«Krājbankas gadījums ir interesants no visām pusēm. Negatīvā pieredze tagad ir, un jāizdara viss, lai nebūtu tāda līmeņa nākamā gadījuma. (..) Latvija vienu pēc otra pārdzīvo banku [krahu], vajadzētu tam pielikt punktu,» spriež Zakulis.

Zakulis uzskata, ka krīzes menedžmenta lielākā māksla ir izdarīt visus mājas darbus pēc tam, kad saspringtākais brīdis garām, raksta Apollo.lv. «Tikko nodomā – ai, nu tas beidzies, varam nedaudz atslābt, – tā nākamā [krīze], tuk, tuk, ir klāt,» saka Zakulis.

Uz jautājumu, vai banku uzraugs «Krājbankas» bēdīgo likteni varēja novērst un nelikumīgos darījumus (korespondējošos kontos esošās naudas ieķīlāšanu) nepieļaut, Zakulis atbild – bankas lieliski pārzina uzraudzības vidi un to, kā palikt nepamanītiem. Tajā pašā laikā sabiedrība prasa atbildību no uzrauga un nevēlas kraha atkārtošanos.

«Esmu par to, ka šīm pozīcijām kaut kur jāsaiet kopā, jāatrod kopēja izpratne.» Proti, uzraudzībai jāpaliek samērīgai, tomēr lielajām bankām prasības varētu būt stingrākas: «Kamēr spēlējies ar saviem miljoniem – uz priekšu, dari to, ieguldi mašīnās, pērc ražotni vai vēl ko. Tikko savus darījumus sāc finansēt ar citu naudu, tad ir skatīšanās uz pirkstiem.»FKTKKrājbankaKristaps Zakulis