Pēc aptuvenām aplēsēm, no Latvijas tas prasīs aptuveni 200 miljonus eiro piecu gadu laikā. Tomēr Neatkarīgās aptaujātie eksperti uzskata, ka Latvijai līgums par fiskālās disciplīnas ievērošanu ir jāparaksta, raksta NRA.LV.

ES dalībvalstis par Fiskālās disciplīnas līguma parak-stīšanu pagaidām vienojušās vien neformālā sanāksmē, izņemot Lielbritāniju un Čehiju, kuras šim līgumam nepievienosies. Līguma oficiālā parakstīšana plānota pēc mēneša. Pēc tam katrai dalībvalstij šis līgums būs jāratificē. Lai Fiskālās disciplīnas līgums stātos spēkā, tas jāratificē vismaz 12 ES dalībvalstīs. Tā kā premjerministri ir apņēmības pilni panākt, lai tas sāktu darboties jau nākamā gada 1. janvārī, vismaz pusei dalībvalstu tas jāizdara jau šī gada laikā. Arī Latvijas premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) uzsvēra Latvijas vēlmi nekavēties ar šī līguma ratifikāciju. Taču par to, kādus pienākumus uzliek šis jaunais līgums, Latvijā īstas skaidrības nav. Līguma projekts ir angļu valodā un plašai sabiedrībai nav bijis pieejams.

V. Dombrovskis vien paskaidroja, ka tās valstis, kas pievienojas šim līgumam, apņemas sabalansēt valsts budžetu tā, lai strukturālais budžeta deficīts nepārsniegtu 0,5% no iekšzemes kopprodukta. Savukārt tām dalībvalstīm, kurās valsts parāda līmenis ir mazāks nekā 60% no IKP un kurās nav risks par fiskālās politikas ilgtspējas trūkumu, maksimālais pieļaujamais strukturālā budžeta deficīts ir 1% no IKP. Dalībvalstīm Fiskālās disciplīnas līguma normas būs jāiestrādā nacionālajā likumdošanā. «Jāatzīst, ka Latvija pie fiskālās disciplīnas ir strādājusi, pirms vēl šis jautājums tika aktualizēts Eiropas Savienībā. Mums jau vairāk nekā gadu ir bijušas diskusijas par Fiskālās disciplīnas likumu, kurā šīs normas paredzēts iestrādāt. Tagad pēc līguma nosacījumiem tās tiks precizētas,» teica V. Dombrovskis.

Pēc viņa prognozēm, Latvija sabalansētu budžetu varētu panākt ne agrāk par 2014. vai 2015. gadu.

Zināms arī, ka par apņemšanos neizpildi eirozonas valstij soda naudā būs jāsamaksā 0,1% no IKP. Valstij, kas nav eirozonā, tostarp Latvijai, būs tiesības izlemt, vai tā vēlas pievienoties šim nosacījumam pirms iestāšanās eirozonā.

Neatkarīgās aptaujātie eksperti uzskata, ka Latvijai šāds līgums ir jāparaksta. «Latvijai kā joprojām visai vājai un sarežģītā ģeopolitiskā situācijā esošai valstij jāizmanto visas iespējas nostiprināt savu drošību, iespējami vairāk integrējoties Eiropas struktūrās. Turklāt līguma neparakstīšana būtu spēcīgs signāls, ka mēs neredzam iespēju nākotnē ievērot stingru fiskālo disciplīnu, tātad esam pakļauti maksātnespējas riskam, un rezultātā mūsu aizņemšanās kļūtu dārgāka,» teica DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Līdz ar fiskālās disciplīnas jautājumu apspriešanu ES līderi pieņēma kopīgu paziņojumu par izaugsmei un nodarbinātībai draudzīgu konsolidāciju.

***

UZZIŅAI

Fiskālās disciplīnas līguma galvenie punkti

• Strukturālā budžeta deficīts nedrīkstēs pārsniegt 0,5% no iekšzemes kopprodukta.

• Valsts kopējam parādam jāsamazinās līdz 60% no IKP.

• Finanšu stabilitātes nodrošināšanai tiks veidots Eiropas stabilitātes mehānisms, kurā visām līgumu parakstījušām valstīm kopā būs jāiemaksā 500 miljardi eiro. Latvijai tas nozīmē aptuveni 40 miljonus latu ik gadu piecu gadu periodā. Tieši no šī fonda valstis varēs saņemt palīdzību savas ekonomikas glābšanai.

• Ja valsts nespēs izpildīt apņemšanos, pārējās dalībvalstis var to iesūdzēt Eiropas Kopienu tiesā.

• Eirozonas valstij pārkāpums var draudēt ar naudassodu līdz 0,1% no IKP.

• Par nozīmīgām ekonomiskām pārmaiņām būs jāinformē arī citas valstis.

***

VIEDOKĻI

Edgars RINKĒVIČS, Latvijas ārlietu ministrs:

– Šis starpvalstu līgums uzliek par pienākumu valstīm nodrošināt nacionālos budžetus bez deficīta vai ar pārpalikumu. Lai to realizētu, valstīm nacionālajā likumdošanā, vēlams konstitucionālā līmenī, jāiestrādā budžeta veidošanas noteikumi, kuri neļauj plānot ikgadējos budžetus ar deficītu. Tiesību aktos papildus jāiestrādā korekcijas mehānisms, kas noteiks veidu, kā ārkārtas situācijās radušos deficītus kompensēt ar budžeta pārpalikumiem nākamajos gados, tādējādi nodrošinot bezdeficīta budžetu vidējā termiņā.

