Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicētie dati liecina, ka bezdarba līmenis šī gada pirmajā ceturksnī bija 6.4%. Darba tirgus tāpat kā Latvijas ekonomika kopumā uzrāda noturību saspringtajos apstākļos – bezdarba rādītājos redzams ievērojams samazinājums, salīdzinot ar 7.3%, kas reģistrēti pērnā gada sākumā.
Kopš pandēmijas izsludināšanas un ierobežojumu ieviešanas 2020. gada otrajā ceturksnī, kad augstākajā punktā darbu meklēja 8.6% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, bezdarbs nokrita līdz pēc-pandēmijas zemākajam punktam pērn maijā. Bezdarbnieku īpatsvars pērnā gada vidū uz kara un vispārējās neskaidrības fona nedaudz pieauga, tomēr bezdarba līmenis saglabājies pārsteidzoši zems. Lejupvērstā tendence bezdarba datos šī gada sākumā liecina, ka darba tirgus kopumā joprojām bijis saspringts.
Tuvāko divu ceturkšņu laikā mēs visdrīzāk redzēsim vēl nelielu bezdarba samazinājumu. Ierasts, ka gada siltākajos mēnešos darba piedāvājumu ir vairāk, tādēļ sezonālu faktoru ietekmē sarūk darba meklētāju skaits. Uz tālāku bezdarba kritumu norāda arī jau pieejamie Nodarbinātības Valsts aģentūras dati par reģistrēto bezdarbu. Uz gada beigām bezdarba līmenis gan atkal varētu nedaudz pakāpties kā minimums sezonālo faktoru ietekmē.
Latvijā Ukrainas bēgļu dēļ iedzīvotāju un arī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits bija lielāks nekā pirms gada, tomēr šis pieauguma temps mazinās. Pirmajā ceturksnī audzis arī nodarbināto skaits pret iepriekšējo gadu, tomēr atkal – mazāk strauji nekā vērojām pērn. Savukārt ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits, kas visa 2022. gada laikā saruka, šī gada sākumā nedaudz audzis. Secināms, ka pērn darba tirgū redzētās pozitīvās tendences, ko veicināja gan Ukrainas bēgļu ierašanās, gan Covid ierobežojumu atcelšana pamazām apsīkst.
Uzņēmumu aptaujas liecina, ka tie šobrīd neplāno ne kāpināt nodarbināto skaitu, ne arī atlaist darbiniekus – nodarbinātība kopumā tuvākajos mēnešos solās būt visai stabila. Bažas rada atsevišķas nozares, kurām var klāties grūtāk, piemēram, apstrādes rūpniecība. Vāja ārējā pieprasījuma dēļ nozare šogad visdrīzāk nespēs kāpināt savus ražošanas apjomus. Tas var nozīmēt, ka, neskatoties uz faktu, ka ilgtermiņā darba roku trūkums šajā nozarē atkal būs problēma, dažiem uzņēmumiem var nākties darbiniekus atlaist. Par to jau kādu laiku liecina arī pesimistiskais apstrādes rūpnieku skats uz nodarbinātību viņu uzņēmumos. Savukārt ir nozares, kurās uzņēmumi pat plāno palielināt nodarbināto skaitu kā piemēram pakalpojumi un mazumtirdzniecība. Labā ziņa – pat ja pieprasījums pēc uzņēmumu precēm un pakalpojumiem sarūk Latvijas uzņēmumi kopumā pērnā gada laikā spējuši uzkrāt finanšu rezerves, kas nozīmē, ka īslaicīgu pieprasījuma kritumu daudzi spēs pārdzīvot, saglabājot darbinieku skaitu.
Ekonomikā kopumā šogad, salīdzinājumā ar 2022. gadu, prognozējam bezdarba samazināšanos. Aprīlī prognozējām, ka bezdarba līmenis 2023. gadā vidēji būs 6.8%, tomēr šodienas dati liecina, ka bezdarba līmenis visticamāk būs vēl zemāks.
Laimdota Komare, Swedbank ekonomiste
