Latvijā derīgie izrakteņi netiek pārvaldīti ilgtspējīgi, un tas neveicina tautsaimniecības attīstību. Šādai situācijai iemesli ir vairāki – trūkst visaptverošas stratēģijas zemes dzīļu izmantošanai, nav pilnīgas, kvalitatīvas un savlaicīgas informācijas par valsts derīgajiem izrakteņiem, trūkst strukturētu datu un riskos balstītu pārbaužu, normatīvie akti par derīgo izrakteņu ieguves vietu rekultivāciju ir nepilnīgi, secinājusi Valsts kontrole.
“Valstī nav stratēģijas jeb nākotnes redzējuma par zemes dzīļu izmantošanu, gausi tiek veidota sistēma, kas nodrošinātu pilnīgu, kvalitatīvu un savlaicīgu informāciju par valstī pieejamajiem un iegūtajiem derīgajiem izrakteņiem, bet esošā informācija netiek analizēta un izmantota lēmumu pieņemšanai. Līdz ar to uzraudzība pār derīgo izrakteņu ieguvi ir nepietiekama, vienlaikus derīgo izrakteņu ieguvējiem ir uzlikts nepamatots administratīvais slogs, ir vērojama valsts institūciju nepietiekama sadarbība,” pēc Valsts kontroles revīzijas par Latvijas derīgo izrakteņu pārvaldīšanu norāda Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka.
Latvijā nav zemes dzīļu izmantošanas stratēģijas, un tas neveicina tautsaimniecības attīstību un dabas resursu sabalansētu un ilgtspējīgu pārvaldību. Vienīgais attīstības plānošanas dokuments izstrādāts par kūdras resursiem.
Latvijā otrreizējo materiālu izmantošanas apjoms (6% no kopējā patēriņa 2021.gadā) divas reizes atpaliek no Eiropas Savienības vidējā rādītāja (12%), jo valstī nav pietiekami veicināta otrreizējo izejvielu izmantošana un primāro izejvielu – neatjaunojamo derīgo izrakteņu – ieguves mazināšana. Galvenais ekonomiskais līdzeklis pārstrādes tirgus attīstības veicināšanai ir dabas resursu nodoklis – tā uzdevums ir ne tikai veicināt ražotāja atbildību, bet arī radīt stimulus izmaksu atšķirību samazināšanai starp primārajām un otrreizējām izejvielām, apliekot ar nodokli derīgo izrakteņu ieguvi. Latvijā līdz šim dabas resursu nodokļa likmes nav spējušas to efektīvi nodrošināt. Vienlaikus dabas resursu nodokļa aprēķina pareizības pārbaudes nav pietiekami efektīvas, jo Valsts vides dienests (VVD) pieprasa derīgo izrakteņu ieguvējiem iesniegt informāciju, kas jau ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā, kā arī pārbauda nodokļa nomaksu, lai gan tas ir VID uzdevums.
Nepietiekami digitalizētas ģeoloģiskās informācijas dēļ Latvijā jau 20 gadus nenotiek sistemātiska jaunu derīgo izrakteņu u.c. zemes dzīļu resursu meklēšana un izpēte. Līdz 2020.gadam bija plānots digitalizēt 90% no ģeoloģiskās informācijas sistēmā pieejamajiem datiem, tomēr realitātē ierobežotā finansējuma dēļ pašlaik digitāli pieejami vien 10%. Tas būtiski ierobežo tālāku zemes dzīļu resursu meklēšanu un izpēti, un nenotiek plānveidīga jaunu resursu apzināšana. Tas var arī negatīvi ietekmēt teritorijas attīstības plānošanu. Piem., pašvaldību teritorijas plānojumos neiekļaujot potenciālās derīgo izrakteņu ieguves vietas, pastāv iespēja, ka šīs vietas vai to apkārtni apbūvē pirms derīgo izrakteņu ieguves – tā racionāli neizmantojot pieejamos derīgos izrakteņus un radot dažādu teritoriju konfliktu situācijas.
