Pēc diviem smagiem Covid-19 pandēmijas gadiem 2022. gads Latvijai sākās ar cerībām uz ierastās dzīves kārtības atjaunošanos, kam diemžēl nebija lemts piepildīties. Ja pandēmijas izraisīto krīzi Latvija bija pārvarējusi daudz veiksmīgāk nekā sākotnēji prognozēts, pēc 24. februāra situāciju Latvijā jau pilnībā noteica Krievijas sāktais karš Ukrainā, tirdzniecības sakaru pārtraukšana ar agresorvalstīm, Ukrainas kara bēgļu uzņemšana un straujais energoresursu cenu kāpums, jau robežojoties ar enerģētisko krīzi, norāda Finanšu ministrija (FM).

2023. gads Latvijā sāksies ar tehnisko jeb pagaidu budžetu. Ja, sākoties saimnieciskajam gadam, nav stājies spēkā gadskārtējais valsts budžeta likums, tiek apstiprināts pagaidu jeb tehniskais budžets, kas paredz izpildīt līdzšinējo politiku, nemainot to. Pagaidu budžets neparedz politikas izmaiņas, jaunas iniciatīvas un jaunus risinājumus, savukārt priekšlikumus politikas izmaiņām un jauniem pasākumiem izvirzīs jaunā valdība.

Norises ekonomikā un to ietekme uz Latviju

Gada pirmajā pusē ekonomika vēl turpināja visai sekmīgi atgūties no pandēmijas laika ierobežojumiem, pakalpojumu nozarēm turpinot uzrādīt augstus pieauguma tempus, bet jau no otrā ceturkšņa bija jūtama arī kara un energoresursu cenu kāpuma ietekme. Ja gada pirmajā ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP), salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni, bija palielinājies par 5,6%, otrajā ceturksnī ekonomikas izaugsme noslīdēja līdz 2,9%, bet trešajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni, jau bija fiksēts 0,6% kritums. Noteicošā loma IKP kritumā bija būvniecības un vairumtirdzniecības nozaru samazinājumam, kur būvniecības nozari kā pirmo no lielajām nozarēm skāra cenu kāpums, palielinot būvniecības izmaksas un kavējot darbu izpildi, kamēr vairumtirdzniecības nozari vistiešāk ir ietekmējusi darījumu pārtraukšana ar Krieviju.

Vistiešāk kara ietekme izpaudās energoresursu tirgū, kur straujais cenu kāpums un resursu ierobežotā pieejamība vairākkārtīgi pacēla gan gāzes, gan elektroenerģijas cenas. Gada otrajā pusē, sākot strauji palielināties arī pārtikas cenām, inflācija Latvijā sasniedza kopš 90. gadu vidus nepieredzētus augstumus, septembrī sasniedzot 22,2% un nākamajos divos mēnešos stabilizējoties nedaudz zem 22% līmeņa. Līdzīga situācija bija visā Eiropā, un Latvija līdzīgi kā pārējās Eiropas valstis sniedza atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmumiem energoresursu cenu straujā kāpuma mīkstināšanai, gada laikā šim mērķim atvēlot 836 miljonus eiro, būtiski samazinot maksājumus par elektroenerģiju un apkuri.

Lai ierobežotu strauji augošo inflāciju, pasaules valstu centrālās bankas 2022. gadā sāka procentu likmju paaugstināšanas ciklu un kā pirmā šo paaugstinājumu 16. martā veica ASV Federālo rezervju sistēma, kam 21. jūlijā sekoja arī Eiropas Centrālā banka, veicot pirmo procentu likmju paaugstinājumu pēdējo 11 gadu laikā. Gada pēdējos mēnešos, krītoties energoresursu cenām pasaules tirgos un mazinoties pieprasījumam ekonomikā, inflācija ir sākusi stabilizēties gan ASV, gan eirozonā, kur tā novembrī piedzīvoja pirmo kritumu kopš 2021. gada jūnija.

Vienlaikus augošās procentu likmes ir sākušas sadārdzināt aizņemšanās izmaksas un vēl papildus bremzēt pasaules ekonomikas izaugsmi, kuras prognozes jau kopš kara sākuma ir tikušas pastāvīgi samazinātas. Starptautiskais Valūtas fonds ir samazinājis pasaules ekonomikas izaugsmes prognozi 2022. gadam līdz 3,2%, salīdzinot ar janvārī prognozētajiem 4,4%, bet 2023. gadā tiek prognozēta vēl tālāka izaugsmes palēnināšanās līdz 2,7%. ASV ekonomikas izaugsmes prognoze šim gadam samazināta no 4,0% līdz 1,6%, bet nākamajam – no 2,6% līdz 1,0%. Līdzīgu prognožu samazināšanu 27 Eiropas Savienības (ES) valstīm ir veikusi Eiropas Komisija, pazeminot izaugsmes prognozi 2022. gadam no 4,0% februārī līdz 3,3% oktobrī un 2023. gadam – attiecīgi no 2,8% līdz 0,3%.

