Labā ziņa ir tā, ka pašvaldībām, kas IIN saņem caur Valsts kasi, tiek garantēti šā nodokļa ieņēmumi ne mazāk kā 98 procentu apmērā no plānotā. Iepriekš valdība piedāvāja 96 procentus, bet pašvaldības prasīja visus simt. «Tas ir būtiski. Tie ir 16 miljoni latu, kurus es tagad, stādot budžetu, varu ierakstīt izdevumu daļā,» sacīja LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis. Tomēr IIN proporcija starp valsti un pašvaldībām paliks 80:20. Tur nu premjers Valdis Dombrovskis nebija gatavs piekāpties ne par mata tiesu. LPS priekšsēdis uzsvēra, ka pašvaldībām ir būtisks katrs procents, jo pēdējais laiks plānot nākamā gada budžetu. Tāpēc bija svarīgi arī formulēt LPS un Ministru kabineta domstarpības un vienošanās, jo šis protokols ir 2012. gada valsts budžeta likumprojekta paketes svarīga sastāvdaļa.
Pie vairākām domstarpībām, par kurām līdz šim nebija panākta vienošanās, A. Jaunsleinis vakar ilgi nekavējās, vien informēja, ka ar attiecīgajām ministrijām panākta sadarbība. Piemēram, abu pušu sarunās iepriekš neizdevās panākt kompromisu par valsts finansējumu speciālajām izglītības iestādēm un piecus un sešus gadus veco bērnu skolotāju darba samaksu. Šo pedagogu darba samaksa ir viena no zemākajām, bet tagad Izglītības un zinātnes ministrijā solīts atrisināt atalgojuma jautājumu.
Diskusijās starp valdību un pašvaldībām nekādi neizdevās panākt vienošanos par līdzekļu samazinājuma apjomu sabiedriskā transporta pakalpojumiem un mērķdotācijām pašvaldības ielu un autoceļu finansējumam. Daļā neskaidro jautājumu risinājums ir atrasts vai vismaz apsolīts, ka tāds tuvākajā laikā būs. Piemēram, dotācijas tiks piešķirtas reģionālo maršrutu nodrošināšanai, kā arī ar skolēnu autobusiem drīkstēs pārvadāt citus pasažierus vietās, kur sabiedriskais transports kursē reti vai izzudis pavisam. A. Jaunsleinis informēja, ka līdz 1. martam plānots sagatavot attiecīgus normatīvos aktus.
Viņš atzina, ka vislielākās problēmas radīs plānotais 5 miljonu latu samazinājums autoceļu uzturēšanai. V. Dombrovskis piekrita, ka situācija ir smaga, taču norādīja, ka valsts samazinājumu pērn uzņēmusies uz saviem pleciem. «Nākamajā gadā nevarēsim ceļus uzturēt,» brīdināja A. Jaunsleinis. Premjers solīja pretī: «Ja būs ārkārtas situācijas, piešķirsim kompensācijas valsts un pašvaldības ceļiem.» Pagaidām pašvaldībām jāiztiek ar šo solījumu, jo paredzētais līdzekļu samazinājums būtībā tāds arī paliks.
Lai risinātu sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanu, LPS aicina reorganizēt autoostu sistēmu no 2012. gada 1. aprīļa, palielināt braukšanas tarifus starppilsētu maršrutos un dzelzceļam par 5–7 procentiem, kā arī apkarot nelegālos pārvadājumus un veikt citus pasākumus. A. Jaunsleinis Neatkarīgajai atzina, ka beidzot sarunas ar valdību ievirzījušās konstruktīvi, lai gan neviena puse, visticamāk, nav apmierināta ar vakardienas kompromisu. Nākamgad sākumā budžeta grozījumos nākšoties skatīt finansējuma palielinājumu autoceļiem, jo pašvaldībām diez vai pietiks līdzekļu to uzturēšanai, viņš pieļāva. «Labāk kompromiss nekā konfrontācija,» viņš rezumēja domstarpību un vienošanās protokola apspriešanas rezultātus.
