Luminor banka publiskojusi Latvijas ekonomikas apskatu:
“Mūsu iepriekšējais ekonomikas apskats bija pesimistisks. 2022. gada septembrī mūsu prognoze par IKP izmaiņām 2023. gadā bija visnegatīvākā starp visām bankām un valsts institūcijām, sagaidījām, ka kopprodukts samazināsies par 0,5%. Kopš tā brīža pasaulē notikušais kopumā optimismu neveicina, taču šajā laikā risinājās notikumi, kas palīdzēs risināt Latvijas ekonomikas lielāko problēmu aizvadītā pusotra gada laikā – straujo cenu kāpumu. Ir arī citas labas ziņas, piemēram, pērnā gada otrajā pusē turpinājās spēcīga pakalpojumu eksporta attīstība, arī rūpniecība ir sekmīgi pretojās diezgan nelabvēlīgajiem tirgus apstākļiem. Tāpēc sagaidām, ka 2023.gadā IKP augs. Gluži kā iepriekšējos trīs gados, būs ļoti kontrastaini rezultāti dažādās nozarēs.
Aizvadītie seši mēneši nebija labvēlīgi patērētājiem, inflācija līdz pat februārim noturējās virs 20% atzīmes, reālo algu kāpums tālu atpalika. Savukārt šī gada 1.puse ir un būs sarežģīts laiks preču eksportētājiem, turpretim pirktspējas zemākais punkts jau pamazām tiek atstāts pagātnē, krītot enerģijas un arī vairāku svarīgu pārtikas produktu cenām un paātrinoties algu kāpumam. Šī gada IKP dinamikas grūtāk prognozējamais virzītājs ir investīcijas, kas lielā mērā būs atkarīgas no politiskajiem lēmumiem.
Darba tirgus aina ir bijusi labvēlīgāka par mūsu gaidām, tāpēc samazinām šī un arī nākamā gada bezdarba prognozi. Taču saglabājam piesardzību, pieņemot, ka šī gada pavasarī un vasarā bezdarbs samazināsies lēnāk nekā parasti tas notiek šajā laikā. Joprojām ir iespējami nelabvēlīgi pavērsieni rūpniecības nozarēs, kuras skar krītošas pārdošanas cenas. Iespējams, ka bezdarba līmeni ietekmēs arī augoša bēgļu iesaistīšanās darba tirgū.
Lēna izaugsme nenozīmē, ka ekonomikā valda stagnācija visās šī vārda nozīmēs. Nav daudz izaugsmes, bet ir daudz attīstības jeb “dziļa” ekonomiskā progresa – jaunu eksporta tirgu iegūšana, produktu attīstība, fosilo energoresursu aizvietošana. Ekonomika aug lēnām, bet mainās strauji, vairākām eksporta nozarēm strauji palielinot savu lomu. Sagaidām, ka 2024. gadā jau redzēsim gan attīstību, gan izaugsmi. Tad notiks arī straujš pirktspējas kāpums, kuru, ļoti iespējams, stiprinās cenu pazemināšanās.
Iekšzemes kopprodukts
Mēs sagaidām, ka 2023. gadā Latvijas IKP augs par 0,6%. Tas ir ievērojams uzlabojums salīdzinājumā ar mūsu prognozi septembrī (-0,5%). Vairākas sabiedriskā sektora institūcijas un arī konkurenti mums sekoja prognožu “sala zonā”, bet starplaikā dzīve nav apstājusies. Divi galvenie iemesli mūsu nākotnes gaidu uzlabojumam ir izejvielu cenu samazināšanās, kas bija straujāka par cerēto, jo īpaši dabasgāzei, kā arī nemainīgi izcils pakalpojumu nozaru sniegums (+35% 2022.gadā).
Vienlaikus mēs samazinām 2024. gada pieauguma prognozi no 4,6% līdz 3,7%. Daļa no patēriņa atlabšanas, kuru mēs gaidījām 2024. gadā, sāksies ātrāk, patērētājiem tiekot atbrīvotiem no pārmērīgām enerģijas izmaksām. Recesijas riski eksporta tirgos ir samazinājušies, bet paliek nozīmīgi, tās iespējamais sākums ir pavirzījies uz priekšu, līdz ar to arī beigas.
