„Valsts, esot kapitāla daļu turētāja vairāk nekā 140 uzņēmumos, pietiekami aktīvi iesaistās komercdarbībā, taču pašreizējā pārvaldības politika nenodrošina augstāko iespējamo ieguvumu ne sabiedrībai, ne arī ekonomikai kopumā. Ja reforma būtu veikta jau agrāk, iespējams, arī valsts budžeta konsolidācijai nepieciešamā summa būtu bijusi mazāka, jo kaimiņu piemērs rāda, ka, ieviešot skaidrus darbības un korporatīvās pārvaldības principus, iespējams palielināt ne tikai valstij dividendēs izmaksājamo summu, bet arī uzlabot specifisko nozares mērķu sasniegšanu. Protams, tāpat kā ikviena cita reforma arī šī noteikti sastapsies gan ar daudziem loģiskiem jautājumiem, gan ar pretestību, tāpēc izšķiroša loma jautājuma turpmākajā virzībā būs valdības un partneru vēlmei veidot konstruktīvu dialogu, virzoties uz caurskatāmāku un visiem saprotamāku valsts uzņēmumu pārvaldību,” norāda D.Pavļuts.
Valsts uzņēmumu pārvaldības uzlabošanai Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi divas koncepcijas, kas šodien tika prezentētas Ministru kabineta komitejā – Publisko personu komercdarbības koncepciju un Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepciju, par kurām tuvākajā laikā notiks diskusijas Reformu vadības grupā, bet janvāra pirmajā pusē tās varētu tikt atkārtoti skatītas Ministru kabineta komitejā.
EM piedāvā valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā īstenot daļēji centralizēto modeli, ieviešot korporatīvās pārvaldības un ilgtspējas principus. Tiek piedāvāts, ka valsts kapitāla daļu pārvaldītājs varētu būt uz Privatizācijas aģentūras (PA) bāzes izveidota pārvaldības institūcija, bet nozaru attīstībai stratēģiski svarīgākajos uzņēmumos kapitāla daļas joprojām turētu attiecīgās nozares ministrija.
Ņemot vērā ārvalstu pieredzi līdzīgu pasākumu ieviešanā, EM paredz, ka piedāvātā reforma pozitīvi ietekmēs valsts budžetu, jo ir paredzami papildu ieņēmumi, piemēram, panākot aktīvu atdeves un vērtības pieaugumu. Precīzu ieņēmumu apjomu gan pagaidām ir grūti prognozēt, jo ir grūti prognozējams politiskais lēmums attiecībā uz valsts kapitāla daļu pārvaldības modeļa izvēli turpmāku diskusiju rezultātā.
Patlaban Latvija uzņēmumu pārvaldībai vēsturiski īsteno decentralizētu pārvaldības modeli, politikas izstrādi uz uzraudzību pilnībā atstājot nozaru ministriju ziņā. Šobrīd valsts kapitāla daļu turētājas ir 11 ministrijas (Kultūras, Izglītības un zinātnes, Satiksmes, Finanšu, Veselības, Ekonomikas, Vides un reģionālās attīstības, Iekšlietu, Labklājības, Tieslietu, Zemkopības) un citas institūcijas saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”. Tomēr, analizējot Latvijā īstenoto valsts kapitāla daļu pārvaldības praksi, EM secinājusi, ka pašreizējā pārvaldības forma nespēj nodrošināt pārskatāmus sasniedzamos ekonomiskos un specifiskos nozares politikas mērķus, kvalitatīvu un regulāru rezultātu izvērtējumu, lēmumu depolitizāciju, kā arī vienotas pārraudzības sistēmas, kas veicinātu komercdarbības vides uzlabošanu.
Mērķis uzlabot valsts kapitālsabiedrību pārvaldību izvirzīts valdības deklarācijā un šāda apņemšanās pausta arī sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem. Rekomendācijas valsts uzņēmumu pārvaldības uzlabošanai izstrādājusi arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) un Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts (BKPI), kas izvērtētas Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcijas kontekstā. Tāpat atbalstu valsts uzņēmumu pārvaldības reformām sniegušas vairākas sadarbības organizācijas, kuru viedokļi ņemti vērā koncepciju izstrādē.
