Covid-19 nauda dalīta neatbilstoši reālajām vajadzībām, intervijā “Neatkarīgajā” sacīja valsts kontrolieris Rolands Irklis.
Viņš norādīja, ka pēdējie divi gadi bijuši ļoti dinamiski arī Valsts kontrolei – īpaši kovida krīze ieviesa izmaiņas iepriekš plānotajā darba ritmā: “Bijām spiesti pakārtot savu darbu notiekošajam gan Latvijā, gan visā pasaulē. Jau no pirmajām krīzes dienām sākām pievērst pastiprinātu uzmanību kovida pandēmijas ierobežošanas un vēlāk arī seku mazināšanas izdevumiem. Sākumā, protams, nevienam, arī mums, nebija skaidrs, cik šī krīze būs dziļa un kādus līdzekļus prasīs, tomēr tas, ka nepieciešamās naudas daudzums būs ievērojams, šaubas neradīja. Pirmais, kam pievērsām uzmanību, bija nepieciešamo aizsarglīdzekļu iepirkums, tālāk jau viss notika strauji – sākās arī plašs atbalsts gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem. VK ir vērtējusi visu šo līdzekļu piešķiršanu – kopumā tie bija aptuveni divi miljardi eiro, turklāt šī summa attiecas tikai uz 2020. un 2021. gadu. Esam pārbaudījuši apmēram 80% no šiem tēriņiem. Secinājumi – lielākā naudas daļa ir aizgājusi uzņēmējdarbības atbalstam, sākot ar dīkstāves pabalstiem, dažādiem grantiem, aizdevumiem (kuri gan ierindojami augsta riska kategorijā), kā arī atsevišķu valsts kapitālsabiedrību stutēšanai – zināms, ka, piemēram, “airBaltic” saņēmis simtiem miljonu eiro darbības stabilizēšanai utt. Nākamā lielākā atbalsta daļa tika novirzīta iedzīvotājiem – ģimenēm ar bērniem, dažāda veida sociālai palīdzībai. Interesanti, ka salīdzinoši mazākā izdevumu daļa – tie ir tikai kādi padsmit procenti – ir izlietota tieši epidemioloģiskās krīzes risināšanai – testēšanai, aizsarglīdzekļiem, vakcinācijai.”
“Lielu nelikumību līdzekļu izlietojumā nav, bet konstatējām, ka nav bijusi pietiekami liela konsekvence līdzekļu sadalē. Proti, dažādām nozarēm bijuši ļoti dažādi nosacījumi. Dažās nozarēs finansējumu saņemt bija salīdzinoši vienkārši, reizēm pat nepierādot zaudējuma apmēru, savukārt citās tas bija daudzkārt sarežģītāk un grūtāk. Dažām iedzīvotāju grupām piešķirtie pabalsti bija kā tā dēvētā helikoptera nauda – netika vērtēts, vai atbalsts ir nepieciešams visai grupai, vai arī būtu jāņem vērā kādas sociālas pazīmes. Vēlreiz rezumējot – no likumības viedokļa lielas problēmas neredzējām, bet, no lietderības puses raugoties, jautājumi tomēr palika,” uzsvēra Irklis.
Viņš sacīja: “Viena no mūsu nesenajām revīzijām, kas aplūkoja nozari arī tieši kovidlaika griezumā, piemēram, bija civilās aizsardzības jomā. Secinājums bija nepārprotams – krīzes situācijā faktiski nekas no šīs jomas nestrādā. Daudzās citās valstīs nevajadzēja “izgudrot divriteni no jauna” un atlika vien iedarbināt jau sagatavotas iestrādes, bet pie mums, taustoties pa tumsu un meklējot vismaz kaut kādus risinājumus, tiek izveidotas dažādas jaunas institūcijas, jauni biroji utt. Jāsaka gan, ka pieminētais Vakcinācijas valsts birojs, lai arī ieguva plašu rezonansi, uz kopējā izdevumu fona veidoja salīdzinoši ļoti niecīgu izdevumu daļu. Tāda bija tā brīža ministra un pārējās nozares vadības iecere, kā procesu vislabāk nodrošināt. Vēlāk jau kļuva redzams, ka šis risinājums nebija ne labākais, ne efektīvākais, neskatoties uz papildu līdzekļu piešķīrumu.”
“Šā gada sākumā bija VK ziņojums par visu kopīgo vakcinācijas gaitu. Secinājām, ka tā nebija optimāli organizēta, bija virkne trūkumu, daudzi pasākumi nesasniedza cerēto mērķi. Saistībā ar celto trauksmi par tā dēvētajām zelta gultām. Izlases veidā pārbaudījām 17 slimnīcu, t.sk. divu lielāko klīnisko universitātes slimnīcu, gultu izveides un medicīnisko iekārtu un papildaprīkojuma iegādes izmaksas. Guvām pārliecību, ka par līdzekļiem 23,5 milj. eiro apmērā iegādātas Ministru kabineta apstiprinātajos sarakstos norādītās medicīniskās iekārtas un aprīkojums. Svarīgi, ka pašas gultas ir mazāk vērtīgas nekā iekārtas, ar ko tās aprīkotas, īpaši intensīvās terapijas nodaļās, kā arī nepieciešamā aprīkojuma tehniskās prasības atšķiras katrā slimnīcā. Papildus minams, ka gultu izveidei tika izmantoti arī esošie krājumi, piepērkot tikai nepieciešamās komponentes. Tādēļ nav iespējams noteikt gultas vidējo cenu. Kopumā “gultu plāni” ir pat pārpildīti, uz gada beigām nodrošinot 1661 gultu plānoto 1644 gultu vietā,” piebilda Irklis.