Jau Covid-19 pandēmija radīja bezprecedenta izaicinājumus Latvijas un pasaules ekonomikai, bet tagad karš Ukrainā un tam sekojošā globālā enerģētikas krīze var atstāt vēl daudz tālejošākas sekas un radīt visaptverošākas strukturālās izmaiņas, ņemot vērā Latvijas tiešās robežas, vēsturiskās saites un lielāko atkarību no Krievijas energoresursiem. Šeit noteicošā loma būs tam, cik veiksmīgi Latvijai izdosies pārkārtot ekonomiku un īpaši enerģētikas sektoru, pilnībā atsakoties no Krievijas energoproduktiem un pārejot uz jauniem, tajā skaitā zaļākiem energoresursu veidiem.

Līdzīgi kā citām pasaules valstīm, arī Latvijai īstermiņa ekonomikas izaugsmes prognozes ir samazinātas, ņemot vērā kara un energoresursu cenu straujā kāpuma ietekmi. Finanšu ministrija decembra sākumā aktualizēja makroekonomisko rādītāju prognozes, paredzot, ka Latvijas ekonomika 2022. gadā būs augusi par 1,6%, bet 2023. gadā gaidāms 0,6% kritums. Augstās energoresursu cenas, ražošanas izmaksu pieaugums un pieprasījuma vājināšanās ārējos tirgos ir ietekmējusi Latvijas ekonomiku 2022. gada otrajā pusē, un negatīvā ietekme saglabāsies arī 2023. gada sākumā, taču sagaidāms, ka no gada vidus ekonomikas izaugsme sāks atjaunoties, 2024. un 2025. gadā atkal uzrādot pozitīvu dinamiku un IKP pieaugumam sasniedzot 3,0%.

Valsts budžets

Likums par budžetu un finanšu vadību nosaka, ka Saeimas vēlēšanu gadā valsts budžeta likuma (budžeta likumprojektu paketes) projekts iesniedzams Saeimai ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc tam, kad jaunievēlētā Saeima izteikusi Ministru kabinetam savu uzticību. 2023. gads Latvijā sāksies ar tehnisko jeb pagaidu budžetu.

Ja, sākoties saimnieciskajam gadam, nav stājies spēkā gadskārtējais valsts budžeta likums, finanšu ministrs apstiprina valsts darbībai nepieciešamos valsts budžeta izdevumus, aizdevumu un aizņēmumu limitus, ievērojot vairākus nosacījumus. Par pamatu katras ministrijas izdevumiem tiek ņemts vidēja termiņa budžeta ietvara likumā attiecīgajam gadam apstiprinātais izdevumu apjoms attiecīgajai ministrijai. Tas tiek koriģēts, lai nodrošinātu starptautisko saistību izpildi, valsts parāda procentu maksājumus, ārvalstu finanšu palīdzības (tai skaitā ES fondu) līdzfinansēto projektu īstenošanu, budžeta iestāžu maksas pakalpojumu sniegšanu, kā arī tādu maksājumu veikšanu, kur izdevumu apmērs ir atkarīgs no pakalpojuma saņēmēju skaita izmaiņām (piemēram, pabalsti, pensijas).

Jāievēro, ka tiek turpināta iepriekšējā saimnieciskajā gadā sākto pasākumu finansēšana, bet netiek apmaksāti pakalpojumi (maksājumu uzdevumi), kas nav sniegti iepriekšējā saimnieciskajā gadā, un netiek veiktas investīcijas, kas nav īstenotas iepriekšējā saimnieciskajā gadā. Ir jānodrošina spēkā esošo normatīvo aktu izpilde pensiju, pabalstu un atlīdzības jomā, kā arī jānodrošina tādu obligāto maksājumu veikšana kā izdevumi valsts parāda saistību izpildei saskaņā ar spēkā esošo līgumu noteikumiem un valsts iemaksas ES budžetā. Vienlaikus tiek turpināta iepriekšējā saimnieciskā gada valsts budžeta likumā noteikto budžeta politiku un nosacījumu izpilde nemainīgā līmenī, izņemot terminētos pasākumus, kuriem paredzēts noslēgties 2022. gadā.

