Konkurences padome jau teju divus gadus pēta degvielas tirgu. Slēdziens, iespējams, būs jāgaida vēl līdz nākamā gada martam, raksta NRA.LV.
Neatkarīgās aptaujātie degvielas tirgotāji skaidro, ka degvielas cenu kāpumu ietekmēja gan valsts obligātās rezerves nodevas ieviešana, kuru tirgotājiem būs jāsāk maksāt februārī, gan arī degvielas cenu kāpums pasaulē.
Aizvadītajās brīvdienās 95. markas degviela Latvijā maksāja, sākot no 90 santīmiem litrā (Trest Rīgā, Dārzciema ielā 197) līdz 95,7 santīmiem litrā Statoil degvielas uzpildes stacijās, liecina iterneta portālā gudriem.lv pieejamā informācija. Savukārt Eiropas enerģijas portālā www.energy.eu ziņo, ka Latvijā benzīna vidējā cena gan 6. janvārī, gan 8. janvārī ir bijusi 87,9 santīmi. Kāpēc Eiropai ir tik aplams priekšstats par degvielas cenām Latvijā, Neatkarīgajai pagaidām neizdevās noskaidrot, jo Eiropas enerģijas portāls līdz vakardienai vēl nebija atklājis, kas ir šīs informācijas avots. Arī Ekonomikas ministrija (EM), kuras pārziņā ir degvielas nozare, nezināja šīs informācijas avotu.
EM pārziņā ir naftas produktu informācijas sistēma NAPRO, kura nodrošina ikmēneša pārskatu, to skaitā informācijas par degvielas mazumtirdzniecības cenām sagatavošanu Eiropas Ko misijai. Taču šī informācija netiek sūtīta Eiropas enerģijas portālam, uzsvēra EM. NAPRO ieviešana Latvijā izmaksāja teju 84 tūkstošus latu, un tās uzturēšana 2010. gadā prasīja aptuveni 13 tūkstošus latu, liecina Valsts informācijas sistēmu reģistra informācija.
ViršiA valdes loceklis Andris Priedītis Neatkarīgajai skaidro, ka degvielas cenu uzpildes stacijās 2012. gada sākumā ietekmēja gan notikumi pasaulē, gan Latvijā. Valsts obligātās rezerves nodevas ieviešana benzīnam tā cenu uzpildes stacijās paaugstināja par 1,6 santīmiem.
Savukārt straujais degvielas produktu cenas kāpums pasaulē skaidrojams galvenokārt ar nestabilo situāciju Persijas līcī un ASV dolāra kursa svārstībām.
Tuvākajā nākotnē degvielas cena varētu samazināties, ja stabilizēsies stāvoklis Persijas līcī.
Arī Latvija Statoil degvielas kategorijas vadītājs Kaspars Skrābāns Neatkarīgajai norādīja, ka naftas produktu cenas pasaules tirgos pakāpeniski sāka paaugstināties jau pagājušā gada decembra otrajā pusē. Kopš 2. janvāra benzīna cena Statoil degvielas uzpildes stacijās tika palielināta par 1,6 santīmiem, kas atbilst valsts noteiktās obligāto rezervju nodevas apmēram.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka, sākot ar šī gada 1. janvāri, stājās spēkā jauna kārtība degvielas valsts rezervju glabāšanai, kas paredz jaunas nodevas ieviešanu. Degvielas tirgotājiem tā ir jāsāk maksāt februārī par janvārī realizēto degvielu. Pēc EM aplēsēm, jaunā kārtība benzīna cenu sadārdzina par 1,3 santīmiem. Kopā ar PVN, sadārdzinājums jau ir 1,6 santīmi, kas benzīna cenā atspoguļojās jau janvāra pirmajās dienās.
Konkurences padome jau 2010. gada pavasarī uzsāka degvielas tirgus uzraudzību, lai izpētītu degvielas tirgus struktūru Latvijā, cenas veidošanās struktūru un pārliecinātos, vai šajā tirgū nav pārkāpumu. Pētījuma rezultātā pagājušā gada martā tika ierosināta lieta par iespējamiem pārkāpumiem Statoil, Neste un Lukoil darbībā.
«Šobrīd lietā turpinās izpēte, un līdz lēmuma pieņemšanai nekādu plašāku informāciju diemžēl sniegt nevaram. Pagaidām arī nav iespējams pateikt, kad tiks pieņemts lēmums, jo šobrīd lietā notiek liela apmēra elektronisko datu analīze. Likumā noteiktais maksimālais lietas izskatīšanas termiņš ir divi gadi, kas paies nākamā gada marta vidū, tomēr lēmums, ja tas būs iespējams, tiks pieņemts arī ātrāk,» Neatkarīgajai atklāja Konkurences padomes vecākā referente sabiedrisko attiecību jautājumos Inita Kabanova.
Pēdējais plašākais pētījums par degvielas mazumtirdzniecības tirgu Latvijā veikts 2006. gadā. Savukārt 2007. gadā KP konstatēja pazīmes, kas liecina par trīs lielāko degvielas mazumtirgotāju kolektīvo dominanci degvielas mazumtirdzniecības tirgū Latvijā.
Operatīvākā pētījumu veikšanā un rezultātu paziņošanā ir ieinteresēti arī mazie degvielas tirgotāji. «Jau 2011. gads bija zīmīgs ar to, ka no degvielas tirgus arvien vairāk pazuda mazie degvielas tirgotāji. Mazās degvielas uzpildes stacijas tika gan pārdotas, gan iznomātas, gan pārgāja franšīzē pie lielajiem degvielas tirgotājiem. Samazinoties konkurencei, lielie tirgus dalībnieki iegūst vēl lielākas tirgus daļas un iespēju ietekmēt degvielas cenas valstī. Šogad tendence varētu turpināties, un tāpēc būtu svarīgi, ja Konkurences padome atslepenotu degvielas tirgotāju tirgus daļu sadalījumu valstī. Tas ļautu uzzināt, cik lielu tirgus daļu Latvijā ieņem trīs lielākie degvielas tirgotāji kopā ar to franšīzēm,» pieļāva A. Priedītis.
