Ārpus parlamenta ēkas tikmēr protestos piedalījās desmitiem tūkstošu cilvēku, kuri Atēnās sarīkoja lielākos grautiņus pēdējo gadu laikā, raksta NRA.lv.
Starptautiskās ziņu aģentūras vēsta, ka Grieķijas galvaspilsētas centrs vakarrīt atgādinājis kaujas lauku.
Nemieros, kas sākās svētdienas pievakarē, pilnīgi vai daļēji nodedzinātas 48 ēkas, to skaitā 1870. gadā būvētais kinoteātris Attikon. Protestētāji, kuri ir neapmierināti ar sava dzīves līmeņa pazemināšanos, dusmas vērsuši ne tikai pret banku ēkām, bet arī kafejnīcām un veikaliem – izdemolēti un izlaupīti vairāk nekā 150 šādu iestāžu. Kaut gan Euronews demonstrētajos kadros redzams, kā uz policistiem tiek mesti akmeņi un aizdedzināti Molotova kokteiļi, bet likuma sargi protestētājiem atbild ar asaru gāzi un apdullinošajām granātām, neviens cilvēks sadursmēs nav gājis bojā. Varasiestādes paziņojušas, ka medicīnisko palīdzību nācies meklēt 68 policistiem, pie ārstiem vērsušies arī vairāk nekā 70 savainotu civiliedzīvotāju, ziņo aģentūra AP. Policija paziņojusi, ka tai izdevies apcietināt 130 grautiņu dalībniekus.
«Cilvēki vakar skaidri signalizēja – nu jau ir gana! Tas vairs nav izturams,» par protesta akcijām, kurās Atēnās vien piedalījušies līdz 100 000 cilvēku (Solonikos protestēja vismaz 20 000, demonstrācijas notika arī Korfu un Krētā), sarunā ar Reuters sacījis valsts sektorā strādājošo arodbiedrības ADEDY ģenerālsekretārs Ilijass Iliopuloss.
Kaut gan varasiestādes cenšas iegalvot, ka absolūtais demonstrantu vairākums uzvedies mierīgi un grautiņus rīkojuši tikai kreisie radikāļi, anarhisti un jaunieši, kuru politiskā piederība nav nosakāma, televīzijas demonstrētajos kadros redzams, ka savu naidu pret policiju, kas aizstāv valdību, aktīvi pauž arī padzīvojuši un samērā respektabla izskata ļaudis. Atgādinot, ka šī nav pirmā reize, kad valdība apcērp viņu ienākumus, viņi vēlas konkrētu un saprotamu atbildi, vai ar šiem taupības pasākumiem beidzot izdosies situāciju vērst uz labo pusi. «Mums jau pirms pusotra gada, kad pirmo reizi samazināja algas, tika skaidrots – mazlietiņ pacietieties, un viss būs labi. Taču tas atkārtojas vēl un vēl, un vēl, un man nav nekādas ticības, ka tas kādreiz beigsies,» sacījis kāds aptuveni 50 gadus vecs kungs. «Šādos apstākļos nav viegli izdzīvot. Izskatās, ka līdz 2020. gadam mēs visi būsim vāciešu vergi,» nikni sacījis 49 gadus vecais inženieris Andreass Maradoudakis. Tautiešu izjūtas samērā precīzi raksturojis Grieķijas tirdzniecības konfederācijas vadītājs Vasilis Korkidis: «Vakardienas balsojums parlamentā, iespējams, valsti uz laiku glābis no defolta, taču tas liks bankrotēt Grieķijas ekonomikai un sagraus tās politisko sistēmu.»
Uz šā fona samērā dīvains liekas premjera Lukasa Papademosa izteikums, ka taupības pasākumu noraidīšana parlamentā novedīs pie «sociālas eksplozijas». Kas gan cits, ja ne sociālā eksplozija naktī uz pirmdienu bija vērojama Atēnu ielās, un kas gan cits to izraisīja, ja ne valdības taupības pasākumi. Lai šāgada budžetā ietaupītu vēl 3,3 miljardus eiro, nolemts par 22% samazināt minimālo algu, atteikties no prēmijām, samazināt veselības aprūpei atvēlētos līdzekļus, krietni straujāk tiks samazināts valsts iestādēs strādājošo skaits – līdz 2015. gadam paredzēts likvidēt 150 000 darba vietu.
«Jautājums nav par to, vai nāksies samazināt algas un pensijas, bet par to, vai mēs spēsim izmaksāt pat šīs samazinātās algas un pensijas. Ja ir jāizvēlas starp kaut ko sliktu un vēl sliktāku, pareizākā izvēle ir pirmā,» atbalstīt taupības pasākumus parlamentāriešus mudinājis finanšu ministrs Evangeloss Venizeloss. Atklātajā balsojumā, kas beidzās ap vieniem naktī, grozījumus atbalstīja 199 no 300 Grieķijas parlamenta deputātiem. No savām partijām jau izslēgti 22 sociālisti un 21 konservatīvais, kuri, neraugoties uz to, ka šīs partijas veido lielo koalīciju, tomēr nav atbalstījuši taupības pasākumus. Jāatgādina, ka pagājušonedēļ šā paša iemesla dēļ Grieķijas valdību pameta seši ministru kabineta locekļi.
Eiropas Savienības ekonomikas komisārs Olli Rēns parlamenta balsojumu vērtējis pozitīvi, taču uzsvēris, ka Grieķijas valdībai vēl nāksies pierādīt, ka tā spēj realizēt plānotos pasākumus. Reuters vēsta, ka eirozonas finanšu ministri, kas uz savu apspriedi pulcēsies trešdien, vēlas no Grieķijas partiju līderiem saņemt rakstisku solījumu, ka nenotiks nekādas atkāpes no taupības programmas – pat pēc aprīlī paredzētajām vēlēšanām, kuru rezultātus pašlaik ir grūti prognozēt.aizdevumsbudžetsGrieķija
