No vienas puses, gada pieauguma tempu samazinājums jau iepriekš tika prognozēts bāzes efekta iespaidā, bet no otras puses – jau varētu liecināt, ka atsevišķās Latvijas rūpniecības nozarēs ārējā pieprasījuma pieauguma tempi samazinās.
Turpinot samilzt eirozonas valstu parādu refinansēšanas problēmām, spriedze finanšu tirgos neatslābst, un ES valstu uzņēmēju, patērētāju un investoru konfidences rādītāji turpina pasliktināties. Tas atspoguļojas arī reālajā sektorā – ražošanas apjomu un jauno pasūtījumu gada pieauguma tempi turpina samazināties visās ES valstīs, t.sk. Latvijas eksporta tirgos.
Tomēr, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvijas ražošanas apjomu gada pieauguma temps arī oktobrī saglabājas augsts. To pamatā nodrošinājusi izaugsme lielākajās rūpniecības nozarēs – salīdzinot ar 2010.g. septembri, kokapstrādes apjomi pieauguši par 11,5%, bet gatavo metālizstrādājumu ražošana par 26,0% (septembra beigās un oktobra sākumā atklātas trīs jaunas gatavo metālizstrādājumu ražotnes, atrisinot jaudu problēmas šajā nozarē.). Gada griezumā kopējo izlaidi pozitīvi ietekmēja arī mašīnbūves nozaru ražošanas pieaugums, it sevišķi- elektrisko un citu iekārtu ražošanā. Savukārt būtisks apjomu pieaugumu tempu kritums apģērbu ražošanā, kā arī ķīmijas un metālu izlaides samazinājums ir atstājis negatīvu efektu uz kopējo Latvijas ražošanas gada izaugsmi. Taču jāatzīmē, ka, piemēram, metālu ražošanas lielākais uzņēmums rekonstrukcijas rezultātā šogad ir būtiski palielinājis savas jaudas, līdz ar to izlaides samazinājums šajā nozarē varētu būt tikai īslaicīgs pārejas posma blakusefekts.
Latvijas ražošanas apjomu gada pieauguma temps visticamāk arī oktobrī (tāpat kā iepriekšējos mēnešos) būs viens no visaugstākajiem Eiropas Savienībā (š.g. pirmo trīs ceturkšņu laikā rūpniecības produkcijas izlaides apjomu pieaugums, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu iepriekšējā gadā bija otrais straujākais ES valstu vidū). Jāatzīmē, ka to noteic gan Latvijas ražotāju panākumi, gan citu ES valstu ražošanas izaugsmes tempu straujāka palēnināšanās. Lielākajā Latvijas eksporta tirgū Lietuvā ražošanā š.g. oktobrī, salīdzinot ar 2010.g. oktobri, jau reģistrēts samazinājums 2,3% apmēra. Savukārt pasūtījumu trūkums elektronikas nozarē būtiski ietekmē ražošanu mūsu ziemeļu kaimiņvalstīs – Igaunijā kopējo ražošanas apjomu izaugsme samazinājusies no vairāk kā 30% šā gada sākumā līdz 2,1 % oktobrī, bet Somijā pēdējos mēnešos rūpniecībā tiek saražots mazāk kā gadu iepriekš. Salīdzinot ar gada pirmo pusi, ražošanas gada pieauguma tempi ir būtiski samazinājušies arī citās ES valstīs, t.sk. Latvijas galvenajās tirdzniecības partnervalstīs.
Arī jauno pasūtījumu statistika liecina par ES valstu izaugsmes palēnināšanos. Jauno pasūtījumu gada pieauguma tempi septembrī turpināja samazināties un tuvojās nullei gan Eiropas Savienībā kopumā, gan Latvijas nozīmīgākajos ES valstu eksporta tirgos (izņemot Lietuvu un Poliju), norādot uz turpmāku ražošanas pieaugumu tempu samazinājumu nākamajos mēnešos. Līdzīgi secinājumi izriet arī no konfidences rādītāju analīzes – novembrī ir turpinājis pasliktināties uzņēmēju vērtējums par ES valstīs saražoto un nākamajos mēnešos paredzamo produkcijas apjomu. Bet iepriecinošāki ir Krievijas dati – vienā no lielākajiem Latvijas eksporta tirgiem uzņēmēju noskaņojums pēdējo mēnešu laikā ir būtiski uzlabojies.
Savukārt Latvijas rūpniecības konfidences rādītāji arī novembrī palikuši praktiski nemainīgi, lai gan jāatzīmē, ka tie ļoti atšķiras nozaru griezumā. Vispozitīvāk noskaņotie ir lielāko nozaru uzņēmēji – koksnes, metālu ražotāji. Tā kā šo nozaru izaugsme lielā mērā nodrošina Latvijas rūpniecības attīstību, iespējams, ka uzņēmēju skatījumā šajās nozarēs tiek ražotas preces, kas būs pieprasītas arī samazinoties izaugsmei eksporta tirgos vai kurām iespējams atrast citus noieta tirgus. Tomēr ziņas par ražotāju eksporta cenu samazinājumu minētajās nozarēs raisa jautājumus par šo preču pieprasījuma tendencēm.
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, prognozējams, ka gada pēdējā ceturksnī Latvijas rūpniecības izaugsme pieauguma tempi turpinās samazināties. Nākamo mēnešu datos jau varētu spilgtāk parādīties iespējamais ārējā pieprasījuma pieauguma tempu samazinājuma efekts.