Tomēr iespēju diapazons ir ļoti plašs. Var iedomāties nākotnes scenāriju, kurā karš Ukrainā intensificējas un pieaug tā ekonomiskā ietekme, ieskaitot sankciju turnīru Rietumu un Ķīnas starpā. Tiek daudz runāts par iespējamo karu par Taivānu, mēs nevērtējam šī scenārija varbūtību, bet paturam to prātā, tā ekonomiskā ietekme varētu būt graujošāka nekā Krievijas agresijai pret Ukrainu. Taču 2024. gads var būt arī izcils gads Latvijas ekonomikai. Jāpatur prātā, ka laikā no 2019. gada līdz 2023. gadam tā būs pieaugusi tikai par 4,3% pat mūsu relatīvi optimistiskajā (2023. gadam) scenārijā. To uz leju ir vilkuši notikumi, kas ir īslaicīgi ierobežojuši aktivitāti, bet nav nodarījuši ilglaicīgu kaitējumu tās potenciālam. Ne pandēmija, ne karš Ukrainā nav Latvijā nopostījuši ceļus un rūpnīcas, raduši atmiņas zudumu zināšanu ekonomikas darbiniekiem vai nozīmīgi ietekmējuši (nenoliedzami nepatīkamās) demogrāfijas tendences. Mājokļu tirgus atgūšanās potenciāls ir nepilnīgi izmantots, salīdzinājumā ar Igauniju un Lietuvu. Var ticami apgalvot, ka ekonomika darbojas tālu zem tās spēju robežām.
Neizmantotās iespējas var apgūt samērā ātri, vienlaikus palielinot ekonomikas potenciālu, investējot infrastruktūrā un iekārtās. Labvēlīgajā scenārijā patērētājiem būs iespējas baudīt dzīvi pēc ierobežojumu un augstās inflācijas garās ziemas. Eksporta nozares augsti novērtētu periodu, kurā to dzīvi netraucē vētrainas izejvielu un cenu svārstības, kā arī jauni liela mēroga tirdzniecības ierobežojumi. Investīciju un celtniecības dinamika 2024. gadā var būt pat apbrīnojami laba, to stimulējot ES naudas plūdiem un mājokļu tirgus aktivitātei. Mūsu prognoze ir piesardzīgāka, taču ir iespējams IKP pieaugums pat par 5‑6%, ja izveidosies šeit ieskicētais veiksmīgais, bet ne mazticamais apstākļu salikums.
Prognozētais vidējais IKP pieaugums pārskata periodā (2023.‑2024.gads) ir diezgan pieticīgs, lai arī šobrīd esam relatīvi optimisti, gandrīz neatšķiroties no 2022. gada rezultāta (2,0%). Taču ekonomikas nozaru dinamikas aina ir ļoti krāsaina. Tā skaidri iezīmē mūsu tautsaimniecības struktūras pārmaiņas, augot augstas pievienotās vērtības pakalpojumu īpatsvaram.
Nozaru rezultāti 2022.gadā un 2023.‑2024. gada prognozes
Eksports
Aizvadītais gads eksportētājiem bija sekmīgs. Preču eksporta reālais pieaugums bija straujākais kopš 2012.gada (naudas izteiksmē – kopš 2010. gada), bet pakalpojumu eksports iepriekšējo reizi tik strauji auga tālajā 1996. gadā.
Diemžēl 2023. gadā eksporta nozaru rezultāti būs daudz kontrastaināki. Vairākās svarīgās preču eksporta nozarēs gaidāms tām visnotaļ patīkamo 2022. gada norišu krass pretstats, jo cenu dinamika ir un būs daudz nelabvēlīgāka. Šis pavērsiens jau ir noticis koksnes produktu tirgū, kā arī lielā daļā pārtikas, pirmkārt piena produktu un graudu tirgus. Eksporta vienības vērtības indekss samazinās kopš 2022. gada augusta, tiesa, no ļoti augsta punkta. Tad šis indekss bija par 47% pacēlies virs 2015.gada vidējās vērtības, salīdzinājumam, laikā līdz 2021. gada janvārim eksporta cenas pret 2015. gadu bija pieaugušas tikai par 6%. Laikā no augusta līdz decembrim indeksa vērtība samazinājās par 2,5%, kas ir nedaudz uz aizvadīto divu gadu “debesmannas” fona, bet šogad kritums turpinās.
