Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) pozitīvi vērtē savlaicīgāku sociālo partneru iesaisti Deklarācijas par Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību izstrādes procesā.

LBAS ir lielākā arodbiedrību apvienība, kas apvieno lielāko strādājošo skaitu valstī. LBAS dalīborganizācijas ir arodbiedrības, kas ietilpst apvienībā, kura apvieno vislielāko strādājošo skaitu valstī un pārstāv darbinieku intereses attiecībās ar valsts un pašvaldību institūcijām. Tāpēc ir būtiski LBAS kā sociālo partneri iesaistīt regulārā trīspusējā sociālā dialogā vienotu mērķu sasniegšanai. LBAS atbalsta Deklarācijā izvirzītos virsmērķus – Latvijas neatkarības stiprināšanu, ekonomikas transformāciju un iedzīvotāju dzīves kvalitātes paaugstināšanu – un atgādina, ka tieši ieguldījums cilvēkkapitālā ir galvenais izaugsmes resurss.

Vienlaikus LBAS pauž bažas par to, ka daudzi arodbiedrību priekšlikumi nav ņemti vērā, lai arī Deklarācijā iekļauti vairāki darbības virzieni, kuru nozīmi uzsvēra LBAS. Tostarp, turpmāku minimālās algas pārskatīšanu sadarbībā ar sociālajiem partneriem, izstrādājot skaidrus un paredzamus nosacījumus tās celšanai. Tomēr LBAS pieprasa Valdības rīcības plānā no 2023. gada 1. jūlija paredzēt paaugstināt neapliekamo minimumu, kā arī koplīgumu mehānisma attīstību. LBAS pozitīvi vērtē arī tādas Deklarācijā izvirzītas arodbiedrībām svarīgas prioritātes kā trīspusējā sociālā dialoga pilnveidošanu, mērķēta atbalsta sistēmas nodrošināšanu grūtībās nonākušajiem, energoefektivitātes programmu attīstību, ieguldījumu veikšanu enerģētikas tirgus attīstībai, kā arī taisnīgai pārejai uz lokāliem un atjaunojamiem energoresursiem un cenu ziņā konkurētspējīgu enerģētikas tarifu nodrošināšanu.

Ņemot vērā to, ka Deklarācija ir pabeigts politikas plānošanas dokuments, LBAS aicina Ministru kabinetu pievērst lielāku uzmanību arodbiedrību priekšlikumiem, veidojot valdības rīcības plānu. LBAS uzstāj, ka valdības rīcības plānā jāietver apņemšanās veicināt sociālo partneru kapacitāti iesaistīties pilnvērtīgā divpusējā dialogā, kas būtu veicama, paplašinot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumu grozu, kā arī nosakot biedru maksājumus kā attaisnojamos izdevumus. Papildus finansiālajiem instrumentiem arodbiedrības arī uzstāj, ka valdībai ir jāizstrādā rīcības plāns, kas, atbilstoši Eiropas Komisijas direktīvai par adekvātu minimālo algu noteikšanu ES valstīs, nosaka dalībvalstīm uzdevumu veicināt darba koplīgumu slēgšanu un to aptvēruma tuvināšanu direktīvā uzstādītajam mērķim panākt 70% darbinieku pārklājumu. Tāpat nepieciešams koplīgumiem piemērojamos IIN atvieglojumus attiecināt arī uz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, uz kurām līdz šim tie neattiecās.

LBAS arī turpmāk prasa un sagaida regulāru un produktīvu sadarbību starp valdību un arodbiedrībām trīspusējā sociālā dialoga ietvaros Nacionālajā Trīspusējās sadarbības padomē un tās apakšpadomēs.