Saskaņā ar Satiksmes ministrijas (SM) apkopotajiem datiem, 2022. gadā par 15,2 % pieaudzis kravu pagrozījums Latvijas ostās salīdzinājumā ar 2021. gadu. Kopējais ostu kravu apgrozījums pērn sasniedza 48,1 miljonu tonnu.
“Ostām mūsu valsts tautsaimniecības attīstībā ir nozīmīga loma, un pagājušajā gadā sasniegtie rezultāti rāda, ka kopumā nozare ir sekmīgi pielāgojas jaunajai ģeopolitiskai realitātei. Ostas radušas iespējas veidot alternatīvas loģistikas ķēdes un aktīvāk piesaista kravas no jauniem mērķa tirgiem. Esmu pārliecināts, ka virziens tālākai izaugsmei ir ražošana ar augstu pievienoto vērtību un preču aprites kanālu stabilizācija,” raksturojot Latvijas ostu darbību un to attīstības iespējas, uzsver satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs.
Kopējo ostu kravu apgrozījuma pieaugumu 2022. gadā veicināja pozitīvs kāpums ogļu, konteineru, ro-ro un kokmateriālu kravu segmentā. Ogļu kravu apgrozījums salīdzinot ar 2021. gadu pieaudzis 4,8 reizes, konteineru kravu kāpums bijis par 9,5 % lielāks, ro-ro kravu segmentā apgrozījums sasniedzis 9,9% pieaugumu, savukārt kokmateriālu kravu apgrozījums kāpis par 9,4 %.
Pateicoties tam, ka Latvijas ostām ir atbilstoša infrastruktūra ogļu uzglabāšanai un pārkraušanai, tās ir spējušas piesaistīt ogļu kravas no jauniem reģioniem – Kazahstānas, Āfrikas un citām valstīm. No 2022. gada augusta pieprasījums Eiropā pēc oglēm no citiem tirgiem ir palielinājies saistībā ar Eiropas Savienības sankcijām Krievijas ogļu importam.
Lielākais kravu apgrozījums bijis Rīgas ostā, sasniedzot 23,5 miljonus tonnu jeb, salīdzinot ar 2021. gadu apgrozījums bija par 9,4% lielāks. Pozitīvo apgrozījuma tendenci Rīgas ostā noteica pārkrautās ogļu un konteineru kravas. Ventspils ostā kravu apgrozījums pieaudzis, pateicoties pārkrautajām naftas produktu, ogļu un ro-ro kravām. Kopējais apgrozījums sasniedza 14,7 miljonus tonnu, kas, salīdzinot ar 2021. gadu, ir pieaugums par 33,1%. Savukārt Liepājas ostā kravu apgrozījuma pieaugumu veicināja kāpums labības un ro-ro kravām. Liepājas osta aizvadītajā gadā sasniegusi vēsturiski lielāko apjomu, pārkraujot 7,6 miljonus tonnu kravu, kas ir pieaugums par 7,8%, salīdzinot ar 2021. gadu.
Vienlaikus līdztekus kravu apgrozījuma pieauguma nodrošināšanai ostas 2022. gadā turpināja attīstīt jaunus projektus. Rīgas osta Spilves pļavu teritorijās plāno attīstīt lielāko saules paneļu parku Latvijā. Arī Ventspils brīvosta ir noteikusi vairākus zemes gabalus, kuros īstenojama saules enerģijas parku attīstība un plāno saules parku būvniecību. Savukārt Liepājas SEZ bijušās rūpnīcas “Liepājas metalurgs” teritorijā plāno īstenot mūsdienīgu, ilgtspējīgu un daudzfunkcionālu industriālo parku.
Tāpat kā ostas arī dzelzceļš strādā, lai pielāgotos jaunajai ģeopolitiskajai realitātei. 2022. gadā kopējais kravu apgrozījums dzelzceļā bija 21,5 milj. tonnas, kas ir tikai par 1,7% mazāk kā gadu iepriekš. Vienlaikus tranzīta pārvadājumi pagājušogad, salīdzinot ar 2021. gadu, ir pieauguši par 3%, bet tranzīts caur ostām – par 22,2%. Pieaugums lielākoties skaidrojams ar to, ka dzelzceļa nozare ir spējusi piesaistīt kravas no jauniem mērķa tirgiem – Kazahstānas un Uzbekistānas, kur kravu apjomi ir būtiski palielinājušies. Vairākas reizes ir pieauguši ogļu un rūdas kravu pārvadājumi.
2022. gadā iekšzemes dzelzceļa kravu pārvadājumi sasnieguši 1,7 milj. tonnas, kas ir par 13,8% mazāk nekā 2021. gadā. “Latvijas dzelzceļš” nodrošina maksimālu atbalstu vietējiem kravu īpašniekiem un eksportētājiem gan nepieciešamā ritošā sastāva nodrošināšanā, gan nepieciešamo pārvadājumu veikšanā. Sekmīgi nodrošināti pārvadājumi pagājušā gada graudu sezonā lauksaimniekiem. Saskaņā ar “Latvijas dzelzceļa” veiktajām izpētēm, iekšzemes pārvadājumu potenciāls ir vidēji 4,2 milj. tonnas gadā, pamatā tādas kravu grupas kā graudi, koksnes šķelda, granulas, kokmateriāli, cements, u.c.
