Zvīņas makā, laimīgā monēta, čeku dedzināšana un sarkanas krāsas maks – ko tik visu nedarīsi, lai nauda mājās turētos! 68% Latvijas iedzīvotāju praktizē vismaz vienu māņticīgu naudas pievilināšanas metodi, liecina Swedbank Finanšu institūta rīkotā aptauja. Vispopulārākās metodes ir monētas ielikšana jaunā makā – gan sev pērkot, gan otram dāvinot (24%), un “veiksmīgās” monētas vai banknotes nēsāšana līdzi ikdienā, ko piekopj katrs piektais aptaujātais.
Jauns maks nedrīkst stāvēt tukšs – to vismaz reizi dzīvē ir dzirdējis teju katrs. Taču tā nebūt nav vienīgā metode, kā Latvijas iedzīvotāji cenšas pievilināt naudu. Gandrīz katrs piektais jeb 19% respondentu mājās nesvilpo, jo tad var nebūt naudas, un tikpat daudzi tur makā zvīņas. Vēl 17% mājās audzē naudas koku. 16% aptaujāto pērk gana lielu maku, kurā ielikt banknotes, lai tās nebūtu jāloka uz pusēm. Tikpat daudzi atturas likt somu uz grīdas un, iepērkoties veikalā vai tirgū, neliek naudu pārdevējam rokā, bet gan uz galda.
Starp Latvijas iedzīvotāju iecienītajām māņticīgajām metodēm ir arī sarkana naudas maka iegāde, lai nauda vairotos, čeku krāšana un dedzināšana, lai nauda atgrieztos, izvairīšanās no tādām frāzēm kā “nav naudas”, jo tad tās patiešām nebūs, regulāra iepirkšanās, jo “naudai patīk, ka to skaita” u. c. Zīmīgi, ka sievietes biežāk iegādājas maku sarkanā krāsā (tā rīkojas 19% sieviešu un tikai 2% vīriešu) un arī pērk gana lielu maku, lai izrādītu cieņu naudai un banknotes nenāktos locīt uz pusēm (21% sieviešu un 11% vīriešu. Toties vīrieši daudz biežāk (41% vīriešu un 24% sieviešu) norāda, ka nav māņticīgi un neko no visa minētā nepiekopj.
“Nauda kokos neaug – lai kā mums to arī gribētos. Tāpēc par savas labklājības vairošanu nākas rūpēties katram pašam, pelnot, iekrājot un rūpīgi pārdomājot savus tēriņus. Ja cilvēks no sirds tic, ka sarkanas krāsas maks vai zvīņas tajā palīdzēs vairot labklājību, droši vien nekāds ļaunums no tā nebūs. Toties tādas metodes kā iepirkšanās, lai naudu pēc iespējas vairāk apgrozītu, jo “tai patīk, ka to skaita,” gan var izrādīties riskantas. Lielākoties darbības, kas saistītas ar naudas izdošanu, negarantē naudas atgriešanos, gluži pretēji – jo biežāk iepērkamies, jo vairāk naudas izdodam. Ja cilvēks to pašu summu, ko tērē pirkumiem, iekrātu, noteikti varētu runāt par to, ka nauda vairojas – pat ja tas nenotiek ļoti ātri,” saka Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.
Salīdzinot Latvijas iedzīvotāju paradumus dažādās vecuma grupās, jāsecina, ka gados jaunāki respondenti retāk aizraujas ar māņticību – vecuma grupā līdz 39 gadiem pat 38% aptaujāto norāda, ka nav māņticīgi un ar naudas maģiju nenodarbojas. Savukārt visaktīvākie naudas pievilinātāji ir vecuma grupā no 50 līdz 59 gadiem: vispopulārākā metode ir zvīņu nēsāšana makā, gana lielas naudas maka iegāde un naudas koka lološana. Respondenti ar personīgajiem ienākumiem, kas pārsniedz 1500 eiro pēc nodokļu nomaksas, biežāk (43% ) atbildējuši, ka nav māņticīgi.
“Sekošana kādiem paradumiem pēc būtības nav slikta. Reizēm šādas tradīcijas, ko piekopjam no paaudzes paaudzē, ir saistītas arī ar disciplīnu un pozitīvu domāšanu. Tās it kā neapzināti ļauj turēties pie noteikta rīcības modeļa, kas naudas lietām nekādi nekaitē un dažbrīd pat sniedz pozitīvu ietekmi. Darbības, ko veicam ar mērķi uzlabot savus finanšu paradumus, ir vērtīgas neatkarīgi no tā, vai balstās uz māņticību. Tomēr paļaušanās uz nejaušību un veiksmi, lai problēmas kā uz burvja mājiena atrisina kāds neredzams spēks, ir riskanta. Dzīvē jāieņem aktīva loma savu naudas lietu sakārtošanā. Ir svarīgi pašiem izvirzīt mērķus un soli pa solim virzīties uz to sasniegšanu, nevis paļauties uz veiksmīgu apstākļu sakritību,” atgādina Evija Kropa.
