Šī gada laikā, saskaroties ar inflācijas straujo kāpumu un no tā izrietošajām sekām, daudzi Latvijas iedzīvotāji ir piedzīvojuši finansiālus izaicinājumus. Kā liecina Eiropas vadošā kredītu pārvaldības uzņēmuma Intrum ikgadējais Eiropas patērētāju maksājumu ziņojums, vairāk nekā desmitā daļa jeb 14 % Latvijas iedzīvotāju paredz, ka pēc Ziemassvētkiem būs lielākos parādos kā jebkad, kas ir pieaugums, salīdzinot ar 10 % iepriekšējā gadā.
Salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm Lietuvā šis rādītājs ir nedaudz lielāks (16 %), savukārt pozitīva tendence ir novērojama Igaunijā, kur tikai 9 % iedzīvotāju ir bažas par savu finansiālo situāciju pēc-svētku periodā. Eiropā vidēji nedaudz vairāk nekā piektdaļa jeb 21 % iedzīvotāju paredz lielākas parādsaistības kā jebkad agrāk.
Kaut gan Ziemassvētki vienmēr ir asociējušies ar priekpilnu cerību laiku, šogad Latvijas sabiedrībā ir manāmi nomākts noskaņojums. 41 % Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Ziemassvētki vairs nekad nebūs tādi kā pirms pandēmijas neparedzamās ekonomiskās, ģeopolitiskās un arī epidemioloģiskās situācijas dēļ. Starp Baltijas valstīm lietuviešiem ir vispozitīvākais skats uz svētkiem, tikai nepilnai trešdaļai (31 %) atzīstot, ka Ziemassvētki vairs nekad nebūs tādi kā agrāk, kam seko igauņi ar 36 % ( Eiropā vidēji 40 % ).
“Cilvēkus satrauc cenu kāpums, ģeopolitiskā neskaidrība un jaunu Covid-19 ierobežojumu iespējamība, tāpēc arī svētku laiks vairs nav tik gaidīts kā iepriekš. Kaut gan mēs esam ļoti atbildīgi patērētāji, Ziemassvētku laiks neatceļ visus pārējos maksājumus un finansiālās saistības, ko uzkrājam gada laikā. Dāvanas tuviniekiem, svētku maltītes izmaksas un citi ar svētku sezonu saistītie tēriņi rada papildus izdevumus un var ietekmēt regulāro rēķinu kavēšanu. Situācija, kad uzkrājas neapmaksāti rēķini, kas summējas ar nākamā mēneša regulārajiem maksājumiem, var radīt lieku stresu un grūti pārvaldāmas parādsaistības. Ja tā saucamais “drošības spilvens” jau ir iztērēts gada laikā, Ziemassvētkos ir īpaši grūti atlikt līdzekļus parādu segšanai vai uzkrājumu papildināšanai,” norāda “Intrum” ģenerāldirektore Baltijā Ilva Valeika.
Eiropas patērētāju maksājumu ziņojuma dati liecina, ka, lai mazinātu inflācijas radīto finansiālo spriedzi mājsaimniecību budžetā, vairums iedzīvotāju plāno vairāk iepirkties zemo cenu un atlaižu preču veikalos (61 %), mazāk apmeklēt kultūras pasākumus un restorānus (57 %) un meklēt izdevīgākus darījumus internetā (45 %), kam seko taupīgāka naudas tērēšana dāvanām (37 %), mazāka ienākumu daļas atlikšana uzkrājumos (24 %) un labdarībai (20 %).
“Kā redzams, patērētāji meklēs lētākas alternatīvas un mazinās izmaksas uz savas sociālās dzīves rēķina, kas attiecīgi varētu ilgtermiņā ietekmēt arī uzņēmumus izklaides un atpūtas nozarē. Diemžēl arī ziedojumi ir tas, uz kā rēķina vairums centīsies ekonomēt,” skaidro eksperte.
