatīva tiks ieviesta un atvieglos iedzīvotāju un uzņēmēju ikdienu. Par līdzīgām pārmaiņām mazo monētu apritē diskusijas notiek arī mūsu Baltijas kaimiņvalstīs.

Vienam no ieguvumiem – apkārtējai videi – līdz šim pievērsts mazāk uzmanības. Eiropas Savienība un arī Latvija apņēmusies sasniegt klimatneitralitāti ne vēlāk kā līdz 2050. gadam. Lai to izdarītu, visās jomās nepieciešama pāreja uz risinājumiem, kas sekmē siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu. Pētījumi liecina, ka monētu ražošana, transportēšana, izplatīšana, izmantošana un pārstrāde gada laikā globāli rada 2.1 MtCO2eq siltumnīcefekta gāzu emisiju, kas veicina klimata pārmaiņas. Lielākā ietekme uz klimatu ir saistīta ar monētu ražošanā nepieciešamo metālu ieguvi.

Monētu izmantošana saistīta arī ar vides un ekonomisko ilgtspējību. Gada laikā no emitētajām monētām Latvijā apritē neatgriežas 80.6 % 1 centa monētu un 69.3 % 2 centu monētu. Tas var norādīt, ka daļa monētu tiek nozaudētas un var piesārņot apkārtējo vidi ar patogēniem, kas atrodas uz monētām, un varu, kas ir potenciāli toksisks dzīvajiem organismiem. Jāpiebilst, ka 1 centa monētas nokalšana maksā vairāk par šīs monētas nominālvērtību, savukārt 2 centu monētu ražošanas izmaksas praktiski sasniedz to nominālvērtību. Monētu izņemšana no apgrozības ļautu ierobežot ietekmi uz klimatu un apkārtējo vidi, kā arī samazināt saistītās apstrādes un ražošanas izmaksas.

Personiskās finanses ārkārtas situācijās – cik gatavi jūtas iedzīvotāji?

Pēdējo gadu notikumi likuši ikvienam no mums aizdomāties par rīcību krīzes un ārkārtas situācijās. Viena no būtiskākajām jomām ir personiskās un ģimenes finanses. Šim jautājumam pastiprinātu uzmanību pievērš arī finanšu sektors – Latvijas Banka un kredītiestādes –, gan nosakot kritiskos finanšu pakalpojumus, lai satricinājuma gadījumā ikvienam Latvijas iedzīvotājam un institūcijai nodrošinātu finanšu pakalpojumu pieejamību, gan sniedzot padomus, kā labāk aizsargāt un pārvaldīt savu naudu un ieguldījumus.

SIA “Latvijas Fakti” 2023. gada augustā veiktā aptauja apliecina, ka šis sabiedrībai ir svarīgs jautājums. 78 % aptaujāto atzina, ka viņiem ir būtiska finanšu pakalpojumu pieejamība dažādu ārkārtas situāciju apstākļos. Turklāt 76 % aptaujāto ieklausās atbildīgo institūciju ieteikumos un glabā vismaz dažām dienām pietiekamus naudas iekrājumus.

Vienlaikus, lūgti sniegt pašvērtējumu, sevi par pilnībā gataviem ārkārtas situācijām uzskata vien 10 % Latvijas iedzīvotāju, bet 15 % norādījuši, ka kopumā ir gatavi. 30 % aptaujāto vērtē, ka ir vidēji gatavi šādām situācijām. Pilnībā negatavi ārkārtas situācijām ir 20 % iedzīvotāju, un tikai nedaudz labākā situācijā – gandrīz negatavi – ir 24 % aptaujāto. Būtiski, ka mazāk gatavi ārkārtas situācijām jūtas vecāka gadagājuma cilvēki, ārpus pilsētām dzīvojošie un zemāku ienākumu saņēmēji.

Sadarbībā ar partneriem – Aizsardzības ministriju, Finanšu ministriju un banku sektoru – Latvijas Banka ir izstrādājusi informatīvu bukletu par finanšu pakalpojumu pieejamību un rīcību krīzes situācijā. Buklets ir kā turpinājums Aizsardzības ministrijas ieteikumiem, kā rīkoties krīzes gadījumā (72 h buklets), taču šajā – Latvijas Bankas sagatavotajā – informatīvajā materiālā stāstīts par to, kādi finanšu pakalpojumi krīzes situācijā jānodrošina komercbankām, ko katrs pats var darīt, lai labāk sagatavotos krīzes situācijai, un kas jāņem vērā, lai pasargātu savu naudu. Ikviens ar to var iepazīties šeit un sekot padomiem un ieteikumiem.

