Krājbanka bez pienācīga nodrošinājuma izsniegusi kredītos nerezidentiem aptuveni 40 miljonus latu. Bija aizdomas, ka kredītu saņēmēji ir saistīti ar Antonovu. Kopš tā laika bankai tika noteikts aizliegums izsniegt kredītus nerezidentiem, TV3 raidījums „Nekā personīga” uzzināja no avotiem FKTK.

Lai panāktu darījumu caurspīdīgumu, pie ierobežojumiem tika arī Krājbankas īpašniece Snoras banka Lietuvā. Valsts banka – Lietuvas banka – šī gada maijā aizliedza Snoras piesaistīt lielus noguldījumus no bankas klientiem Lietuvā un vienlaikus pieprasīja palielināt bankas kapitālu ar naudu, kuras avots nebūtu Krievija.

Tad arī Antonovs izdomājis jaunu shēmu, kā naudu iegūt Latvijā, raksta NRA.lv.

Krājbanka atvēra korespondētājkontus četrās mazās, Antonovam pretimnākošās bankās. Tur pārskaitīja 110 miljonus latu. Vasarā bankas valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis deva rīkojumu šo naudu apķīlāt. Nauda kontos palika un, iespējams, izmaiņas neviens nebūtu pamanījis. Taču šomēnes Snoras bankai radās problēmas un iedzīvotāji sāka no Krājbankas izņemt noguldījumus.

Naudas aizplūšanu FKTK pamanījusi nejauši. Vienam no depozītiem Krievijas bankā beigu termiņš iestājies 17.novembrī. FKTK lūdzis naudu pārskaitīt un saņēmis atteikumu, jo nauda bija ieķīlāta.

18.novembrī Antonovs FKTK solījis naudu atgūt. Baņķieris skaidroja, ka viņam no Krājbankas vajadzējis aizņemties. Aizņēmumu viņš solīja atdot, tiklīdz dabūšot naudu no bankas Šveicē – 50 miljonus latu. Pie tiem viņš tobrīd nevarēja piekļūt, jo 17.novembrī Lietuvas varasiestādes Šveices kontam bija uzlikušas arestu. FKTK Antonovam nenoticēja un atcēla bankas valdi, par notikušo ziņojot Ģenerālprokuratūrai. Trīs dienas vēlāk FKTK banku slēdza pavisam.

Kā uzzināja „Nekā personīga”, šonedēļ valsts augstāko amatpersonu pārmetumus saņēmuši Latvijas specdienesti, jo neesot laikus brīdinājuši par Antonova biznesa bīstamību. Drošības iestāžu vadība taisnojusies, ka tam nav bijis iemesla. Antonovs nav krimināli sodīts, nedz arī bijis starptautiskajā meklēšanā. Lietuvas dienesti Antonovu pētījuši jau pusgadu, taču ar secinājumiem nav dalījušies.

Iespējams, arī Krājbankas vadītājs Ivars Priedītis līdz pēdējam ticējis, ka Krājbanka no nepatikšanām izkulsies. Neilgi pirms bankas slēgšanas viņam zvanījis Raimonds Pauls, kuram bankā noguldīti 700 000 latu un vaicājis, vai droši turēt bankā naudu. Priedītis teicis, ka problēmu nebūs.