Raidījums šai firmai pievērsa uzmanība pēc Valsts kontroles paziņojuma, ka uzņēmuma pamatkapitālā nelietderīgi ieguldīti 768 tūkstoši latu vērti zemes gabali.

Jūrmalas attīstības uzņēmums tika dibināts ar labu mērķi – būvēt dzīvokļus trūcīgākajiem pilsētas iedzīvotājiem. Taču labie plāni palika tikai uz papīra – būvniecība nenotika, tomēr algas atbildīgie saņēma. Kopš dibināšanas uzcelts nav nekas. Pašvaldības ieceres daudzu gadu garumā bremzēja politisko līderu maiņa un korupcijas skandāli, raksta NRA.lv.

Kad 2010.gadā Jūrmalas mēra amatā nonāca Romualds Ražuks, viņš izlēma nevajadzīgo uzņēmumu likvidēt.

„Attīstības projekti bija tāda metode kā to naudu paslēpt, lai tā nebūtu pašas domes budžetā. (..) Paslēpt no Valsts Kontroles, no jebkuras instances, kas skatītu šīs naudas izlietošanas lietderību,“ “Nekā Personīga“ skaidroja tagad jau Saeimas deputāts Ražuks.

Iecerēto, bet nesākto dzīvokļu būvēšanu Ražuks gribēja uzticēt pašvaldībai, kur strādājuši vajadzīgie speciālisti. Bet reformas jau atkal palika pusceļā – Ražuks amatu zaudēja. Bet paguva atlaist tagadējo kolēģi Saeimā no Zaļajiem zemniekim Ivetu Griguli. Viņa gadu nostrādāja par Jūrmalas attīstības projektu valdes priekšsēdētāju. Grigule no komentāru sniegšanas „Nekā Personīga“ izvairījās.

Bez Grigules šo gadu laikā uzņēmuma vadībā paguvuši pastrādāt 20 ar Jūrmalas domi saistīti cilvēki. Līdz ar Grigules atnākšanu esot sācies darbs pie pirmās sociālās mājas celtniecības Līču ielā, bet arī tā beidzās neveiksmīgi. Stāvbremzi norāva Finanšu ministrija – tā laika mērs Ģirts Trencis nebija saskaņojis ar ministriju pašvaldības ilgtermiņa saistības 2 miljonu apmērā. Policija sāka kriminālprocesu, Trencis amtu zaudēja. Ministrija aizliedza pašvaldībai ņemt aizņēmumus un darbi kārtējo reizi apstājās.

Šobrīd jaunā mēra Gata Trukšņa vadībā darbi atsākušies – Līču ielā mājas drīz būs uzceltas un Jūrmalas dome kaļ jaunus plānus.

Decembra beigās dome nolēma būvēt divas 12 stāvu sociālās mājas. Projekta tāme – vairāk nekā seši miljoni latu. Domes opozīcija uzskata, ka Jūrmalas nomalē purva vidū uzceltām dzīvokļu mājām izmaksas ap 700 latiem kvadrātmetrā esot pārāk augstas.

Līdzīgas cenas esot dzīvokļiem pat Rīgas centrā.

„Ekonomiska pamata šim projektam nav nekāda. Tas ir absolūti neekonomisks projekts. Es to sauktu par noziedzīgu projektu,“ uzskata Jūrmalas domes deputāts Juris Visockis (Jaunais laiks).

Jūrmalas attīstības projektu vadība noliedz, ka dzīvokļus mākslīgi sadārdzinas. Tomēr pateikt kāda būs dzīvokļu gala cena varēs tikai pēc būvnieka atrašanas.

“Ēkas paliks mūsu pašvaldības SIA īpašumā. Pēc tam dome 10 gadu laikā pirks noteiktu skaitu dzīvokļu. Bet kam tie dzīvokļi tiek piešķirti – nav mūsu kompetence ar to nodarboties,” norādīja Jūrmalas attīstības projekti pārstāvis Andris Jankovs Priede. Pēc viņa teiktā, cenu dzīvokļiem noteikts vienošanās starp pašvaldības uzņēmumu un Jūrmalas domi.

Tagadējais mērs Gatis Truksnis domi salīdzina ar Titāniku, kas nevarot domas strauji mainīt. Ja izlemts celt jaunas mājas, tas jādara. Iespējams tas sanāks dārgāk, bet ir uzņemts noteikts kurss un pie tā jāpieturas.

„Tas nav veids kā ierēdņi vai deputāti var rīkoties. Mēs skatāmies pēs likuma. Šajā gadījmā es neko nevaru izdrīt. Ja regulējums tāds ir, tad turamies pie tā, kāds tas ir,“ – tā Truksnis.

Kur Jūrmalas dome ņems naudu jauno māju celtniecībai, vēl nav zināms. Jūrmalas mērs cer, ka aizdevumu iedos Valsts kase, kur naudas esot daudz. Bet kā mums apgalvoja Finanšu ministrijā – šādiem būvdarbiem naudu valsts nedos. Ja pilsēta domā sniegt savas garantijas, lai kredītu bankā ņemtu Jūrmalas attīstības projekti, tam būs jāgaida ministrijas atļauja. Pagaidām Finanšu ministrijas ierēdņi gaida dokumentus no Jūrmalas domes, kas pieprasīti pagājušajā nedēļā.Gatis TruksnisIveta GriguleJūrmalas attīstības projektiRomualds Ražuks