Centrālo lomu šajā drāmā spēlē kokapstrāde. Vairāk nekā desmitgadi ilgušais nozares bums noslēdzās ar spilgtu noslēguma akordu pandēmijas laikā, tā veicināja privātmāju būvniecību un ieguldījumus mājokļu uzlabošanā. Cenu kāpums palīdzēja pacelt koksnes produktu eksportu no 2,2 miljardiem 2020. gadā līdz 3,6 miljardiem pērn. Kara veicinātais pārtikas cenu kāpums spēlēja galveno lomu graudu eksporta kāpumā gada laikā no 607 miljoniem eiro līdz 2021. gadā līdz 987 miljoniem eiro pērn, kā arī piena un tā produktu eksporta kāpumā no 327 miljoniem līdz 531 miljonam eiro.
Par to, ka laiki mainījušies, liecina ne tikai zemnieku protesti. Globālā mājokļu cenu korekcija, ko pastiprināja monetārā politika – procentu likmju palielināšana un centrālo banku bilanču samazināšana, šogad vēl turpināsies. Līdzīgi kā pēc globālās finanšu krīzes, Latvijas ražotāji varbūt var krīzes brīdī izspiest no tirgus konkurentus no augstāku darbaspēka izmaksu valstīm, pirmkārt ziemeļvalstīm, taču šoreiz to paveikt būs grūtāk, jo algu izmaksu starpība starplaikā ir samazinājusies, bet lietkoksnes cenas Latvijā šobrīd ir pat augstākas. Kokapstrādē, līdzīgi kā lauksaimniecībā un pārtikas pārstrādē, krītošās cenas palīdz kompensēt krītošās izmaksas – elektrība, gāze, minerālmēsli u.c., taču daļai uzņēmumu šīs cenu vētras pārdzīvošana būs grūts uzdevums. Liels risks var izrādīties augsto cenu periodā veikti apjomīgi resursu pirkumi.
Preču nozarēs, kuras mazāk atkarīgas no izejvielu cenām un kuru tirgi ir salīdzinoši stabili, šī gada perspektīvas ir labākas. Inženierijas nozarēm (metālapstrāde, mašīnbūve, elektronika) ir cerības panākt labu izaugsmi arī 2023. gadā, tiesa, arī te redzams ir liels kontrasts starp ļoti veiksmīgo elektroniku, elektrotehniku, transportlīdzekļu un to daļu ražošanu un iekārtu ražošanu. Noskaņojuma indikatori šīm nozarēm ir samērā labvēlīgi.
Sagaidāms, ka kopējais lielākās preču eksporta nozares – apstrādes rūpniecības apjoms šogad nedaudz samazināsies. Eksporta attīstība būs atkarīga no pakalpojumiem, kuros perspektīvas ir vai un labas vai izcilas, atkarībā no nozares, lieli lejupslīdes riski joprojām ir tranzītpakalpojumos.
Augstas pievienotās vērtības pakalpojumu eksports auga par 34% jeb 834 miljoniem eiro. Biznesa, informācijas un sakaru, kā arī finanšu pakalpojumu un cita intelektuālā īpašuma eksports sasniedza 3287 miljonus eiro. Ja līdzīgu kāpumu procentuālā izteiksmē redzējām pēc pievienošanās ES, tad absolūtajos skaitļos pērnā gada papildus pienesums ir vairāk nekā divkārt lielāks nekā jebkad līdz šim. Investīciju piesaistes darba uzlabošanās nacionālajā un vietējā līmenī (galvenokārt Rīgā), labāka biroju pieejamība nes augļus. Tūrisma ienākumi ir pieauguši par 62%, bet tas ir vairāk “atlēciens” pēc pandēmijas ierobežojumiem 2020. un 2021. gadā. Transporta pakalpojumu eksports bija apbrīnojami noturīgs ar 20% pieaugumu.
