Jaunākie dati par Latvijas iekšzemes kopproduktu (IKP) pozitīvi pārsteidz. Pēc krituma trešajā ceturksnī ekonomikas aktivitāte gada nogalē ir mazliet sasparojusies. Gaidāmā krituma vietā redzam pavisam vārgu, bet pieaugumu. Tas nozīmē, ekonomika ir izvairījusies no ieslīdēšanas recesijā. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātrais novērtējums rāda, ka IKP salīdzināmajās cenās ceturtajā ceturksnī palielinājās par sezonāli koriģētiem 0.3%, salīdzinot ar trešo ceturksni, un bija tāds pats kā 2021.gada nogalē. Salīdzinot ar 2021.gada gada pēdējo ceturksni, pakalpojumu nozares pieauga par 0.7%, bet ražojošās nozares saruka par 3.3%.
Lai gan kāpums pakalpojumos turpinājās, tas manāmi sabremzējās un šobrīd ir ļoti niecīgs. CSP dati par oktobri un novembri rāda, ka produkcijas apjoms turpināja augt lielākajā daļā pakalpojumu nozaru. Visstraujākais tas bija ar ceļošanu un atpūtu saistītajās nozarēs, ko veicināja pieprasījuma atgūšanās no pandēmijas ierobežojumiem. Šis efekts bija tik spēcīgs, ka augošā dzīves dārdzība to vēl nespēja apturēt. Arī mazumtirdzniecības sniegumu balstīja atgūšanās no pandēmijas. Preču pārdošanas apjomi ceturtajā ceturksnī pieauga par aptuveni 5% gada laikā. Tomēr decembris jau vairs nebija tik veiksmīgs kā iepriekšējie divi mēneši. Pirktspējas krituma un apkures rēķinu ietekmē preču pārdošanas apjomi sāka samazināties. Rudens mēnešos parādījās kritums nekustamo īpašumu nozares produkcijas apjomos. Joprojām saruka arī sauszemes transporta un vairumtirdzniecības apjomi, kas sakrīt ar ekonomiskās sadarbības mazināšanos ar Krieviju un Baltkrieviju.
Domājams, ka ražojošās nozares visbūtiskāk uz leju vilka būvniecība. Lai gan būvnieku noskaņojums nedaudz uzlabojās, tas joprojām bija pesimistiskāks nekā pirms gada. Ņemot vērā augstās gāzes cenas un neraksturīgi siltos laikapstākļus, enerģētikas sektorā, visticamāk, turpinājās kritums. Tomēr vismaz kritums saražotajā elektroenerģijā ir mazāks nekā trešajā ceturksnī. Spēcīgais novembra rezultāts, iespējams, būs uz brīdi izvilcis no mīnusiem apstrādes rūpniecību. Tuvākie mēneši gan nozarei neizskatās pārāk rožaini. Jaunie eksporta pasūtījumi sarūk, un redzam, ka tirdzniecības partnervalstu ekonomiku izaugsme mazinās.
2022. gadā kopumā ekonomikas izaugsme palēninājās un bija 1.8%. Gads iesākās uz pozitīvas nots, sagaidot, ka ekonomika turpinās atgūties no pandēmijas satricinājuma. Optimistisko noskaņojumu par 180 grādiem izmainīja Krievijas iebrukums Ukrainā. Tas vēl vairāk sakurināja cenu kāpumu un palielināja nenoteiktību. Tomēr ekonomika ir izrādījusies izturīgāka pret šiem satricinājumiem, nekā gaidīts. Talkā nākuši arī siltie laikapstākļi, kas ir ierobežojuši gan energoresursu patēriņu, gan cenu kāpumu. Ārējais pieprasījums joprojām bija labs un palīdzēja paātrināt eksporta izaugsmi. Tā savārga vien gada beigās. Neskatoties uz pirktspējas kritumu, iedzīvotāju patēriņš pērn lielākoties bija pārsteidzoši noturīgs gan faktiskajās cenās, gan arī koriģējot ar inflāciju. Patēriņš pērn turpināja atgūties no pandēmijas ierobežojumiem, un to balstīja iedzīvotāju skaita pieaugums, nodarbinātības un algu kāpums, pandēmijas uzkrājumi, kā arī valsts atbalsta pasākumi. Tomēr, pieaugot komunālo pakalpojumu rēķiniem, patēriņš, visticamāk, ir sācis mazināties.
2022.gads ekonomikā ir noslēdzies labāk, nekā gaidījām, taču šī gada sākumā izaicinājumu netrūkst. Arī neskaidrība joprojām ir gana liela. Ekonomikas aktivitāti šogad vislabāk var raksturot ar vārdu stagnācija – izaugsme ap 0% vai drīzāk neliels kritums. Lai gan inflācija jeb cenu kāpums šogad straujiem soļiem mazināsies, cenu līmenis tomēr vēl lēnām turpinās augt un deldēt pirktspēju. Gaidāms, ka ārējais pieprasījums praktiski neaugs. Turklāt procentu likmju kāpums ierobežos investīciju aktivitāti. Gada otrajā pusē gan to mazliet atdzīvināt varētu ES fondu līdzekļi.
Agnese Buceniece, Swedbank ekonomiste
