CSP darbaspēka apsekojuma rezultāti vēl neietver pēdējās tautas skaitīšanas datus, pēc kuriem faktiskais nodarbināto iedzīvotāju un darba meklētāju skaits būs mainījies, tāpēc šobrīd nozīme praktiski ir tikai šo rādītāju dinamikai.
Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, nodarbināto iedzīvotāju skaits ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ir palielinājies par 3,7%, uzrādot straujāku kāpumu nekā gada iepriekšējos trijos ceturkšņos. Strādājošo skaits ir palielinājies arī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, un šāds nesezonāls pieaugums var būt saistāms gan ar straujo ekonomikas izaugsmi iepriekšējos ceturkšņos, gan labvēlīgajiem laika apstākļiem, kas, atšķirībā no iepriekšējā gada, līdz pat gada beigām ļāva turpināt būvniecības aktivitātes.
Savukārt darba meklētāju skaits salīdzinājumā ar 2010. gada ceturto ceturksni ir samazinājies par 14,6%. Ja iepriekšējos ceturkšņos darba meklētāju skaits saruka gan uz jaunu darba vietu rašanās, gan ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita samazināšanās rēķina, ceturtajā ceturksnī to nodrošināja tikai nodarbināto iedzīvotāju skaita pieaugums. Savukārt ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits ceturtajā ceturksnī ir palielinājies, kas, tāpat kā strādājošo iedzīvotāju skaita pieaugums, liecina par ekonomiskās situācijas uzlabošanos un cilvēku augošajām iespējām atgriezties darba tirgū. To apstiprina arī fakts, ka ekonomiski neaktīvo cilvēku skaits, kuri ir zaudējuši cerības atrast darbu, 2011. gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni, ir samazinājies par 28%.
Pateicoties straujajai ekonomikas izaugsmei, 2011. gads pēc divu gadu pārtraukuma ir kļuvis par pirmo gadu, kad kopējais nodarbināto iedzīvotāju skaits Latvijā ir pieaudzis. Lai gan pēdējo ceturkšņu un visa 2011. gada darba tirgus dati ir visnotaļ pozitīvi, jāņem vērā tas, ka darba tirgus atspoguļo valsts ekonomisko situāciju ar zināmu laika nobīdi, un tajā vēl nav sākusi atspoguļoties situācijas pasliktināšanās ārējos tirgos un attiecīgi lēnāka Latvijas ekonomikas izaugsme. Tādējādi šogad jaunu darba vietu veidošanās un strādājošo iedzīvotāju skaita pieaugums var kļūt lēnāks, vairs neļaujot būtiski uzlabot kopējo situāciju darba tirgū, kur līdz ar ilgstošo bezdarbnieku augsto īpatsvaru un strukturālā bezdarba riskiem kopējais nodarbināto skaits joprojām ir zems, ne tikai salīdzinājumā ar pirmskrīzes laiku, bet arī pagājušās desmitgades sākuma rādītājiem.
CSPFinanšu ministrija