Līdzās privātpersonām tajā savus līdzekļus glabāja arī virkne uzņēmumu, kuriem bankas darbības apturēšana ir sagādājusi ne mazums problēmu, piemēram, uzņēmumi vakar nevarēja samaksāt darījuma partneriem, pildīt līgumsaistības, tajā skaitā veikt nodokļa maksājumu. Tas savukārt draud ar līgumsodiem un kavējumu procentu aprēķināšanu, raksta NRA.LV.

Valsts ieņēmumu dienesta komunikācijas daļas priekšniece Agnese Grīnberga Neatkarīgajai apstiprināja šo nepatīkamo patiesību, proti, ka pat Latvijas Krājbankas ( LK) darbības pārtraukšanas dēļ laikā nenomaksāts nodoklis tiks skaitīts kā nodokļa kavējums ar visām no tā izrietošām sekām. «Normatīvie akti paredz iespēju, ka gadījumā, ja nodokļa maksājums bankā ir pieteikts, tikai tas nav nonācis līdz adresātam, jo bankas darbība ir apturēta, tas netiek skaitīts kā nodokļa kavējums. Visos citos gadījumos sistēma to uzskaitīs kā kavējumu un sāks aprēķināt kavējuma naudu. Vienīgā iespēja ir lūgt Valsts ieņēmumu dienestam nodokļa nomaksas termiņa pagarinājumu. Līdzīga situācija bija arī savulaik ar Parex banku,» sacīja A. Grīnberga.

Zaudējumus vakar cieta arī tie tirgotāji un pakalpojumu sniedzēji, kuru elektronisko maksājumu pieņemšanu nodrošināja LK. Viens no šādiem klientiem ir Narvesen, kurā vakar nevarēja norēķināties ne tikai ar KB, bet arī ar citu banku kartēm. Pēc First data Latvia izpilddirektores Zandas Brīvules-Jansones teiktā, vakar maksājumu kartes nevarēja pieņemt aptuveni 1000 tirgotāju, kurus apkalpoja LK.

Šīs bankas likstu dēļ vakar Rīgas satiksmes e-talonus nevarēja iegādāties ar bankas karti vai internetā. «Ņemot vērā, ka karšu norēķinu termināļu apkalpotājs ir Latvijas Krājbanka, kuras darbība ir apturēta, e-talonu ar bankas norēķinu karti nav iespējams iegādāties biļešu automātos, Rīgas satiksmes klientu apkalpošanas centros un galapunktos. Par e-talona iegādi visās iepriekšminētajās vietās iespējams norēķināties tikai ar skaidru naudu» vakar informēja Rīgas satiksmes preses sekretārs Viktors Zaķis.

Uzņēmums šobrīd meklē sadarbības iespēju ar citu banku. Arī iedzīvotāji, kuri līdz šim ir bijuši LK klienti, sāk meklēt iespēju atvērt rēķinus citās bankās.

«Vakar bija novērojama ievērojami lielāka iedzīvotāju aktivitāte, apmeklējot SEB bankas filiāles, lai interesētos par sadarbības sākšanu. Cilvēki interesējas par kontu atvēršanu, maksājumu karšu formēšanu, arī noguldījumu veikšanu. Vairākās filiālēs klientu aktivitāte ir pat divas trīs reizes lielāka nekā ikdienā. Par kontu atvēršanu interesējas gan privātpersonas, gan uzņēmumi, sevišķi mazie un vidējie uzņēmumi,» Neatkarīgajai apstiprināja SEB bankas Ārējās komunikācijas projektu vadītāja Kristīne Martinsone.

Pēc aktīvu apmēra LK septembra beigās bija devītā lielākā banka Latvijā, pēc piesaistīto noguldījumu apmēra – sestā lielākā. Kopumā noguldījumos banka 2011. gada 30. septembrī bija piesaistījusi 586,898 miljonus latu, un tās tirgus daļa bija 5,2%.