Līgums ir atbildīgs solis fiskālās un ekonomiskās integrācijas nodrošināšanai Eiropā. Līgums ļauj ievērojami uzlabot fiskālo stabilitāti eiro zonā, kas ir svarīgi Latvijas virzībai uz eiro, kā arī ņemot vērā ciešo Latvijas uzņēmēju sadarbību ar eiro zonas valstīm. Mums svarīgie aspekti – Māstrihtas jeb eiro ieviešanas kritēriju nemainīšana, novērotāja statuss eiro zonā neietilpstošām valstīm un budžeta principu pārņemšanas elastība – ir nodrošināti.

Mārtiņš KAZĀKS, Swedbank galvenais ekonomists:

– Līguma detaļas nav zināmas, un šo līgumu var komentēt tikai pēc būtības, bet ne detaļu līmenī. Protams, pievienošanās šādam līgumam uzliek zināmas saistības, bet, manuprāt, Latvijai tas dos pozitīvu rezultātu. Pirmkārt, šāds līgums tik plašā valstu lokā stiprina iespējas eiro zonai mazāk sāpīgi pārdzīvot parādu krīzi. Ja Eiropai ir vēlme eiro saglabāt, tad šāda veida līgumi vienkārši ir neizbēgami. Ja ir vienota valūta, tad arī fiskālai politikai ir jābūt līdzīgai. Otrkārt, Latvija virzās sabalansēta ilgtspējīga budžeta virzienā, un šāds līgums neko radikāli Latvijas fiskālās disciplīnas politikā nemaina. Turklāt, ja straujas izaugsmes gados paši nespējam pretoties vēlmei tērēt pāri saviem līdzekļiem un tā pārkarsējam ekonomiku un izraisām krīzi, tad šāds ārējs disciplīnu uzspiedošs mehānisms Latvijai var nākt par labu. Tomēr ir jautājums par to, cik detalizēta būs Eiropas institūciju uzraudzība attiecībā uz Latvijas budžetu. Ja tā neaprobežosies tikai ar budžeta deficīta skaitļiem, bet iesniegsies arī budžeta struktūrā, tad Latvijai būs daudz profesionālāk jāspēj pamatot specifiskas izdevumu pozīcijas un valsts investīcijas.

Pēteris STRAUTIŅŠ, DNB bankas ekonomikas eksperts:

– Domāju un ceru, ka, ieviešot Eiropas fiskālās disciplīnas likumu, Latvijā nekas nemainīsies. Nav šaubu, ka pēc iepriekšējos gados piedzīvotās nespējas tikt galā ar savām finansēm Latvijai jebkurā gadījumā būtu jāīsteno stingra fiskālā politika, lai atjaunotu uzticēšanos. Vai Latvijai šis līgums nozīmē papildu konsolidāciju? Domāju, ka ne. Saskaņā ar valdības vērtējumiem, kurus uzskatu par ticamiem, šogad budžeta deficīts Latvijā būs ap 2%. Tas ir vairāk nekā topošās Eiropas fiskālās savienības principos noteiktie 0,5% griesti. Taču jāņem vērā, ka šādam vai mazākam ir jābūt strukturālajam deficītam, citiem vārdiem, deficītam, kāds tas ar tābrīža fiskālo politiku būtu biznesa cikla ietvaros. Latvijas budžetā noteikti vēl var runāt par ciklisko deficīta elementu, starpība starp valsts ienākumiem un izdevumiem vismaz ļoti lielā mērā ir privātā sektora finanšu pārpalikuma spoguļattēls. Mājsaimniecības turpina samazināt savas saistības, ierobežojot patēriņu, un tas savukārt samazina ieņēmumus valsts budžetā.

Dainis GAŠPUTIS, SEB bankas makroekonomikas eksperts:

– Fiskālās disciplīnas līguma mērķis ir panākt, ka ES dalībvalstu budžeta tēriņi tiek izlīdzināti atbilstoši ekonomikas ciklu svārstībām. Tiks izveidots mehānisms, kas nodrošinās to, lai, valstis, tajā skaitā Latvija, īstenotu saprātīgu budžeta politiku un izslēgtu politiskā vājuma mirkļus, kad budžetā ienākošās finanses tiek apgūtas īstermiņa interesēs. Savukārt šāda starpvalstu vienošanās nepieciešama, lai stiprinātu vienotās valūtas sistēmas pastāvēšanas iespējas un izslēgtu līdzšinējo anarhiju budžeta tēriņos. Tomēr jāņem vērā, ka šis līgums nav brīnumlīdzeklis, kas atrisinās visas esošās problēmas un izslēgs krīzes iespējas. Šī līguma tapšana ir tikai viens no starpposmiem, kas ved uz arvien ciešāku Eiropas valstu integrāciju. Tādēļ tas vērtējams plašākā kontekstā, kas pieprasa arī atbilstošu sabiedrības izpratni un atbalstu. Patlaban politiskie procesi ļoti daudzās valstīs apsteidz sabiedrības gatavību šādām pārmaiņām, kas norāda uz būtisku nepieciešamību pēc pastiprinātas vadošo politiķu iesaistes notiekošo procesu skaidrošanā.