Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātrais novērtējums par iekšzemes kopproduktu (IKP) rāda, ka trešajā ceturksnī ekonomika ir sarāvusies par 0.6% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni. Ja salīdzinām ar otro ceturksni, tad kritums bija par 1.7%. Tas ir mazliet lielāks, nekā gaidījām. Visi dati gan vēl nav apkopoti, tāpēc, iespējams, ka CSP IKP rādītāju pēc kāda laika pārskatīs un var izrādīties, ka kritums bijis mazāks. Līdzīgi notika ar otrā ceturkšņa datiem.
Dzīves dārdzība ir būtiski augusi gan Latvijā, gan arī Eiropā kopumā, un tā neizbēgami sāk ierobežot ekonomikas attīstību. Latvijas ekonomikai jeb IKP tas nozīmē iedzīvotāju patēriņa kritumu, eksporta vājināšanos un piesardzību investīciju aktivitātē. Sākotnējās CSP aplēses liecina, ka šobrīd sarežģītākais laiks ir ražojošajām nozarēm. Tur pievienotā vērtība sarukusi par 3.9%. Visticamāk, joprojām turpinājās kritums būvniecībā, kur līgumi un plāni tiek pārskatīti augsto būvniecības izmaksu dēļ. Reaģējot uz pasūtījumu skaita atslābumu, tai skaitā, eksporta tirgos, sākuši mazināties apstrādes rūpniecības izlaides apjomi. Augstās gāzes cenas un resursa taupīšanas dēļ mazāk darbinājām termoelektrostacijas un attiecīgi saražojām mazāku elektroenerģijas daudzumu nekā gadu iepriekš.
Pakalpojumi vēl noturējās pie 1.7% izaugsmes, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Tas gan ir būtiski lēnāk nekā iepriekš. Visticamāk, stabilāku sniegumu uzrāda biznesa pakalpojumi, it īpaši tādi, kas nav bijuši orientēti uz Krievijas un Baltkrievijas tirgu. Tikmēr iedzīvotājiem sniegtajos pakalpojumos vērojamas lielākas svārstības. Inflācija spiež tērēt vairāk, bet tai pat laikā nopērkam mazāku preču un pakalpojumu daudzumu. Banku karšu maksājumi, rāda, ka iedzīvotāju tēriņiem, kas koriģēti ar inflāciju, ir tendence pēdējo mēnešu laikā mazināties. Līdzīgu stāstu veido mazumtirdzniecības dati. Septembris gan ir bijis pozitīvs izņēmums, ko, visdrīzāk, sekmēja indeksēto pensiju izmaksa par diviem mēnešiem reizē. Pēc Covid ierobežojumu atcelšanas pavasara un vasaras mēnešos patēriņu vēl balstīja iedzīvotāju vēlme iegādāties dažādus ar atpūtu, izklaidi un ceļošanu saistītus pakalpojumus. Šobrīd izskatās, ka tendence mainās un pieprasījums pēc šiem pakalpojumiem atkal atslābst. Tas notiek ne tikai sezonālu iemeslu dēļ, bet arī tāpēc, ka iedzīvotāji sāk taupīt. Taupa ne tikai uz pakalpojumiem, bet arī uz precēm, kas nav pirmās nepieciešamības. Taupīšanas kulmināciju, visticamāk, pieredzēsim gada aukstajos mēnešos tiklīdz apkures skaitītāji mājokļos sāks ātrāk griezties un tas atspoguļosies arī rēķinos. Oktobris vēl ir bijis gana silts un saudzējis iedzīvotāju maciņus.
Ekonomika jau ir ieslīdējusi mīnusos, un kritums turpināsies arī nākamajos divos ceturkšņos. Krituma dziļumu mazinās valsts atbalsts gan Latvijā, gan mūsu tirdzniecības partnervalstīs. Prognozes rāda, ka lejupslīde būs īslaicīga un salīdzinoši neliela. Situācija ekonomikā sāks uzlaboties pavasarī, kad apkures rēķini zaudēs savu aktualitāti un arī inflācija atkāpsies straujākiem soļiem. Ekonomikai talkā nākamā gada laikā nāks ES fondu investīcijas, kas šogad vēl kavējās.
Agnese Buceniece, Swedbank galvenās ekonomistes Latvijā v.i.