Nepilnības Derīgo izrakteņu atradņu reģistrā, kurā ir ietverta informācija par derīgo izrakteņu atradnēm, kā arī Krājumu bilanci. Patlaban informāciju reģistrā ievada manuāli, kas prasa lielu un ilgstošu valsts institūciju resursu patēriņu, kā arī rada kļūdas datu ievadē. Savukārt VVD un valsts SIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (LVĢMC) nepietiekama sadarbība un arī kontroles nepilnības ietekmējušas Krājumu bilances jeb datu apkopojuma par derīgajiem izrakteņiem kvalitāti. Revidenti uzskata, ka elektroniski iesniegti pārskati par derīgo izrakteņu ieguvi ļautu savlaicīgāk atklāt kļūdas un ietaupīt VVD resursus. Savukārt tas, ka VVD nav pārbaudījis atsevišķu normatīvo aktu prasību ievērošanu, ietekmē Derīgo izrakteņu atradņu reģistra datu pilnīgumu par krājumiem. Piem., reģistrā nav aktuālas informācijas par atlikušo krājumu apjomu 131 derīgo izrakteņu ieguves vietā.
Datu apkopošanas metodikas nepilnību dēļ pēc revidentu aplēsēm Krājumu bilancē par 2021.gadu nav datu par pieejamajiem būvmateriālu izejvielu derīgajiem izrakteņiem 65,40 milj. kubikmetru jeb 16,4% apmērā, kā arī par kūdras un sapropeļa atlikumiem 8,87 milj. tonnu jeb 10,3% apmērā.
Nodrošināt pilnīgu informācijas pieejamību, lai varētu izstrādāt datos balstītus kvalitatīvus attīstības plānošanas dokumentus zemes dzīļu izmantošanā un mērķtiecīgi plānot to izmantošanu ilgtermiņā, ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un tās resorā esošo institūciju – VVD un LVĢMC – atbildība, un valsts pārvaldes efektīvākai darbībai ir jāuzlabo informācijas aprite starp šīm institūcijām.
Nepietiekams regulējums ieguves vietu rekultivācijai rada risku palielināties degradētām teritorijām, t.sk., ja derīgo izrakteņu ieguvējs nepilda savu pienākumu rekultivēt jeb sakārtot ieguves vietu pēc derīgo izrakteņu ieguves pabeigšanas. Piem., no 128 derīgo izrakteņu ieguvējiem (uzņēmumiem) revīzijā identificēti 39 (~30%) likvidēti uzņēmumi, kas nav rekultivējuši kopumā 51 ieguves vietu. Turklāt katru gadu palielinās izmaksas degradēto ieguves vietu sakārtošanai. Piem., Latvijā apzināto degradēto kūdras ieguves vietu rekultivācijas izmaksas 2016.gadā veidoja ap 14 milj. eiro, bet, ņemot vērā inflāciju, 2022.gadā pēc revidentu aplēsēm šīs izmaksas veido jau 20 milj. eiro. Ja izrakteņu ieguvējs nebūs izpildījis pienākumu rekultivēt ieguves vietu, tad izmaksas būs jāsedz zemes īpašniekam. Jāmin, ka lielākā daļa kūdras ieguves vietu pieder valstij vai pašvaldībām.
Pašlaik normatīvais regulējums nenosaka kritērijus derīgo izrakteņu ieguves atzīšanai par pabeigtu, tāpat rekultivācijas procesa pārraudzība ir noteikta vispārīgi, bet prasība veidot finansiālu nodrošinājumu rekultivācijai nav noteikta. Paradoksāli, ka ieguves vietas rekultivācijas uzsākšanas brīdi faktiski zina tikai derīgo izrakteņu ieguvējs, bet derīgo izrakteņu ieguvējam nav noteikts pienākums par to informēt atbildīgās institūcijas. Turklāt lielākā daļa derīgo izrakteņu ieguvēju, t.sk. pašvaldības, laicīgi neplāno līdzekļus ieguves vietas rekultivācijai – no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem un pašvaldībām 87% uzņēmumu un neviena pašvaldība gada pārskatos nav uzrādījusi uzkrājumus rekultivācijai.
Atbilstoši normatīvajam regulējumam rekultivāciju pārrauga pašvaldības, bet tām ir dažāda izpratne par uzraudzību. Revīzijā ir identificētas 254 derīgo izrakteņu ieguves vietas, kurās vairs nedrīkst iegūt derīgos izrakteņus, bet šīs vietas nav rekultivētas, t.sk. 140 vietās ieguvi nedrīkst veikt jau vairāk nekā 10 gadus.