Sagaidāms, ka spēcīga pakalpojumu eksporta izaugsme turpināsies 2023. un 2024. gadā. Balto apkaklīšu pakalpojumu darbībai palīdzēs strauja augstas kvalitātes biroja telpu pieejamības uzlabošanās. Tas vairākus gadus ir bijis nozīmīgs konkurētspējas trūkums salīdzinājumā ar Igauniju un Lietuvu. Sākot no nākamā gada ir gaidāms labu piedāvājumu pārpalikums, tas vairākus gadus būs īrētāju tirgus. Prognozes ir mazāk spožas transportam un tūrismam, tos ietekmēs sankcijas un/vai augsta reģionāla riska uztvere, šajās nozarēs pilnīga atlabšana var notikt pēc 2024. gada.
Patēriņš un investīcijas
2022. gadā privātais patēriņš auga strauji – par 8,1%. Lai arī 2022. gadā reālās algas samazinājās, ierobežojumu atcelšana veicināja mājsaimniecību izdevumu kāpumu. Tagad atgūšanās efekts ir izsmelts, tā teikt, ar uzviju, privātā patēriņa attiecībai pret IKP sasniedzot augstāko punktu šajā gadsimtā (62,5%, tipisks pirms‑pandēmijas līmenis bija 60%). Šobrīd jau reālās algas visdrīzāk pieaugs, bet tas ir tikai cenu kāpuma zaudētās pirktspējas atgūšanas sākums, darbinieku pirktspēja šogad vēl paliks ievērojami zem 2021.gada līmeņa. Strauji uzlabojumi šajā ziņā ir ļoti ticami 2024.‑2025. gadā, kad straujš algu pieaugums apvienosies ar zemu inflāciju vai pat deflāciju.
Ja iekšzemes pieprasījums šogad dos ievērojamu stimulu izaugsmē, tas būs pateicoties investīcijām. ES fondu plūsmas ir aizkavētas tik ilgi, ka fondu apgūšanas termiņi draudīgi tuvojas, veidojoties “tagad vai nekad” situācijai. Politiskais absurds, kas ir saistīts ar Rīgas attīstības plānošanu un aizkavēja 150 miljonu vērtu investīciju ienākšanu, ir atrisināts. Ilgstoša stagnācija Latvijas mājokļu tirgū ir radījusi iespējas ieguldīt šajā jomā. Ja ziņu plūsma par kaut ko liecina, attīstītāji to ir pamanījuši un rīkojas. Lai arī tirgus apstākļi tieši šobrīd – dzīves standartu krīze un procentu likmju pieaugums, ir nelabvēlīgi, investori ar dziļām kabatām un ilgtermiņa skatījumu redz cauri miglai un novērtēt nākotnes potenciālu šajā tirgū. Vairākas ilgi pamestas vietas Rīgā, kā Lāčplēša kvartāls, piedzīvos atdzimšanu, sākot no 2023. vai 2024. gada.
