Apmēram 50 Krājbankas fizisko un juridisko personu uzkrājumi bankā bija lielāki nekā valsts garantētais minimums, līdz ar to viņi zaudēs daļu no noguldītā, ja vien Krājbankas likvidācijas procesā neizdosies iegūt tik daudz līdzekļu, lai segtu visu kreditoru pieprasījumus. Atlīdzību nesaņems pašvaldības un kapitālsabiedrības, kuras finansē no valsts vai pašvaldību budžeta, raksta NRA.LV.
Šodien plānota Saeimas ārkārtas sēde par Krājbankas likstām, kuru rosināja opozīcija. Vakar – dienu pirms šīs sēdes – par lēmumu atkāpties no sava amata paziņoja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Irēna Krūmane. «Uzskatu, ka radītā spriedze ap manu atrašanos šajā amatā tikai kavē komisijas pilnvērtīgu darbu, un jebkura politiska diskusija (plānotā Saeimas ārkārtas sēde) bremzē sektora stabilizāciju,» sacīja I. Krūmane.
Pretēji amatpersonu iepriekš paustajam par Krājbankas likstu niecīgo ietekmi uz tautsaimniecību, Ekonomikas ministrija atzinusi, ka ietekme būs jūtama jau šā gada pēdējā ceturksnī, jo bankas maksātnespēja būs negatīvi ietekmējusi gan patērētāju, gan uzņēmēju noskaņojumu, gan radījusi reālus zaudējumus un darbības apgrūtinājumus biznesam. Krājbankas problēmu dēļ arī krieviski iznākošais dienas laikraksts Telegraf turpmāk iznāks vairs tikai divas reizes nedēļā.
Rēķinoties, ka uz garantētā noguldījuma atlīdzību cer apmēram 235 000 bijušo klientu un liela daļa, iespējams, jau pirmajās dienās centīsies izņemt atlīdzību, Citadeles banka pašlaik strādā pastiprinātā režīmā. «Lielākā daļa Citadeles filiāļu strādā līdz pulksten 20 un 21 un pat ilgāk, ja ir nepieciešams. Neatkarīgi no tā, vai klients būs iepriekš pieteicies vai ne. Ierodoties, iepriekš nepiesakoties, gan jārēķinās, ka, visticamāk, būs jāgaida rindā. Līdztekus apkalposim arī Citadeles bankas klientus,» uzsvēra bankas Citadele Korporatīvo komunikāciju daļas vadītāja Ieva Prauliņa. Ar pretenzijām par nepareizi aprēķinātu atlīdzības summu nav vērts vērsties Citadeles bankā, jo banka kalpo kā instruments, lai nodrošinātu atlīdzības izmaksu noguldītājiem. Ja rodas neskaidrības vai sūdzības, Citadeles banka iesaka vērsties FKTK.
Šobrīd Noguldījumu garantiju fondā ir uzkrāti 149 miljoni latu. Ar tiem būs par maz, lai segtu Krājbankas klientiem garantēto atlīdzību, kas, pēc FKTK domām, ir aptuveni 350 miljoni latu. Trūkstošo summu FKTK aizņemsies no Valsts kases un maksās valstij par to aizdevuma procentus. Vakar valdības sēdē nolemts, ka Valsts kase šim mērķim aizdos 200 miljonus latu uz 15 gadiem. Galvenais aizņēmuma atmaksas avots būšot Krājbankas aktīvu pārdošana. Uz līdzekļu atgūšanu bankas likvidācijas procesā cer arī apmēram 470 bijušo klientu, kuru noguldījumu apjoms pārsniedz valsts garantētos 100 000 eiro. «Noguldījumu garantiju fonds būs pirmais prasītājs, kas saņems līdzekļus no bankas aktīvu pārdošanas, līdz visa no fonda izmaksātā summa būs atgūta. Tālākā kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtība ir šāda: bankas darbinieki, nodokļu maksājumi, neizpildītie maksājumi valsts un pašvaldību budžetos, valsts prasījumi par garantētajiem kredītiem, pārējie likumīgie kreditori (tajā skaitā noguldītāji, kuriem ir bijis vairāk nekā 100 000 eiro), procentu maksājumi kreditoriem, kreditoru prasījumi, kas pieteikušies pēc termiņa, subordinētie aizdevumi un visbeidzot akcionāri,» skaidroja FKTK biroja vadītāja Anna Dravniece.
Arī Zviedrija iespēju robežās sniegs visu nepieciešamo palīdzību, lai atgūtu Krājbankas līdzekļus, kurus bankas Snoras bijušais īpašnieks Vladimirs Antonovs, iespējams, ieguldījis savos projektos, pēc tikšanās ar premjeru Valdi Dombrovski apliecināja Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts.
Tas, ka banku likvidē nenozīmē, ka kredītsaistības anulētas. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas informāciju, Krājbankā kopējās kredītsaistības bija 351 miljons latu, no tā 248,2 miljoni latu izsniegti uzņēmumiem, bet 102,8 miljoni latu – privātpersonām.
No FKTK vakar neizdevās iegūt informāciju, kā rīkoties tiem, kuriem ir kredīts Krājbankā. Latvijas komercbanku asociācijas komunikācijas speciāliste Baiba Melnace skaidroja, kamēr kredītlīgumu pilda, tikmēr nevienam nav tiesību neko piedzīt. «Līdz ar to klientam nav jāsatraucas par pirmstermiņa atmaksu, kamēr viņš pilda savas saistības. Kad tiks uzsākta maksātnespējas procedūra, teorētiski varētu būt grūtības vienoties ar administratoru par kredītlīguma izmaiņām vai termiņu pagarinājumiem, jo strādājošas bankas gadījumā banka domā par klientu saglabāšanu, bet administrators rūpējas par pēc iespējas ātrāku aktīvu realizēšanu,» pieļāva B. Melnace.
