Šīs ziņas raidījumam apstiprināja „Krājbankas" valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis. Viņš atzina, ka "viņi [Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK)] skatās, protams, naudas plūsmu, ir ierobežojumi kontiem, kas ir saistīti ar „Snoras" akcionāriem bijušajiem, protams, ka tas tiek skatīts, lai nebūtu pat aizdomas uz kaut kādu negodīgu darbību".

Raidījumam zināms, ka FKTK „Krājbankā" pārbaudes veikusi jau ilgāku laiku. Reaģējot uz notikumiem Lietuvā, šo ceturtdien banka arī saņēmusi pieprasījumus par noguldījumu izmaksu vairāku desmitu miljonu latu apmērā. Šie pieprasījumi lielākoties bijuši no nerezidentiem un neesot izpildīti.

Tieši tāpēc arī bankas darbībām virs 100 000 tūkstošiem eiro uz mēnesi tika noteikti ierobežojumi, raksta IR.lv. "Lai neriskētu ar nerezidentu vai rezidentu noguldījumu aizplūdumiem, pieprasījums tomēr bija ne ļoti būtisks, bet pietiekams, lai FKTK savlaicīgi reaģētu," ierobežojumu uzlikšanu pamatoja FKTK biroja vadītāja Anna Dravniece.

Raidījums arī norāda – par to, ka savlaicīgai ierobežojumu uzlikšanai ir būtiska loma, apliecināja notikumi 2008.gada nogalē ar „Parex" banku. Tolaik valdība mēnesi nedeva atļauju ierobežojumu uzlikšanai, rezultātā no bankas aizplūda daudzu simtu miljonu latu noguldījumi. Tiek gan uzsvērts, ka ierobežojumus „Krājbankai" visai drīz varētu arī atcelt, tiklīdz būs skaidrība, kā Lietuva rīkosies turpmāk un emocionālā gaisotne būs nomierinājusies.

"Tas patiesībā ir atkarīgs no Lietuvas valsts tālākiem lēmumiem, no tālākās stratēģijas kā akcionāram, jo Lietuvas valsts tagad ir „Krājbankas" akcionārs," sacīja Dravniece.

Raidījumam gan zināms, ka šie nav vienīgie ierobežojumi bankas darbībā. Jau ilgāku laiku banka ar uzraugiem vienojusies, ka kredītu izsniegšanā koncentrēsies uz pašmāju uzņēmējiem un ierobežota kreditēšana nerezidentiem.

Raidījums arī norāda, ka „Latvijas krājbankas" padomē darbojas gan Raimonds Baranausks, kas to vada, gan Vladimirs Antonovs. Lietuvas prokuratūra šonedēļ neizslēdza iespēju, ka abus varētu izsludināt starptautiskā meklēšanā.

„de facto" zināms, ka Latvijas atbildīgo iestāžu dienaskārtībā arī ir jautājums gan par Antonova, gan Baranauska atcelšanu no „Krājbankas" padomes locekļu amatiem.

Tās pagaidām esot vienīgās prognozējamās konsekvences, ko var sagaidīt Latvijā saistībā ar notikumiem ap „Snoras" banku. Raidījuma aptaujātie eksperti norādīja, ka situācija patlaban ir daudz stabilāka un nav pamata runāt par kādu līdzību ar notikumiem 2008.gadā.