Kopumā krīzes situācijās finanšu pakalpojumus iespēju robežās sniegs visas Latvijas kredītiestādes. Savukārt kritiskos finanšu pakalpojumus nodrošinās kredītiestādes, kurās ir vislielākais Latvijas klientu skaits un mājsaimniecību noguldījumu apjoms: “Swedbank” AS, AS “SEB banka”, AS “Citadele banka” un Luminor Bank AS Latvijas filiāle.

Kritiskie finanšu pakalpojumi ir: 1) maksājumi internetbankā un mobilajā lietotnē, kas krīzes situācijā jānodrošina vismaz 70 % apmērā no ikdienā noteiktā pakalpojuma darba laika; 2) maksājumi ar maksājumu karti, kas krīzes situācijā jānodrošina pilnā apmērā, ja nav traucēta piekļuve starptautisko karšu shēmu infrastruktūrai; 3) skaidrās naudas izņemšana no bankomātiem – 99 no tiem ir noteikti par kritiskajiem bankomātiem un tos krīzes situācijā ar skaidro naudu nodrošinās prioritāri.

“Latvijas Faktu” aptaujā tika mērīta arī iedzīvotāju informētība par bankomātu tīklu. Absolūts vairākums iedzīvotāju – 96 % – ir informēti par dzīvesvietas apkārtnē izvietotajiem bankomātiem, tomēr par kritiskajiem bankomātiem, kurus ārkārtas situācijas apstākļos nodrošinās ar skaidro naudu prioritāri, zina vien 4 %. Jāņem vērā, ka aptauja tika veikta 2023. gada augustā, bet plašāka sabiedrības informēšana par padarīto un iecerēm kritisko finanšu pakalpojumu jomā notika septembrī, tāpēc ceram, ka iedzīvotāju informētība būtiski augs, un aktīvi strādāsim, lai to veicinātu. Sadarbībā ar kredītiestādēm turpināsim darbu arī pie sabiedrībai mazāk redzamiem jautājumiem, kas saistīti ar kiberdrošību, skaidrās naudas nepārtrauktu apriti un maksājumu sniegto iespēju izmantošanu dažādās krīzes situācijās.

Jaunās eiro banknotes – kas tālāk

Vēlos pateikt paldies visiem tiem 400 tūkstošiem eiropiešu, kuri piedalījās aptaujā par jaunās, 3. sērijas eiro banknošu dizaina tēmām. Šo iespēju izmantoja arī vairāk nekā 2000 Latvijas iedzīvotāju, sniedzot savu viedokli par katru no ekspertu ieteiktajām septiņām tēmām.

Atgādināšu, ka cilvēki tika aicināti izteikt viedokli par šādām iespējamām eiro banknošu dizaina tēmām: “Dabā atspoguļotās Eiropas vērtības”, “Eiropas kultūra”, “Jums pieder nākotne”, “Mūsu Eiropa, mēs paši”, “Putni – brīvi, dzīvespriecīgi un iedvesmojoši”, “Rokas – kopā ceļam Eiropu”, “Upes – Eiropas dzīvības āderes”.

Iedzīvotāju aptaujas rezultāti palīdzēs Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomei, lai līdz 2024. gadam izvēlētos nākamās banknošu paaudzes dizaina tēmu. Pēc tam sāksies iespējamo motīvu atlase un notiks dizaina paraugu konkurss. Tas būs brīdis, kad atkal tiks prasīts Eiropas pilsoņu viedoklis, lai palīdzētu izvēlēties jau konkrētus dizaina paraugus.

ECB Padome 2026. gadā pieņems lēmumu par nākotnes banknošu dizainu, kā arī par jauno banknošu izgatavošanas un emisijas laiku.

Izsludinot iedzīvotāju aptauju, ECB prezidente Kristīne Lagarda uzsvēra, ka pastāv cieša saikne starp vienoto valūtu un kopējo Eiropas identitāti, un 3. sērijas banknošu dizainā šis būs būtiskākais elements. Lai eiropieši varētu identificēt sevi ar eiro banknošu dizainu, iedzīvotāju viedoklis tiks prasīts katrā no būtiskākajiem jauno banknošu izstrādes un ieviešanas posmiem.