Lai pašvaldībām būtu nodrošināts stabils funkciju veikšanai nepieciešamais finansējums, tiek apstiprināta mērķdotāciju un dotāciju finansējuma sadale, aizņēmumu un galvojumu limiti. Tādējādi tiks nodrošināta to izmantošana ES un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai.

Latvijas ekonomikai pēdējo gadu laikā bija jāatgūstas no Covid-19 krīzes, jānodrošina apjomīgs valsts atbalsts ierobežojumu skartajiem biznesiem, ienākumus tieši zaudējušajiem iedzīvotājiem un mazāk nodrošinātajām sabiedrībās grupām. Līdz ko ekonomika sāka pielāgoties epidemioloģiskās krīzes situācijai, tā nāca nākamais vilnis – Krievijas Federācijas izraisītais bruņotais konflikts Ukrainā. Lai risinātu krīzes situācijas, steidzamības kārtībā tika pieņemts tiesiskais regulējums un valsts īstenoja jaunas rīcībpolitikas, kas paredzēja atbalstu ierobežojumu skartajiem biznesiem, mazāk nodrošinātajām sabiedrībās grupām, Ukrainas civiliedzīvotājiem un citus atbalsta pasākumus, lai atveseļotu un veicinātu Latvijas ekonomikas un tautsaimniecības izaugsmi. Šie krīzes pārvarēšanas terminētie pasākumi ir iestrādājami un turpināmi pagaidu budžeta ietvaros, kā iepriekšējā saimnieciskajā gadā sākto pasākumu finansēšana atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

2022. gada 20. decembrī valdība apstiprināja aktualizētu rīkojuma projektu par likumprojekta par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam sagatavošanas grafiku. Saskaņā ar to budžetu Saeimā paredzēts iesniegt 2023. gada 9. februārī.

Nodokļu sistēmas konkurētspēja

Kopumā Latvijā nodokļu slogs (nodokļu ieņēmumu attiecība pret IKP) ir viens no zemākajiem ES. Pēc Eurostat datiem 2021. gadā Latvijā nodokļu ieņēmumu īpatsvars IKP bija 30,8% (2020. gadā – 31,2%), kamēr vidēji ES tā bija 41,7%. Vēl zemāks nodokļu slogs 2021. gadā bija tikai Bulgārijā (30,7%), Rumānijā (27,3%) un Īrijā (21,9%).

Vairāku gadu garumā viena no valdības prioritātēm bija darbaspēka nodokļu mazināšana zemāku ienākumu saņēmējiem.

Darbaspēka nodokļu slogu raksturo tāds rādītājs kā nodokļu ķīlis jeb plaisa (tax wedge). Tas raksturo starpību starp darba ņēmēja neto ienākumiem un to, cik šis darbaspēks izmaksā darba devējam. To aprēķina kā darba nodokļu (IIN un darba ņēmēja un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI)) procentuālo attiecību pret darba algu pirms visu nodokļu nomaksas un darba devēja VSAOI summu. Pēc Eurostat datiem, veikto izmaiņu rezultātā darbaspēka nodokļa slogs strādājošajam bez apgādībā esošām personām, kas saņem 67% no vidējās darba algas Latvijā, samazinājies no 41,3% 2017. gadā uz 37,9% 2021. gadā. Kopš 2020. gada Latvijas rādītājs ir zemāks nekā ES vidējais rādītājs (2021. gadā ES 27 – 39,2%), bet joprojām saglabājas augstāks nekā pārējās Baltijas valstīs: 34,4% Lietuvā un 33,9% Igaunijā.

Jāpiebilst, ka otrajā Covid-19 pandēmijas gadā vairumā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu bija vērojama pretēja tendence – darbaspēka nodokļu slogs strādājošajam bez apgādībā esošam personām 2021. gadā vidēji palielinājās 2/3 OECD valstu. Latvija bija tikai viena no dažām OECD valstīm, kas arī 2021. gadā samazināja darbaspēka nodokļu slogu (2021. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, samazinājums par 1,93 procentpunktiem).

Arī 2022. gadā turpinājās darbaspēka nodokļu sloga mazināšana, uzlabojot reģionālo konkurētspēju. Lai sniegtu lielāku atbalstu mazo un vidējo algu saņēmējiem, no 2022. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam maksimālais diferencētais neapliekamais minimums (arī pensionāra neapliekamais minimums) bija 350 eiro mēnesī, bet no 1. jūlija jau – 500 eiro mēnesī.

