Dzīvojot sērijveida dzīvoklī, rūpes par īpašumu nozīmē ne tikai sava dzīvokļa, bet arī ēkas kopīpašumu uzturēšanu kārtībā, un, lai pagarinātu nama kalpošanas ciklu, tā tehniskais stāvoklis būtu jāizvērtē vismaz reizi desmit gados, secināts Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANIDA) un bankas Citadele organizētajā tirgus ekspertu diskusijā.
Nekustamo īpašumu tirgus attīstība pēdējā laikā bijusi nevienmērīga. No attīstītāju perspektīvas uzbūvēt jauno projektu par to summu, kas bija aktuāla pirms diviem gadiem, vairs nav iespējams. Cenu amplitūdas tirgū šobrīd ir milzīgas – sērijveida dzīvokļi šobrīd maksā, sākot no 1000 eiro kvadrātmetrā, kamēr jaunie projekti Rīgas centrā var izmaksāt pat 3000 eiro par kvadrātmetru.
Salīdzinot apkures izmaksas uz vienu kvadrātmetru janvāra mēnesī, piemēri rāda, ka vislielākais apkures sadārdzinājums pagājušā gada laikā novērots pirmskara ēkās – robežās no 65 % līdz 95 %. Vienlaikus tieši lielākais kritums darījuma skaita ziņā reģistrēts šajos namos – aptuveni 25 % apmērā.
Arī nākotnē tirgus attīstība un iedzīvotāju interese par mājokļiem varētu būt nevienmērīga. Ja energoresursu cenas kritīs un cilvēku sentiments būs pozitīvs, interese par īpašumiem Rīgas centrā varētu pieaugt. Ja Euribor likmju pieaugums apstāsies, interese pieaugs arī par jaunajiem projektiem, taču šobrīd pie pašreizējās kredītu dārdzības dzīvokļa iegāde jaunajā projektā uzskatāma par investīciju savā dzīves kvalitātē, nevis par ieguldījumu ar labi plānojamu ekonomisko atdevi.
Lai arī ir pamats optimismam par to, ka cenu līmeņi neatgriezīsies iepriekšējos līmeņos, situācija joprojām ir visnotaļ trausla – Eiropā joprojām notiek karš, un tikai nākamā ziema būs pirmā bez Krievijas energoresursiem. Nevar aizmirst, ka šoziem vērā ņemamu daļu enerģijas izmaksu sedza valsts – ja nākamajā ziemā atbalsts iekšējam tirgum būs mazāks, pat ar cenu kritumu rēķinu summas varētu palikt līdzīgas.
Cilvēkiem jāatceras, ka, dzīvojot dzīvoklī, īpašums nebeidzas līdz ar tapetēm. Mājas jumts nedrīkst būt sāpīgs temats tikai pēdējā stāva iedzīvotājiem, un nedrīkst paļauties, ka visu kārtībā savedīs kāds cits – arī automašīnām tehniskā skate tiek izieta reizi gadā. Jaunais valsts regulējums paredz, ka ēkas tehniskais stāvoklis būs jāapseko reizi 10 gados, turklāt lēmumus par kopīpašumu turpmāk varēs pieņemt elastīgāk – ar trešdaļu dzīvokļa īpašnieku balsīm.
“Neatkarīgi no ģeopolitiskās situācijas un norisēm finanšu tirgos silta pajumte un silts ēdiens nepieciešams visiem un vienmēr. Šī ir pārmaiņu piecgade un stiprāki no tās izies tie, kas būs spējīgi pielāgoties esošajiem apstākļiem,” pauda Ekonomikas ministrijas analītikas dienesta vadītāja Dace Zīle.
“Vērtējot Rīgas dzīvokļu iegādes darījumus 2022. gada 4. ceturksnī un salīdzinot tos ar datiem pirms gada, vērojams būtisks jauno projektu cenu pieaugums, ko ietekmēja būvniecības un kapitāla sadārdzinājums. Rīgas centra jauno projektu iegādes summas palielinājušās virs 20 %, pieaugums arī mikrorajonu jaunajos projektos, savukārt Rīgas centra vēsturisko ēku un mikrorajonu sērijveida dzīvokļu cenas palikušas gandrīz nemainīgas. Augstā inflācija un Euribor likmju pieaugums ietekmējis pirktspēju, kā rezultātā kopējā darījumu skaita ziņā vērojams samazinājums tuvu 10 %!” tirgus dinamiku analizēja Vestards Rozenbergs, LANĪDA valdes loceklis un “IMMOSTATE” valdes priekšsēdētājs.
“Aizvadītā apkures sezona ir atstājusi būtisku ietekmi uz Latvijas mājsaimniecībām un to pirktspēju – jaunākās aptaujas rāda, ka 40 % iedzīvotāju siltumenerģijas rēķini un citu mājsaimniecības izdevumu apmaksa sagādā grūtības, savukārt aptuveni 20 % ir apsvēruši dzīvesvietas maiņu. Lielu ietekmi pašreizējā ekonomiskajā vidē atstāj arī Euribor likmju izmaiņas – pašreizējās prognozes ir tādas, ka Euribor likme turpinās pieaugt. Rudenī tā varētu sasniegt 4 %, bet vidējā termiņā turēties aptuveni 3 % robežās,” ekonomisko vidi un ietekmi uz mājsaimniecībām raksturoja Jānis Mūrnieks, bankas Citadele Privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs. “Labās ziņas ir tās, ka no iedzīvotājiem nav novērots kredītmaksājumu kavējumu skaita palielinājums vai pieprasījumi pēc kredītbrīvdienām, un arī mājsaimniecības ir disciplinētas, uzņemoties jaunas saistības.”
“Šajā dārgajā energoresursu laikmetā uzskatu, ka katram Latvijas iedzīvotājam ir svarīgi apzināties, ka labs ēkas tehniskais stāvoklis ir priekšnoteikums kvalitatīvai dzīvei un efektīvam un pārdomātam mājsaimniecības budžetam. Katra cilvēka pienākums ir rūpēties ne tikai par savu telpu kvadrātmetru līdz dzīvokļa sienām, bet arī par koplietošanas telpām, jumtu, inženiertehniskajam komunikācijām, fasādi, siltumu, pamatiem,” norādīja Aigars Šmits, LANĪDA un “Arco Real Estate” valdes priekšsēdētājs. “Sliktā tehniskajā stāvoklī īpašumu vērtība strauji samazinās, kā arī bankas šādus īpašumus nekreditē. Rūpes par mājokli līdzinās sava auto tehniskajai apkopei. Jo labāk savu auto uztur, jo labāk tā kalpo. Dari regulāri, guli mierīgi!”
“2022.gads mums parādīja, ka enerģija īsā brīdī var kļūt patiesi vērtīga, mudinot mūs arvien vairāk domāt par efektīvu un ilgtspējīgu tās izmantošanu ikdienā. Ļoti ceru, ka spēsim šo pieeju saglabāt arī nākotnē, gan nostiprinot savus ikdienas paradumus, gan arī izvēloties un veidojot savus nākotnes mājokļus. Ilgtspējīga enerģijas radīšana un izmantošana nākotnē būs viens no sabiedrības ilgtspējas un tautsaimniecības konkurētspējas stūrakmeņiem,” teica Uldis Mucinieks, “Elektrum” pārdošanas direktors.
