Situāciju, ka nav nosiltināts neviens nams, RNP skaidro ar iedzīvotāju kūtrumu, tagad cenšas pārliecināt aktīvāk, raksta IR.LV.
"Diena" vēsta, ka Rīgā ar ES fondu līdzfinansējumu pašlaik ir pabeigta 12 māju siltināšana, bet noslēgto līgumu skaits kopumā ir 31. No tiem lielāko daļu namu apsaimnieko dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības un tikai vienā gadījumā līgums bija slēgts ar pašvaldības uzņēmumu, kura pārvaldīšanā ir vairāk nekā 60% galvaspilsētas namu un gada apgrozījums pērn bijis 34 miljoni latu, raksta BNS.
Trūcīgo iesniegto projektu skaitu RNP pārstāvis Krists Leiškalns skaidroja ar to, ka uzņēmums izveidots tikai 2010.gada nogalē un ar ēku siltināšanu sācis strādāt pērn pavasarī, kad šim mērķim uzņēmumā izveidota Sabiedrības stratēģiskās plānošanas un starptautisko projektu nodaļa. Tagad Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā ir iesniegti vēl trīs projekti un seši tiek plānoti februārī.
Leiškalns atzīst, ka pirms pašvaldības namu apsaimniekotāju apvienošanas jautājums par siltināšanu nav bijis pietiekami virzīts. Tai pat laikā viņš norāda uz dzīvokļu īpašnieku kūtrumu un nespēju savstarpēji vienoties un savākt 75% balsu, kas tolaik bija nepieciešami, lai noslēgtu līgumu par līdzfinansējumu un paņemtu bankas kredītu atlikušās daļas apmaksai.
Pašlaik situācija esot mainījusies – tiek vairāk runāts par šiem jautājumiem, iedzīvotāji kļūst zinošāki un vieglāk spēj vienoties par renovāciju. Iepriekš interese par to bijusi neliela, bet aizvien pieaugošo dzīvokļu īpašnieku vēlmi siltināt ēkas Leiškalns "Dienai" skaidroja ar aukstajām ziemām un attiecīgi paaugstinātajām cenām par apkuri. Īpaši māju iemītnieku interese par siltināšanu esot palielinājusies tajās apkaimēs, kur tuvumā jau ir kāda renovēta māja.
Vaicāts par dzīvokļu īpašnieku informētību saistībā ar iespējām saņemt līdzfinansējumu ēku renovācijai, skaidro, ka RNP rīko sapulces, kurās stāsta par siltināšanas risinājumiem un iespējamām izmaksām konkrētajās ēkās. Nedēļas laikā RNP pārstāvji piedalās aptuveni desmit daudzdzīvokļu māju kopsapulcēs un desmit tikšanās ar māju vecākiem un aktīvistiem.
"Rīgas Enerģētikas aģentūras" direktore Maija Rubīna laikrakstam stāstīja, ka līdz 2009. gadam likums liedza valstij vai pašvaldībai palīdzēt privātu māju renovēšanā. Gadu vēlāk ticis pieņemts Pilsētas ilgtspējīgas attīstības enerģētikas rīcības plāns un apzinātas ēkas, kuras vajadzētu neatliekami renovēt – kopumā 6000 namu, no kuriem 4000 apsaimnieko RNP, tātad teju visas šī apsaimniekotāja pārvaldītās ēkas.
Pašvaldības namu apsaimniekotāja pasivitāti māju siltināšanā Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko (LPP/LC) atzīst kā problēmu, un Rīgas dome esot to apzinājusies. Kā lielāko šķērsli šajā situācijā viņš minēja grūtības organizēt namu kopsapulces un savākt nepieciešamo vairākumu, kam jāpiekrīt renovācijai un ar to saistītajiem izdevumiem. Taujāts par problēmas risināšanas iespējām, Stepaņenko norādīja uz RNP Sabiedrības stratēģiskās plānošanas un starptautisko projektu nodaļu un "Rīgas enerģētikas aģentūru", kas izveidotas darbam tieši ar šiem jautājumiem.
Līdz ar nosiltināšanu vairākās ēkās Rīgā energopatēriņu izdevies samazināt uz pusi, ko energoauditors Valdis Zaķis skaidroja ar dzīvokļu īpašnieku ieinteresētību sekot līdzi darbu kvalitātei un izmaksām. Viņš teica, ka apsaimniekotājs nav motivēts samazināt siltumapgādes sistēmas izmaksas, bet par to būtu jāinteresējas pašiem īpašniekiem. Biedrību nodibināšana ir rādītājs, ka iedzīvotāji nav vienaldzīgi un rūpējas par savu māju. «Rīgā joprojām ir padomju domāšana, ka apsaimniekotājs ir vainīgs, ja rēķini ir lieli. Ēka būtu jāsiltina tās īpašniekiem, nevis apsaimniekotājam,» norādīja Zaķis.
Ekonomikas ministrijas ES fondu publiskās infrastruktūras nodaļas vadītāja Zane Galinska "Dienai" apstiprināja, ka RNP nav realizējis nevienas daudzdzīvokļu mājas siltināšanu, tomēr apsaimniekotājs ir noslēdzis virkni līgumu par energoaudita veikšanu. Atšķirībā no RNP citās Latvijas pilsētās vērojama situācija, kad pašvaldības māju pārvaldnieki ir aktīvāki projektu iesniedzēji nekā dzīvokļu īpašnieku biedrības vai privāti apsaimniekotāji. EM pārstāve atzīmēja, ka ministrijai nav mehānisma, kā ietekmēt pašvaldības namu apsaimniekotāja aktīvāku dalību.
Pērn bija stipri pieaugusi iedzīvotāju aktivitāte, piesakoties līdzfinansējumam ēku siltināšanai. Pašlaik aktivitāte saglabājas iepriekšējā gada līmenī, tomēr Galinska prognozēja intereses pieaugumu uz pavasara pusi un līdz ar to varētu tikt izsmelti pieejamie ES fondu līdzekļi, kas kopumā aktivitātē ir 47,7 miljoni latu.Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumsmāju siltināšanas projektsRīga