Darbs pie jaunu banknošu dizaina ir vēl viens apliecinājums tam, ka skaidrā nauda bija, ir un būs mūsdienīgs, drošs un efektīvs maksāšanas līdzeklis. Skaidrā nauda saglabā būtisku lomu mūsu dzīvē, taču vienlaikus tā piedzīvo pārmaiņas dizainā, izmantotajos materiālos un tehnoloģijās. Tas palīdz ne tikai vēl vairāk uzlabot banknošu drošību, bet arī domāt par ilgtspēju un vides jautājumiem, kā arī atvieglot vājredzīgu un neredzīgu cilvēku ikdienu.

Darbā pie jaunā dizaina eiro banknotēm turpināsim iesaistīt arī Latvijas sabiedrību un informēt par aktualitātēm, kas īpaši būtiski ir uzņēmējiem, kuri strādā ar skaidro naudu.

Eiro banknošu 3. sērijas sagatavošanas procesam esat aicināti sekot līdzi Latvijas Bankas tīmekļvietnes sadaļā “Nākotnes banknotes”.

Digitālais eiro: nākamā soļa gaidās

Latvijas iedzīvotāju interese un informētība par digitālo eiro aug – SIA “Latvijas Fakti” augusta aptauja liecina, ka jau vairāk nekā puse iedzīvotāju (57 %) dzirdējuši par digitālā eiro iespējamo ieviešanu nākotnē. Tas ir par 8 procentu punktiem vairāk nekā 2023. gada februārī. Dati liecina, ka visvairāk informēti par digitālo eiro ir cilvēki vecuma grupā no 35 līdz 49 gadiem, turpretī vismazāk informētie ir vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem. Par digitālo eiro vairāk zina ārpus Rīgas dzīvojošie, kā arī iedzīvotāji ar augstāko izglītību un augstākiem ieņēmumiem; tas turpina apliecināt to, ka digitālais eiro lielāko interesi rosina ekonomiski aktīvākajos un mūsdienu tehnoloģijām atvērtākajos cilvēkos.

Eiropas Komisija šā gada 28. jūnijā ir publicējusi divus regulatīvos priekšlikumus, kas ietverti “vienotās valūtas paketē”, lai nodrošinātu, ka ikviens cilvēks un uzņēmums var turpināt piekļūt un norēķināties ar eiro banknotēm un monētām visā eirozonā, kā arī, lai sniegtu regulatīvo ietvaru potenciālā digitālā eiro emisijai.

Regulatīvais ietvars digitālā eiro emisijai nodrošinātu, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) spētu nākotnē izstrādāt un emitēt digitālo eiro kā papildinājumu skaidrajai naudai, ja projekta rezultātā tiks pieņemts lēmums par tā nepieciešamību. Jāatzīmē, ka regulas priekšlikums pašreiz ir agrīnā stadijā un tālāk tiks skatīts trialoga ietvaros starp Eiropas Savienības (ES) lēmējinstitūcijām.

Savukārt digitālā eiro projekts Eirosistēmas ietvaros tuvojas tā izpētes fāzes noslēgumam. Šobrīd Eirosistēma strādā pie izpētes fāzes rezultātu kopsavilkuma, lai to iesniegtu ECB Padomei lēmuma pieņemšanai par (vai pret) virzību uz nākamo digitālā eiro projekta posmu – sagatavošanās fāzi. Gaidāms, ka ECB Padome šo lēmumu varētu pieņemt oktobra beigās.

Jāuzsver, ka potenciāls lēmums par virzību uz projekta nākamo fāzi neietver lēmumu par digitālā eiro emisiju. Digitālā eiro sagatavošanās fāzē Eirosistēma uzsāktu plašāku digitālā eiro atsevišķu elementu testēšanu, kā arī turpinātu strādāt pie digitālā eiro funkcionālajiem apsvērumiem. Digitālā eiro projekts ir apjomīgs, tāpēc nepieciešama rūpīga izpēte un sagatavošanās, lai gala piedāvājums atbilstu Eirosistēmas sākotnēji izvirzītajiem mērķiem – nodrošināt efektīvu, pieejamu un noturīgu digitālu maksājumu risinājumu ar eirozonas tvērumu.

Digitālā eiro izpētes fāze tika uzsākta 2021. gada oktobrī, un pēdējo divu gadu laikā Eirosistēma ir strādājusi pie potenciālā digitālā eiro teorētiskā ietvara. Digitālā eiro projekta veiksmes atslēga ir cieša sadarbība ar visām projektā iesaistītajām pusēm – ES lēmējinstitūcijām, tirgus dalībniekiem, kā arī sabiedrību.