ERAB ziņojumā pētīti iemesli, kuru dēļ jaunajās Eiropas Savienības dalībvalstīs, piemēram, Igaunijā, Lietuvā, Latvijā un citās, sevišķi strauji mazinājusies ticība demokrātijas un tirgus ekonomikas principiem, kamēr dažās citās valstīs šī ticība negaidīti pieaugusi, raksta NRA.lv.
Baltijas valstīs un citās ES dalībvalstīs atbalsts demokrātijas un brīvā tirgus principiem 2010. gadā bija zemāks, nekā 2006. gadā – vienīgais izņēmums ir Bulgārija, kurā šiem principiem jau 2006. gadā nebija daudz atbalstītāju.
Spriežot pēc ziņojumā izklāstītajiem datiem, tirgus ekonomika un demokrātija zaudēja popularitāti tieši attīstītākajās pārejas reģiona valstīs, jo šajās valstīs pēdējo gadu krīzes laikā iedzīvotāji ir piedzīvojuši straujāku un nopietnāku ekonomiskās aktivitātes kritumu nekā iepriekšējos recesijas periodos 90. gadu sākumā un vidū. Turpretim NVS valstis šī krīze kopumā ir ietekmējusi mazāk nekā straujais ražošanas apjoma kritums pēc komunisma sabrukuma.
Ziņojumā uzskatāmi pierādīts, ka krīze rosina cilvēkus "vērsties pret pazīstamo", t. i., pret to sistēmu vai iekārtu, kurā viņi dzīvo pašlaik. Saruka to krīzes skarto cilvēku skaits, kuri, dzīvojot valstīs, kurās valda lielāka demokrātija un kuru attīstība ir vairāk vērsta uz tirgus ekonomiku, izvēles gadījumā dotu priekšroku demokrātijai un tirgus ekonomikai nevis kādai citai sistēmai vai iekārtai.
Turpretī dažās mazāk attīstītās valstīs, sevišķi bijušajās Padomju Savienības republikās, atbalsts demokrātijas principiem un tirgus ekonomikai ir pat pieaudzis – atsevišķos gadījumos tas noticis diezgan strauji.
Ziņojumā teikts: „Šāds apgalvojums īpaši attiecināms uz krīzes skartajiem NVS valstu iedzīvotājiem, kuri saskārās ar augstu korupcijas līmeni. Iespējams, ka krīze ir vēl vairāk mazinājusi šo cilvēku atbalstu valsts kontrolētai ekonomiskajai sistēmai.”
Saskaņā ar jaunākās aptaujas datiem Turcija, Melnkalne, Mongolija, Uzbekistāna, Albānija un Tadžikistāna joprojām ir to valstu vidū, kurās, salīdzinot ar citām attiecīgā reģiona valstīm, demokrātijas principiem ir visvairāk atbalstītāju.
Nu šīm valstīm pievienojušās arī Gruzija, Kazahstāna un Baltkrievija, kā arī Armēnija, kur pēdējo četru gadu laikā demokrātijas atbalstītāju skaits mainījies visstraujāk, proti, pieaudzis par 28 procentu punktiem, ļaujot Armēnijai no 26. vietas attiecīgā reģiona valstu vidū pakāpties līdz 2. vietai, nedaudz piekāpjoties vienīgi 2010. gada reģiona līderei Tadžikistānai.
Attīstītāko pārejas valstu vidū atbalsts demokrātijai īpaši strauji samazinājies Slovākijā, Slovēnijā un Ungārijā. Slovākijā atbalsts demokrātijas principiem sarucis par vairāk nekā 20 procentu punktiem.
Pārejas ziņojumā īpaši uzsvērta arī krīzes ietekme uz mājsaimniecību ikdienu pārejas reģiona valstīs, norādot, ka šajā reģionā ekonomiskās aktivitātes kritums vienkāršos cilvēkus ietekmēja daudz smagāk nekā Rietumeiropā.
Salīdzinoši straujāku patēriņa kritumu ERAB darbības reģionā var saistīt ar daudz nopietnākiem satricinājumiem, piemēram, darba zaudējumu, kā arī ar to, ka jaunās Eiropas valstīs nebija pieejami tik efektīvi drošības tīkli, kas palīdzētu iedzīvotājiem tikt galā ar šādām personiskām neveiksmēm.
Tomēr ziņojumā uzmanība pievērsta arī tam, cik liela nozīme bija banku aizdevumiem, sevišķi saistībā ar parādsaistībām, ko iedzīvotāji bija uzņēmušies vēl pirms krīzes un kuru dēļ daža mājsaimniecība pārejas reģionā, iespējams, bija kļuvusi īpaši neaizsargāta.
Ziņojumā norādīts, ka Rietumos hipotekārie aizdevumi krīzes laikā veicināja patēriņu, turpretim pārejas reģionā tiem bija gluži pretēja ietekme. Šī tendence pirmām kārtām saistīta ar ārvalstu valūtās izsniegto hipotekāro aizdevumu popularitāti valstīs, kas vēlāk piedzīvoja ievērojamu valūtas vērtības samazināšanos.
