Intervijā laikrakstam «Neatkarīgā» viņš skaidro, ka eirozonas pārvaldes struktūra ir atrisināma divos variantos. Pirmais – reformējot, pārstrādājot Lisabonas līgumu, balstoties uz stratēģiju, kuru izstrādājusi Vācija un Francija.

«Ja šis variants izrādīsies neiespējams (jo tie, kas nav ieviesuši eiro, negribēs vienošanos reformēt), tādā gadījumā līguma tiesiskais risinājums tiks veikts eirozonas ietvaros. Tad iegūsim jaunu ES konstrukciju, ar citu pārvaldes sistēmu 17 eirozonas valstīm. Lūk, šī reāli jau būs t. s. divu ātrumu Eiropa. Vācu prese par jauno Eiropas kodolu uzskata Franciju, VFR, Luksemburgu, Nīderlandi, Austriju un Somiju. Jebkurā variantā – reformējot Lisabonas līgumu vai radot jaunu pārvaldību – naudu (aptuveni triljonu eiro) reāli pārvaldīs institūcija, kuru de facto kontrolēs eirozona,» skaidro Skudra.

Skudra uzsver, ka Lisabonas līguma reforma nozīmētu pārējo valstu pakļaušanos tam, kas pilnīgi noteikti iezīmēsies vienotās valūtas telpā – proti, ciešāku politisku un ekonomisku integrāciju, raksta Apollo.lv.

«Nākamais solis jau ir federācijas virzienā, kura tiktu veidota no ekonomiskiem apsvērumiem, ar savu pārvaldes mehānismu. Tas nozīmētu, ka, piemēram, Eiropas Komisijai būtu tiesības kontrolēt dalībvalstu budžetu, it īpaši parādu līmeni. Kā jau teicu: vai nu šo principu attiecinās uz visām 27 dalībvalstīm, revidējot Lisabonas līgumu, jeb 17 eirozonas dalībniecēm (lai nezaudētu laiku). Tad faktiski tiktu realizēta ideja, kura pieder mūsdienu vācu filozofam Jirgenam Hābermāsam. Viņš savulaik runāja par divām lietām – tā dēvēto konstitucionālo patriotismu un Kodoleiropu (Kerneuropä). Tas nozīmē, ka t.s. Eiropas kodols ir vienotā monetārā telpa. Tāpēc Latvijai jāizšķiras – iekļauties vai neiekļauties eirozonā,» tā Skudra.