Patēriņa cenas
2023. gads sākās ar 21,5% inflāciju janvārī, bet gada inflācija decembrī varētu būt negatīva. Tātad datu aina izskatīsies ļoti dīvaina un mulsinoša, šis būs augstas inflācijas un krītošu cenu gads. Gada vidējā inflācija visdrīzāk būs starp 7% un 8%, bet cenu līmenis decembrī varētu būt zemāks nekā janvārī. Atsevišķos mēnešos mēneša inflācija būs pozitīva, galvenokārt gada sākumā un beigās, bet šogad būs neparasti daudz mēnešu, kad cenas attiecībā pret iepriekšējo mēnesi samazināsies, parasti tādi ir divi vai trīs. Vairākās nozīmīgās kategorijās, jo īpaši pakalpojumiem, cenas turpinās augt visā pārskata periodā, turklāt diezgan strauji. Pakalpojumu izmaksās lielu daļu veido darba algas, kuru pieauguma temps šogad visdrīzāk paātrināsies. Tomēr šo inflācijas cietokšņu ietekmi “noslīcinās” ar divciparu skaitli mērāms mājokļu izmaksu kritums un krītošās cenas vairākiem svarīgiem pārtikas produktiem. Piena produktu cenas jau ir strauji samazinājušās, izmantojot plaši piedāvātās atlaides, patērētāji var izdevumus par piena produktiem samazināt par vairākiem desmitiem procentu salīdzinājumā ar cenām decembrī. Aina ar gaļas produktiem ir kompleksāka, cenas izejvielām ir sadārdzinājušās diezgan nesenā pagātnē. Iespējams, ka cenas samazināsies arī ilglietošanas precēm. Iepriekšējā desmitgadē mājsaimniecības iekārtu cenas pakāpeniski samazinājās. Pārmērīgs pieprasījums, ražošanas traucējumi un transporta izmaksu kāpums cenas 2021.‑2022. gadā paaugstināja par ~1/10 daļu. Šo procesu vājināšanās vai pavēršanās pretējā virzienā varētu būt drīz redzama veikalos, bet šajā jomā uzņēmumiem ir lielāka cenu noteikšanas brīvība nekā mājokļu pakalpojumos (stingri regulēti) vai pārtikas ķēdē (to uzmanīgi vēro politiķi un mediji). Ļoti iespējams, ka cenas samazināsies, bet ļoti pakāpeniski.
Cenu dinamiku 2023.‑2024. gadā ietekmēs politikas izmaiņas – lēmumi par to, cik un kā atbalstīt mājsaimniecības. Taču straujš mājokļu izmaksu kritums notiks pat gadījumā, ja valsts atbalsts tiks pārtraukts.
Darba tirgus
Darba tirgus 2022. gadā ir bijis apbrīnojami stiprs, par spīti lēnākam IKP pieaugumam. Vidējais strādājošo cilvēku skaits pieauga par 22 tūkstošiem bet 4. ceturksnī gada griezumā – pat par 26 tūkstošiem. Tiesa, nodarbinātība vēl atpaliek no augstākā punkta periodā pēc globālās finanšu krīzes – 920 tūkstoši 2018. gada 3. ceturksnī. Nākotnē iespēja palielināt strādājošo skaitu būs arvien vairāk atkarīga no ārzemju darbaspēka – bēgļiem no Ukrainas, imigrantiem no citām valstīm. Attīstību veicinoša imigrācija būs viens no lielajiem Latvijas ekonomikas politikas izaicinājumiem. Ir grūti saskatīt pozitīvu ilgtermiņa stāstu par Latvijas ekonomiku bez liela mēroga imigrācijas. Tuvāko dažu gadu laikā augošos reģionos vēl var “apgādāt” ekonomiski stagnējoši apvidi, bet šāda iespēja neturpināsies mūžīgi.
Šķiet, ka mēs bijām pārāk pesimistiski par 2023. gada bezdarba līmeni (8%) pirms pusgada sniegtajā prognozē, visdrīzāk vidējais bezdarba līmenis šogad būs ap 7%. Tomēr bezdarba pieauguma risks saglabājas. Lai arī pakalpojumu eksporta sniegums ir apbrīnojams, apstrādes rūpniecība, jo īpaši kokapstrāde piedzīvo ievērojamas grūtības. Darbavietas lielākajā rūpniecības nozarē ir ģeogrāfiski ļoti koncentrētas. Plašos apvidos – Austrumvidzemē, Austrumzemgalē, Centrālkurzemē pat vairāk nekā puse šo apvidu uzņēmumu eksporta rada mežsaimniecība un kokapstrāde. Pienāk ziņas no uzņēmumiem, kuri saglabā lielāku darbinieku skaitu, nekā viņiem šobrīd ir nepieciešams, cerot uz noieta tirgu uzlabošanos. Ja tas nenotiks, bezdarba pieaugums no meža nozares izteikti atkarīgajos apvidos ir nozīmīgs risks.”
