Ceturtdien, 8. decembrī, Ministru kabinets ārkārtas sēdē, kas norisinājās aptaujas kārtībā, apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavoto Latvijas Republikas nacionālo pozīciju par alternatīvo rīcības plānu budžeta segumam Ukrainas atbalsta instrumenta izveidei (MFP+).

Ungārijas neatrisinātā Likuma varas jautājuma dēļ pašlaik tiek kavēta aizdevuma atbalsta apstiprināšana Ukrainai 18 miljardu eiro apmērā, jo ir nepieciešama Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vienprātība, lai apstiprinātu grozījumus ES daudzgadu finanšu shēmas regulējumā. Tomēr atbalsts Ukrainai ir akūti nepieciešams jau nākamā gada sākumā, tāpēc Eiropas Komisija (EK) šā gada 6. decembrī izplatīja alternatīvo rīcības plānu.

Laikā, kad Krievija veic neprovocētu karadarbību Ukrainā un genocīdu pret ukraiņu tautu, Latvija kopā ar citām ES dalībvalstīm politiski, finansiāli un militāri atbalsta Ukrainu, lai uzturētu valsts pamata funkcijas, nodrošinātu makroekonomisko stabilitāti un pamazām atjaunotu kritisko infrastruktūru. Tā kā ir nepieciešams operatīvi reaģēt uz notikumu attīstību, Latvija izprot alternatīvā rīcības plāna nepieciešamību un, tāpat kā vairākums ES dalībvalstu, atbalsta EK izplatīto alternatīvo pagaidu risinājumu par (MFP+), ar kuru nodrošinās makrofinansiālo palīdzību Ukrainai 2023. gadā. Tas līdz Ungārijas iebilduma atcelšanai ļautu īstenot jauno MFP+ instrumentu un nodrošināt Ukrainai īstermiņa likviditātes atbalstu, aizņēmuma garantijas nodrošinājumam paredzot pagaidu risinājuma iespēju izmantot dalībvalstu divpusējās garantijas.

Pozīciju vēl izskatīs Saeimas Eiropas lietu komisija.

Papildus Latvija no savas puses jau piešķir finansējumu Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam, paredzot līdzekļus pašvaldībām bēgļu izmitināšanai un ēdināšanai, izglītības izdevumiem bērniem, vienreizēja nodarbinātības uzsākšanas pabalsta izmaksai, iemaksām starptautiskajās organizācijās Ukrainas atbalstam un citiem pasākumiem.