2. ceturksnis bija laiks, kad viena liela Latvijas ekonomikas ķibele vēl nebija beigusies, bet cita jau bija sākusies. Aizvadīto divu gadu importa sadārdzinājuma radītais slogs jau mazinājās, taču patērētāji vēl turpināja maksāt augstajām gāzes cenām atbilstošus rēķinus, tikmēr patēriņa preču piegādātāji izejvielu un enerģijas izmaksu kritumu patērētājiem novirza ļoti “taupīgi”. Šo tēriņu slogs spieda lejup privāto patēriņu, tas gada griezumā samazinājās pirmo reizi kopš 2021. gada sākuma. Savukārt pasaules mājokļu tirgu krīzes un Eiropas rūpniecības recesijas ietekme uz ražotājiem jau izpaudās spēcīgi, tāpēc statistikas ailēs redzam sliktākos eksporta dinamikas datus kopš 2020. gada 3. ceturkšņa.
Līdz ar to šodien izziņotie precizētie 2. ceturkšņa dati neiepriecina – IKP gada griezumā samazinājās par 0,5%. Pievienotā vērtība gada laikā nav mainījusies. Kopproduktu mazināja produktu nodokļu iekasēšanas kritums reālā izteiksmē, kā arī daļēji ir joprojām augstās inflācijas atspulgs. Rēķinot sezonāli izlīdzināti, kas labāk attēlo “patieso” tendenci, pievienotā vērtība gada laikā pat ir pieaugusi par 0,3%, tāpat kā 1. ceturksnī. Tā kā varētu teikt, ka nav tik traki. Salīdzinājumā ar gada sākumu IKP samazinājās par 0,3%, bet pievienotā vērtība tikpat daudz pieauga.
Ražojošajām nozarēm 2. ceturksnis bija patiesi skarbs, lauksaimniecība un mežsaimniecība gada griezumā saruka par -6,0%, bet apstrādes rūpniecība pat par 7,9%. Pakalpojumu nozarēm kopumā labāk, bet arī ļoti dažādi. Labi klājās tām nozarēm, kas, tēlaini izsakoties, darbojas bezsvara stāvoklī, piemēram, tā informācijas un sakaru pakalpojumi gadā auguši par 10,1%, bet komercpakalpojumi par 2,3%. Informācijas un sakaru pakalpojumiem klātos vēl labāk, ja vien nebūtu krituma sakaru pakalpojumos par 4,3%. Kā tiek panākts pievienotās vērtības kritums nozarē, kuras pakalpojumus Latvijas iedzīvotāji izmanto arvien vairāk – tas tiešām mulsina, jo kaimiņvalstīs dinamika šajā jomā krasi atšķiras un tā jau vairākus gadus. Varbūt CSP varētu par to pastāstīt vairāk. Programmēšanā un informācijas pakalpojumos – uz eksportu izteikti orientētajos nozares segmentos – pieaugums gada laikā bija attiecīgi 14,5% un 18,3%. Augušas arī nozares, kas padara dzīvi skaistu – izmitināšana un ēdināšana par 4,3%, bet māksla, izklaide un atpūta par 8,7%. Turpretim pakalpojumu nozarēm, kas nodarbojas ar fizisku objektu pārvietošanu – transportam (-4,9%) un tirdzniecībai (-1,6%) – klājies bēdīgi.
“Smago” un “vieglo” nozaru dažādos likteņus labi atspoguļo krasi atšķirīgās preču un pakalpojumu eksporta izmaiņas, attiecīgi -5,4% un +9,8%. Zīmīgi, ka pakalpojumu eksportētāji šādus panākumus guvuši brīdī, kad tranzītā krīze padziļinās, tātad tam vienkārši vairs nav makro līmeņa ietekmes.
Ko šodien publicētie dati liek domāt par ekonomikas datu nākotni, kas reālajā dzīvē jau ir šodiena, tātad 3. ceturksni, kā arī gada nogali? Noskaņojuma rādītāji Eiropas rūpniecībā un celtniecībā, būvatļauju izsniegšana un citi preču eksporta nākotni zīmējošie dati turpina kopumā pasliktināties. Latvijas rūpnieku noskaņojums ir viegli, bet stabili negatīvs. Jāsecina, ka gada otrajā pusē preču eksportētāji vēl turpinās cīnīties ar dzīves grūtībām, kuras drīzāk pieaugs, nevis kļūs mazākas.
Savukārt patēriņa perspektīvas ir daudz labākas. Reālo algu dinamika gada beigās salīdzinājumā ar gada sākumu būs kā diena pret nakti. Tāpat daudzsološi ir dati par ES fondu apguvi. Gada pirmajā pusē ekonomiku ļoti stimulēja sabiedriskā sektora aktivitātes, valdības patēriņš auga par 6,3%, bet ieguldījumi pamatlīdzekļos par 7,8%. Gaidām līdzīgu, varbūt nedaudz mazāku kāpumu atlikušajos divos ceturkšņos.
Gada pirmajā pusē IKP auga par nieka 0,1%, ir sagaidāms, ka spēcīgāks iekšzemes pieprasījuma nozaru sniegums gada izskaņā tā koprezultātu uzlabos.
Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists
