Kalniete: ES lauksaimniecības komisārs vienkārši nedzird Baltijas lauksaimnieku vēlmes

Kalniete: ES lauksaimniecības komisārs vienkārši nedzird Baltijas lauksaimnieku vēlmes

Eiropas Komisija (EK) nosūtījusi atbildes vēstuli par oktobrī sagatavoto Eiropas Parlamenta (EP) Baltijas valstu deputātu deklarāciju par Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu. EK prezidenta Žozē Manuela Barozzu vārdā deputātiem ir atbildējis par ES lauksaimniecību atbildīgais komisārs Dačians Čološs.

Deklarācijā, kuru parakstīja visi EP Baltijas valstu deputāti, tika pieprasīts veikt taisnīgu KLP reformu, lai likvidētu tiešo maksājumu netaisnīgās atšķirības starp dalībvalstīm. Deklarācijas iniciatīvas autore bija EP deputāte Sandra Kalniete (V), kura strādā EP Lauksaimniecības komitejā.

To portālam "Bizness.lv" pavēstīja Parlamentārais asistents Mārtiņš Spravņiks.

Kalnietei adresētajā vēstulē komisārs Čološs aizstāv sagatavoto KLP reformas piedāvājumu, uzsverot, ka tiešo maksājumu pārdale nenozīmē, ka visi saņems vienādus tiešos maksājumus. Tāpat komisārs aicina skatīt abus pilārus kopā un skaidro, ka jāņem vērā arī valstu iekšzemes kopproduktu (IKP) lielums un kohēzijai atvēlētie līdzekļi.

Komentējot šo situāciju, Kalniete norādījusi: «Cīņa par naudas līdzekļiem būs nežēlīga, bet realitāte ir tāda, ka lauksaimniecībai atvēlētie līdzekļi nākamajā finanšu periodā būs mazāki, tāpēc neviena valsts pati nevēlas citām valstīm atvēlēt daļu no saviem līdzekļiem. Vēstulē komisārs aicina skatīt abus pilārus kopā un šajā jautājumā es viņam piekrītu. Diemžēl mūsu sanāksmēs komisārs izliekas nedzirdam manis teikto, ka apvienojot abus pilārus kopā Latvijas lauksaimnieki vienalga saņem mazākos maksājumus. Es turpināšu skaidrot Baltijas valstu situāciju kolēģiem EP Lauksaimniecības komitejā un piedāvāsim savus risinājumus, jo visai Eiropas ir nepieciešama visaptveroša KLP reforma, kas nekropļo vienoto tirgu.»

Deklarācijā, kura tika nosūtīta Eiropas Savienības (ES) augstākajām amatpersonām, Baltijas valstu deputāti aicināja tiešajiem maksājumiem noteikt zemāko slieksni 80% apmērā un augstāko slieksni 120% apmērā no vidējā maksājumu lieluma Eiropā. Tāpat Eiropas Parlamenta deputāti aicināja noteikt pēc iespējas īsāku pārejas periodu un iestājās par godīgu konkurenci starp Eiropas lauksaimniekiem, informē Spravņiks.

KLP reformas variantu izstrādāja EK un 12.oktobrī reforma tika publiskota. Patlaban tā ir iesniegta EP un Lauksaimniecības komiteja ir atbildīga par reformas pilnveidošanu. Reforma EP kopā ar Eiropas Savienības Padomi ir jāpieņem līdz 2013.gada beigām.