AS “Sadales tīkla” politika mūs iedzen postā, intervijā “Neatkarīgajā” sacīja Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.
Runājot par to, kā uzņēmumi tiek galā ar straujo elektrības cenu kāpumu, Klauss pauda, ka “ražošanā parasti ir daudzu gadu līgumi, un cenu amplitūda to ietvaros ir ļoti milzīga.”
“Ja mēs raugāmies vēl salīdzinoši nesenā pagātnē, tad manis pārstāvētajā nozarēs atšķirība bija no 50 eiro par megavatstundu līdz tā brīža biržas cenai, kas bija 400-500 eiro par Mwh. Elektrības cenas mums sagādā ļoti lielas problēmas, bet varbūt ne vienmēr ir svarīgi tie absolūtie lielumi. Biznesā visu izšķir konkurētspēja. Ja atkal runājam par skuju koku dēļu ražošanu, tad lielākā valsts, ar ko Latvijas ražotāji gandrīz visos tirgos sacenšas, ir Zviedrija. Un tobrīd, kad Zviedrijā par elektrību maksā divas vai trīs reizes mazāk nekā pie mums, tad svarīga ir ne tik daudz cena absolūtos skaitļos, bet tas, ka viņiem tā cena ir zemāka un tas ietekmē produkcijas pašizmaksu. Mēs vienkārši kļūstam nekonkurētspējīgi,” sacīja Klauss.
Pēc viņa teiktā, laba ziņa ir tā, ka, ja runājam par Eiropas reģiona cenām, tās mums teorētiski ir zemākas nekā Vācijā vai Francijā: “Ja bija jākonkurē ar Vācijas vai Francijas ražotājiem, tad tobrīd mēs bijām labākā situācijā.”
“Vēl jāpiemin, ka šis ļoti siltais rudens nāca par labu tam, ka bija jāpatērē mazāk visu veidu enerģija. Otrkārt, šie siltie laika apstākļi vienlaikus rada lielākas vēja plūsmas, kas ļāva palielināt elektrības ražošanu ar tā dēvēto lēto resursu – vēja ģeneratoriem. Sakrītot šiem diviem faktoriem, radās priekšnosacījums elektrības cenas kritumam. Taču viennozīmīgi elektrības cena ir starp “top 5” jautājumiem, kas mūs nomoka ikdienā. Protams, vēl jau ir jautājums par “Sadales tīkla” tarifiem. Taču kopumā elektrības cena pašreizējos līmeņos nebūs galvenais faktors, lai mēs šobrīd sāktu ražot mazāk,” sacīja Klauss.
Vaicāts, vai nozare spēj rentabli funkcionēt, ja “Sadales tīkla” tarifi tiks palielināti un tādi saglabāsies ilgstoši, Klauss pauda: “Visticamāk, ka mēs šiem tarifiem adaptēsimies un pielāgosimies. Tomēr, runājot par attīstību, jāmin, ka viens no iemesliem, kāpēc Latvijā nav attīstījusies koksnes ķīmija, ir fakts, ka šeit vienmēr ir bijusi dārga elektrība salīdzinājumā ar mūsu konkurentu valstīm. Koksnes ķīmija ir ļoti energointensīva. Ja mēs elektrības ziņā turpināsim būt dārgākie reģionā, tad būs kaut kādas apakšnozares, kuras spēs tam adaptēties un turpināt strādāt, taču vienlaikus būs kādas apakšnozares, kuras nevarēs attīstīties, jo ar vienu no būtiskiem izmaksu posteņiem būsim sevi padarījuši nekonkurētspējīgus. Runājot kopumā, tas drīzāk bremzēs attīstību, nevis iznīcinās nozari.”
““Sadales tīklam” ir tā interesantā lieta, ka šeit piegādes procesā ir elektrības zudumi un pašpatēriņš. Līdz ar to brīdī, kad elektrība kļūst dārga un šos zudumus un pašpatēriņu iekļauj izmaksu aprēķinos, tad tarifs strauji pieaug un veidojas zināms apburtais loks. Proti, mums ir dārga elektrība tāpēc, ka ir dārga elektrība, un elektrība kļūs vēl dārgāka, jo mums elektrība jau ir kļuvusi dārgāka. Runājot matemātiski, mēs sevi iedzenam postā. Šobrīd lēmuma pieņēmējiem būtu svarīgi raudzīties ne tikai no “Sadales tīkla” pašizmaksas viedokļa, bet arī atcerēties, ka šis ir viens no strukturālajiem uzņēmumiem Latvijas tautsaimniecībā, un paraudzīties uz norisēm plašāk. Iespējams, ka labāk ir segt zaudējumus “Sadales tīklā” kā atsevišķā uzņēmumā un kopumā gūt daudz lielāku atdevi atpakaļ no tautsaimniecības nekā otrādi – it kā radīt pašpietiekamus sadales tīklus, bet rezultātā mūsu ekonomika ir sašaurinājusies,” pauda eksperts.
