Tieši pretēji – oktobrī Latvijas preču eksports sasniedzis jaunu visu laiku augstāko rādītāju – 556 miljoni latu, salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi palielinoties par 21,4%. Lai gan eksporta pieauguma tempi vairs nav tik strauji kā šā gada pirmajā pusē, kad eksports auga par vairāk nekā 30%, oktobrī sasniegtais pieaugums vērtējams kā visai augsts, ņemot vērā gada otrajā pusē pieaugušo bāzi. Oktobrī eksporta pieaugums arī bijis straujāks nekā iepriekšējā mēnesī, kad Latvijas eksports palielinājās par 16,1%.
Eksporta kāpumu oktobrī turpināja nodrošināt pieaugums galvenajās Latvijas eksporta preču grupās. Pārtikas un lauksaimniecības preču eksports, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi, palielinājās par 13,4%, koka un koka izstrādājumu eksports – par 12,3% un metālu un metālu izstrādājumu eksports – par 16,5%. Tajā pašā laikā arvien būtiskāku lomu iegūst minerālproduktu eksports, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi ir palielinājies 2,2 reizes un kopējā eksportā sasniedzis 10,2% īpatsvaru, salīdzinot ar 5,6% pirms gada.
Iepriekšējo mēnešu dati rāda, ka pēdējā laikā uzrādītais eksporta straujais pieaugums arvien vairāk tiek sasniegts uz eksporta apjomu pieauguma, nevis cenu rēķina. Līdz ar pasaules ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos izejvielu preču tirgos ir sākusies cenu pazemināšanās, kas ietekmējusi arī Latvijas galveno eksportpreču cenas. Atbilstoši statistikai par ražotāju cenām, gatavo metālizstrādājumu ražošanā eksporta cenas oktobrī bijušas par 1,5% zemākas nekā pirms gada, bet koksnes un koka izstrādājumu ražošanā cenas gada laikā ir pazeminājušās par 2,4%. Taču pat pie cenu lejupejošas tendences šo preču eksports un Latvijas kopējais eksports ir turpinājis pieaugt un atšķirībā no pagājušā gada beigām un 2011. gada sākuma pieaugumu nodrošinājis galvenokārt eksporta fizisko apjomu kāpums.
Latvijas eksporta straujā izaugsme cieši saistīta ar līdz šim labvēlīgo situāciju galvenajos eksporta tirgos, kur pēdējos ceturkšņos sasniegts spēcīgs ekonomikas kāpums. Latvijas galvenās eksporta partnervalstis – Igaunija, Lietuva, Vācija, Polija un Zviedrija – trešajā ceturksnī uzrādījušas straujāko IKP pieaugumu Eiropas Savienībā, taču nākamajam gadam to izaugsmes prognozes jau ir būtiski pazeminātas, pasliktinot Latvijas eksporta perspektīvas.
Vienlaikus ar eksporta pieaugumu oktobrī būtiski palielinājies arī Latvijas imports, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi pieaudzis par 26,5%, palielinot ārējās tirdzniecības deficītu līdz 141,4 miljoniem latu. Tāpat kā eksportā nozīmīga loma kopējā importa pieaugumā bijusi minerālproduktu importa kāpumam – par 68% salīdzinājumā ar pagājušā gada oktobri. Lai gan ārējās tirdzniecības deficīts ir pieaudzis, pozitīvi vērtējams fakts, ka vērā ņemamu daļu importa pieaugumā devis ražošanas līdzekļu – mehānismu un iekārtu imports, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi palielinājies par 22,2% un dod iespēju Latvijas uzņēmumiem palielināt ražošanas jaudas, kas atsevišķās nozarēs jau ir pietuvojušās maksimālajam izmantošanas līmenim.
Sagaidāms, ka nākamajos mēnešos līdz ar situācijas pasliktināšanos ārējos tirgos, kā arī sezonālu faktoru ietekmē eksporta pieauguma tempi varētu samazināties. Tomēr gada kopējais eksporta kāpums Latvijā joprojām saglabāsies augsts, un eksports būs nodrošinājis ne tikai Latvijas ekonomiskās izaugsmes atjaunošanos, bet arī stabilizējis un stimulējis iekšzemes patēriņu, kas savukārt palīdzēs saglabāt iekšzemes kopprodukta pieaugumu arī ārējās vides pasliktināšanās apstākļos.