Pēc Starptautiskā nodokļu konkurētspējas indeksa 2020 Latvijā ir otrā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma OECD dalībvalstu vidū (indeksu veidojusi ASV domnīca “Tax Foundation”).

2022. gadā Latvijas Ekonomiskās brīvības indekss ir 74,8, tādējādi Latvijas ekonomika ir 18. vietā 2022. gada indeksā. Latvija Eiropas reģionā starp 45 valstīm ieņem 13. vietu, un tās kopējais rādītājs ir virs reģiona un pasaules vidējiem rādītājiem.

Tiek prognozēts, ka, 2022. gadā salīdzinājumā ar pērno gadu nodokļu ieņēmumi kopbudžetā palielināsies par 1894,2 miljoniem eiro jeb 19,6%. 2023. gadā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi tiek prognozēti 12 244,2 miljonu eiro apmērā jeb ar 5,7% pieaugumu salīdzinājumā ar 2022. gadu.

2023. gadā kopā ar sociālajiem un sadarbības partneriem tiks strādāts pie vidēja termiņa nodokļu politikas pamatnostādnēm, kas vērstas uz valsts konkurētspējas stiprināšanu, īstenojot stabilu, vienkāršu, nodokļu maksātājiem saprotamu un elastīgu nodokļu politiku, kas nodrošina valsts fiskālās vajadzības un stratēģisko attīstības mērķu sasniegšanu.

Nodokļu administrēšanas un sabiedrības interešu politiku pilnveidošana

Lai ieviestu ar ES Atveseļošanas fonda plāna reformu – Analītikas stiprināšana un datu pārvaldības attīstība nodokļu administrēšanas un muitas jomā – saistītos pasākumus, 2022. gadā ir izstrādātas būtiskas izmaiņas nodokļu administrēšanas tiesiskajā regulējumā, paredzot ar 2024. gadu publiski pieejamu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) noteikto nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu, kā arī konsolidējot vairākus nodokļu administrācijas pārbaužu veidus vienā pārbaudes veidā ar mērķi nodrošināt to mērķtiecīgāku un efektīvāku izmantošanu.

Vienlaikus 2022. gadā ir izstrādātas arī izmaiņas vienošanās līguma tiesiskajā regulējumā, lai nodrošinātu iespēju nodokļu maksātājam ar VID vienoties par administratīvi tiesisko attiecību noregulēšanu nodokļu administrācijas pārbaudes ietvaros, kā arī veiktas izmaiņas nodokļu samaksas termiņa pagarinājuma tiesiskajā regulējumā, lai nodrošinātu ātru un kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu nodokļu maksātājam, samaksas termiņa pagarinājumu piešķirot ar VID informācijas sistēmās sagatavotu lēmumu, pamatojoties tikai uz automātisku datu apstrādi.

Lai palielinātu labklājības līmeni valstī caur sabiedriskā labuma organizāciju sniegumu, kas vienlaikus ļautu sasniegt NAP2027 vīzijas par Latviju kā valsti, kurā sabiedrība iesaistās, ikviens cilvēks jūtas labi un cilvēki rūpējas un atbalsta viens otru, sasniegšanu, ir izstrādāts sabiedriskā labuma sistēmas pilnveidošanas koncepts. Izmaiņas mazinās administratīvo slogu iesaistītajām pusēm, paredzēs atbilstošu privilēģiju un uzraudzības līdzsvarošanu sabiedriskā labuma organizācijām un noteiks skaidrus nosacījumus sabiedriskā labuma organizāciju iespējām veikt saimniecisko darbību.

2022. gada desmit mēnešos ir rūpīgi izvērtētas valsts kapitālsabiedrību virzītās iniciatīvas un pausts atbalsts veikt dāvinājumus (ziedojumus) nevalstiskajām organizācijām 520 tūkstošu eiro apmērā tādās sabiedrībai nozīmīgās jomās kā izglītība un zinātne, sports un sabiedrības sociālās labklājības celšana un sociālās palīdzības veicināšana.

2022. gadā ir apstiprinātas Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnes 2022.-2027. gadam ar mērķi veicināt sabiedrības interešu aizstāvību, mazinot ar azartspēlēm un izlozēm saistītos riskus, nodrošinot kontrolētu, caurskatāmu, legālu, sociāli atbildīgu un atkarības riskus neradošu azartspēļu un izložu organizēšanas vidi. Pamatnostādnes paredz 47 pasākumus attiecīgā mērķa sasniegšanai.

