Tā trešdien savā jaunākajā pārskatā par globālās ekonomikas perspektīvām prognozēja Vašingtonā bazētā Pasaules Banka (PB), minot Latviju starp valstīm, kuras satricinājumi eirozonā ietekmēs vissmagāk, raksta IR.LV.
Pēc bankas ekspertu aplēsēm, 2013.gadā Latvijā IK pieaugums atkal kļūs straujāks un sasniegs 3,7%.
PB analītiķi sagaida, ka Lietuvā 2011.gadā IKP būs palielinājies par 5,8%, bet šogad pieaugums samazināsies līdz 3,2%. 2013.gadā ir gaidāms Lietuvas IKP pieaugums par 3,5%, ziņo BNS.
Pasaules Banka: eirozonas krīze Latviju ietekmēs vissmagāk 18
Arī pasaulē lielākās ekonomikas ASV izaugsmes prognoze samazināta no 2,9% līdz 2,2%
Eirokrahs_pscr_cicero_online-media_large
Tā joko Eiropā par eirozonas krīzi. Ekrānšāviņš no Cicero.online
18.janvāris 2012 16:07
Izdrukāt Nosūtīt
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pērn varētu būt palielinājies par 4,5%, bet šogad ekonomikas izaugsme noplaks līdz 2%, kas galvenokārt saistāms ar eiro zonas parādu krīzes negatīvo ietekmi. Tā trešdien savā jaunākajā pārskatā par globālās ekonomikas perspektīvām prognozēja Vašingtonā bazētā Pasaules Banka (PB), minot Latviju starp valstīm, kuras satricinājumi eirozonā ietekmēs vissmagāk.
Pēc bankas ekspertu aplēsēm, 2013.gadā Latvijā IK pieaugums atkal kļūs straujāks un sasniegs 3,7%.
PB analītiķi sagaida, ka Lietuvā 2011.gadā IKP būs palielinājies par 5,8%, bet šogad pieaugums samazināsies līdz 3,2%. 2013.gadā ir gaidāms Lietuvas IKP pieaugums par 3,5%, ziņo BNS.
Starp tā dēvētajām attīstības valstīm Eiropas un Centrālāzijas reģionā PB augstāko IKP pieaugumu šogad paredz Uzbekistānā (+8%) un Tadžikistānā (+6%), bet vājāko izaugsmi – Baltkrievijā (+0,5%) un Bulgārijā (+1,2%).
PB arī apgalvo, ka Latvija būšot starp tām reģiona valstīm, kas visvairāk cietīs no pieprasījuma krasa samazinājuma citās Eiropas Savienības valstīs, kas ir Latvijas nozīmīgākās eksporta partneres.
"Reģionu īpaši smagi ietekmēs vājāka aktivitāte ES, kas iegādājas vairāk nekā pusi reģiona eksporta. Starp valstīm, kas, domājams, cietīs visvairāk no krasā pieprasījuma krituma ES, iekļaujas Rumānija, Lietuva un Latvija, jo tām ir liela ekspozīcija uz Eiropas [Savienību] kopumā," teikts PB pārskatā.
Tā autori arī norāda, ka reģiona banku sektoram ir ļoti spēcīga saikne ar turīgajām Eiropas valstīm, kuru kredītiestādes ir daudzu Austrumeiropas banku īpašnieces.
"Tā kā Eiropas bankām tiek prasīts palielināt savas kapitāla pozīcijas, tās ir spiestas īstenot tā dēvēto atsvirošanos un ieviest stingrākus kreditēšanas nosacījumus. Līdz šim atsvirošanās ir notikusi salīdzinoši kontrolēti, un, lai gan Austrumeiropā kreditēšanas pieaugums ir krasi noplacis, pārrobežu kapitāla plūsmas nav izsīkušas. Tomēr gadījumā, ja šis process kļūs straujāks, [problēmas] visticamāk, strauji un, iespējams, ļoti postoši pārsviedīsies uz Eiropas un Centrālāzijas attīstības valstu reģionu," brīdināts pārskatā.
Tā autori min, ka Eiropas bankām piederošie aktīvi reģionā izgaismo tā ievainojamību pret atsvirošanās procesu. "Reģiona bankas ir ļoti atkarīgas no pārrobežu kredītiem, ko saņem no mātesbankām savu kredītportfeļu atbalstam, un vairākās reģiona valstīs kredītu attiecība pret noguldījumiem krietni pārsniedz 100% līmeni," norāda PB. Šo valstu vidū PB min Latviju, kur kredītu attiecība pret noguldījumiem ir 240%, kā arī Lietuvu, Rumāniju un Krieviju, kur šis rādītājs sasniedz attiecīgi 129%, 127% un 121%.
"Tā dēļ šo valstu bankas ir ārkārtīgi ievainojamas pret iespējamu kreditēšanas pārtraukšanu," uzsver PB, atgādinot, ka Austrijā banku regulatori jau ir likuši savām komercbankām iegrožot meitasbanku kreditēšanu Centrālajā un Austrumeiropā.
Turklāt ekonomikas būtiskais pasliktinājums bagātajās Eiropas zemēs samazinās summas, kādas uz mājām saviem tuviniekiem sūta tur strādājošie austrumeiropieši, prognozē PB, atgādinot, ka 2008.gada krīzes dēļ šādi naudas sūtījumi samazinājās par 20%.
PB savā pārskatā prognozē, ka eirozonas IKP šogad samazināsies par 0,3%. Vēl jūlijā PB lēsa, ka Eiropas Monetārās savienības ekonomika pieaugs par 1,8%.
Visas pasaules ekonomikas pieauguma prognozi 2012.gadam PB ir samazinājusi līdz 2,5% iepretim jūnijā lēstajam 3,6% pieaugumam, norādot, ka galvenais apdraudējums globālajai ekonomikai ir situācijas pasliktināšanās bagātajās Eiropas valstīs.
Pasaulē lielākās ekonomikas ASV izaugsmes prognoze samazināta no 2,9% līdz 2,2%.
"Pasaule ir krietni mainījusies pēdējo sešu mēnešu laikā. Šis būs ļoti grūts gads," preses konferencē Vašingtonā atzina PB globālās ekonomikas departamenta vadītājs Endrjū Bērnss, kas ir pārskata galvenais autors.
