Uzņēmumu «Baltijas Terapeitiskais serviss» deviņdesmito gadu vidū dibināja Valsts asinsdonoru centrs kopā ar kādu ASV reģistrētu kompāniju. Valstij piederošo pusi uzņēmuma salīdzinoši nesen, 2008.gadā privatizēja. Tad Veselības ministrijai piederošās kapitāldaļas pārdeva par 164 tūkstošiem latu, ļaujot par pirkumu samaksāt septiņu gadu laikā. Minētā summa ir līdzvērtīga, piemēram, kompānijas gada peļņai neilgi pēc privatizācijas.

Sarunu procedūrā bez konkursa «Baltijas Terapeitiskais serviss» uz vairākiem gadiem ieguva tiesības Asinsdonoru centram piegādāt plazmas preparātus aptuveni trīs miljonu latu vērtībā. Viņu īpašā priekšrocība – Latvijā normatīvie akti ļauj šeit lietot tikai vietējas izcelsmes plazmas preparātus.

Valsts asinsdonoru centra direktore Gita Ņemceva raidījumam norāda, ka «Tā [Baltijas terapeitiskais serviss] ir vienīgā valstī ražošana, kas izmanto vietējo plazmu un kam ir pieredze jau tik daudz gadu laikā, un mēs vaicājām, vai vajag tiešām atklātu konkursu ar visiem pārējiem noteikumiem, vai var bez. Un mums ir atļauja veikt slēgto konkursu par sarunas procedūrām veidā.»

Privātā kompānija šobrīd asins plazmas donorus nemaz nepieņem, jo esot lieli uzkrājumi. Turklāt «Baltijas terapeitiskais serviss» noslēdzis bartera līgumu ar Valsts asinsdonoru centru un medikamentu ražošanai saņem izejvielu arī no šīs iestādes. Tā ir plazma, kas iegūta no asins donoriem, bet ko centrs pats nespēj izmantot. Pretī donoru centrs saņem gatavus preparātus.

Tomēr neraugoties uz jau noslēgto līgumu, «Baltijas terapeitiskais serviss» valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Cesass nevar raidījumam apliecināt, ka bartera darījums noslēgts, balstoties uz tirgus cenām. Gluži pretēji – viņš norāda, ka «Mums nav tirgus cenu. Tirgus cena ir… es nezinu, kur var dabūt to tirgus cenu».

Saskaņā ar Asinsdonoru centra sniegto informāciju, viņi plazmu kā izejvielu farmācijas kompānijai atdod bez uzcenojuma un bez peļņas procentiem. Savukārt gatavo produkciju viņi saņem pēc tirgus jeb iepriekš veikta iepirkuma cenām.

Tā aizvadītā gada laikā asinsdonoru centrs atdevis seštūkstoš litru vērtīgās izejvielas. Pretī doti plazmas preparāti aptuveni 113 tūkstošu latu apmērā.  Cik šāds darījums ir valstij izdevīgs, neviena uzraugošā iestāde nav vērtējusi, jo neviens neesot sūdzējies.

Veselības ministrijas Veselības aprūpes organizācijas nodaļas vadītāja Silvija Pablaka norāda, ka ministrija pārrauga savas iestādes – Valsts asinsdonoru centra darbību. Centrs ir vērsies pie ministrijas ar savu ierosinājumu plazmas pārpalikumus izlietot šādā veidā, un Veselības ministrija to ir akceptējusi.

Kā galvenais arguments kalpo fakts, ka privātajai kompānijai tiek atdots pārpalikums, kuru citādi būtu jāutilizē, bet tas savukārt neesot diez ko ētiski, turklāt tie būtu arī papildu izdevumi.

Asinsdonoru centrs uzskata, ka citiem un par tirgus cenu plazmu neizdotos pārdot. Igauņiem esot nācies pat dažas tonnas iznīcināt. Citu valstu pieredze gan nav apkopota.

Pretējās domās ir Baltijas terapeitiskā servisa vadītājs Cesass. Viņaprāt «Neviens nezina, ko viņi dara ar to plazmu! Bet man liekas, ka viņi neizlej to miskastē, ticiet. Viņi atrod iespēju, ko darīt ar to plazmu.»

Uzņēmuma amatpersona lepojas, ka spēj ražot medikamentus par zemu cenu. Tomēr, kad viņam tiek vaicāts, vai šo zemo cenu nepalīdz nodrošināt arī bartera darījums ar asinsdonoru centru, Cesass sadusmojas, apsūdz «De facto» angažētībā un draud ar publisku reaģēšanu, tostarp sarunājot publikācijas citos medijos un draud momentā pārtraukt saistības ar asinsdonoru centru, tai skaitā – līgumu par plazmas glabāšanu, raksta Apollo.lv.

Valsts asinsdonoru centrā norāda, ka šo darījumu izvēlējies krietni samazinātā valsts finansējuma dēļ. Aleksandrs CesassasinisBaltijas terapeitiskais servissSilvija PablakaVAC