Ēnu ekonomikas ierobežošana ir svarīgs uzdevums, lai nodrošinātu sabiedrības labklājības līmeni un sekmētu tautsaimniecības attīstību. Pamatojoties uz nozaru ministriju un tautsaimniecības nozaru asociāciju ekspertu sniegtajiem priekšlikumiem, ir izstrādāts un ar Ministru kabineta rīkojumu apstiprināts Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2021./2022. gadam. Plānā noteikti pieci rīcības virzieni, un kā prioritārie pasākumi ir definētas prettiesisku līdzekļu iegūšanas aprites mazināšana un “aplokšņu algu” maksāšanas ierobežošana. Paredzams, ka ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2023.–2025. gadam prioritāte būs ēnu ekonomikas mazināšana konkrētās tautsaimniecības nozares ar augstu ēnu ekonomikas risku.

Eiropas Savienības investīcijas

ES fondu 2014.–2020. gada plānošanas periodā līdz 2022. gada 30. novembrim investīciju projektu līgumiem piesaistīti 4,6 miljardu eiro ES fondu līdzfinansējuma jeb 99,8 % no 4,64 miljardiem eiro Latvijai pieejamā finansējuma (tai skaitā pateicoties uzņemtajām valsts budžeta virssaistībām 165,4 miljoniem eiro ES fondu līdzfinansējuma).

2022. gadā sperti nozīmīgi soļi ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda finansējuma piesaistei – teju divu gadu intensīvs darbs 2022. gada nogalē rezultējies Eiropas Komisijas pozitīvā lēmumā par ES kohēzijas politikas fondu programmas 2021.–2027. gadam apstiprināšanu. Kohēzijas politikas programma paredz, ka turpmākajos gados Latvija kopumā saņems aptuveni 4,3 miljardus eiro ES finansējumu grantu formā jeb atbalstā, kas Latvijai nebūs jāatmaksā (papildus tam 0,7 miljardi eiro – nacionālais līdzfinansējums). Tostarp programmā Latvijai tiek paredzēts arī Taisnīgas pārkārtošanas fonda finansējums 191 miljona eiro apmērā ar mērķi nodrošināt atbalstu reģioniem un nozarēm, kuras īpaši skars pakāpeniska atteikšanās no fosilo resursu izmantošanas.

Attiecībā uz 2014-2020. gada plānošanas perioda investīcijām, Eiropas Komisija ar diviem lēmumiem (2021. gada 30. jūnijā un 2022. gada 22. jūlijā) apstiprināja grozījumus Finanšu ministrijas administrētajā ES fondu darbības programmā “Izaugsme un nodarbinātība, paredzot REACT-EU iniciatīvas ietvaros papildus piešķirt aptuveni 222,4 miljonus eiro. Kopumā Latvija REACT-EU iniciatīvas ietvaros saņēmusi 230,3 miljonus eiro, kas ir daļa no Eiropas Komisijas priekšlikuma Eiropas atveseļošanas plānā (7,93 miljoni eiro no REACT-EU līdzekļiem ir piešķirti Labklājības ministrijas administrētajai darbības programmai “Pārtikas un pamata materiālās palīdzības sniegšana vistrūcīgākajām personām 2014.-2020.gada plānošanas periodā” Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām ietvaros).

Latvijas Atveseļošanas fonda plāna ar finansējumu 1,82 miljardu eiro īstenošanas ietvaros 2022. gada 7. oktobrī no Eiropas Komisijas valsts budžetā ir saņemts 201 miljons eiro par pirmajiem deviņiem sasniegtajiem 2021. gada rādītājiem; līdz 2022. gada novembra beigām izpildīti 12 no 2022. gadam noteiktajiem 49 rādītājiem, par kuriem maksājuma pieprasījums 438 miljonu eiro apmērā Eiropas Komisijai ir jāiesniedz 2023. gadā. Līdz šim Ministru kabinetā ir apstiprināti 34 Ministru kabineta noteikumi vai informatīvie ziņojumi par 43 Atveseļošanas fonda plāna investīciju un reformu ieviešanu par kopējo finansējumu 976 miljoni eiro jeb ~ 53% no kopējā Atveseļošanas fonda plāna finansējuma.

Latvija 2023. gadā plāno veikt Atveseļošanas fonda plāna grozījumus. Tāpat Eiropas Komisija 2022. gada 8. martā ir nākusi klajā ar priekšlikumu papildu piešķīrumam enerģētikas jomai jeb “RePowerEU” iniciatīvu, kuras ietvaros Latvija varētu saņemt papildus 123,98 miljonus eiro, par ko arī attiecīgi tiek plānoti Atveseļošanas fonda plāna grozījumi.