Jāatgādina, ka viena no figūrām, kurai bijusi milzīga ietekme uz pēdējā laika pārbīdēm politiskajā vidē, ir eksprezidents Valdis Zatlers, kurš maijā nāca klajā ar vēsturisko rīkojumu numur 2, aicinot tautu izteikt viedokli par Latvijas politiskās vides tradīcijām.
Nešķelt, bet sadarboties
Eksperti izteica aizdomas, ka V. Zatlera iniciatīva bijusi smalks mēģinājums izdarīt spiedienu uz 10. Saeimu un panākt viņa pārvēlēšanu Valsts prezidenta amatā, tomēr jūnijā parlaments par valsts vadītāju ievēlēja Andri Bēziņu, kas, ņemot vērā milzīgo tautas atbalstu V. Zatleram, bija kā pēdējais piliens referenduma svara kausos. Jo spēcīgāka kļuva nojausma par Saeimas ārkārtas vēlēšanu neizbēgamību, jo noteiktāk izskanēja arī baumas par V. Zatlera gatavību dibināt pašam savu partiju, lai gan viņu vairākkārt aicināja nešķelt jau tā sadrumstaloto politisko vidi un piebiedroties apvienībai Vienotība. Kā jau tika prognozēts, 23. jūlija referendumā Latvijas sabiedrība izlēma izteikt neuzticību 10. Saeimai, savukārt V. Zatlers, kurš šajā momentā baudīja ļoti augstu sabiedrības atbalstu, izveidoja Zatlera Reformu partiju (ZRP), a priori piesakot jaunu spēku priekšvēlēšanu cīņām.
Solītās revolūcijas nebūs
Visu šo peripetiju rezultātā sabiedrība nenoliedzami cerēja uz fundamentālām pārmaiņām Latvijas politiskajā dzīvē, tomēr tagad ir skaidri redzams, ka solītās revolūcijas nebūs, kas savukārt rada milzīgu vilšanos sabiedrībā. To apliecina arī pētījumu centra SKDS jaunāko aptauju dati par smago ZRP reitinga kritumu, kā arī par zemo uzticības līmeni jaunajam parlamentam. 11. Saeima ir pirmā, kas tikusi ievēlēta ārkārtas vēlēšanu ceļā, tomēr tai uzticas vien 12% iedzīvotāju un tas ir tikpat zems reitings, kāds savulaik bija arī atlaistajam parlamentam.
Izsakot neuzticību iepriekšējam parlamentam, sabiedrība acīmredzot vēlējās radikāli jaunas politiķu paaudzes ienākšanu Saeimā, rudenī notikušajās ārkārtas vēlēšanās sabiedrība nobalsoja praktiski par tām pašām personālijām. Tādējādi iztērējot apmēram divus miljonus latu referendumam un vēl tikpat pašām ārkārtas vēlēšanām. Rezultātā jaunās Saeimas sastāvu veido apmēram 60% iepriekšējā sasaukuma politiķu un tikai 40% jaunpienācēju. Taču vēl jo sliktāk ir tas, ka 11. Saeima neapmierina nedz sabiedrību, nedz pašus politiķus.
Jaunais sastāvs sliktāks
Sarunā ar Neatkarīgo vairāki 11. Saeimas deputāti, kuriem ir daudzu gadu pieredze parlamentārajā darbā, neslēpa – jaunais politiķu sasaukums esot kvalitatīvi sliktāks par daudzām iepriekšējām Saeimām. «Šeit valda baiss populisms,» akcentēja Sergejs Dolgopolovs (SC), iekams Andris Bērziņš (ZZS) papildina: «Daudz asāk nekā iepriekš ir jūtama partiju savstarpējā konkurence, antipātijas un pārmērīgas ambīcijas.» Līdzīgu viedokli medijiem paudis arī premjers Valdis Dombrovskis, kurš neslēpj: jaunievēlētā Saeima ir vēl sašķeltāka par iepriekšējo un tās darbības sākums neveicina sabiedrības uzticību. «Mēs redzējām šo diezgan dīvaino sarunu risināšanas procesu, kas notika, veidojot valdību, ar stāstiem par tankiem un tārpiem,» secina valdības vadītājs, un arī daudzi Saeimas deputāti piekrīt, ka liela daļa vainas par zemo 11. Saeimas reitingu jāuzņemas tieši ZRP, kas nav attaisnojusi vēlētāju cerības. «Lai gan Saeimas zemā reitinga pamatā ir inerce, ko jaunais parlaments saņēmis mantojumā no 10. Saeimas, never noliegt, ka uzticību 11. Saeimai lielā mērā grāvusi Zatlera Reformu partijas uzvedība. Vēlētājiem tika solīta atklātība un radikāli jaunas politiskās tradīcijas, taču praksē mēs redzam diametrāli pretēju uzvedību,» secina A. Bērziņš. S. Dolgopolovs piebilst – Valdim Zatleram tika dots milzīgs sabiedrības uzticības kredīts, kādu pēdējos gados nav baudījis neviens politiķis. Taču šāda uzticēšanās pieprasa arī ļoti drosmīgu un talantīgu rīcību, kas diemžēl tā arī nav sekojusi.
Vainīgie sameklēti
Tam, ka tieši neprofesionalitāte bijusi viena no ZRP galvenajām kļūdām, kas, iespējams, grāvusi gan pašas partijas, gan visa jaunā parlamenta reitingu, piekrīt arī Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis, kurš gan uzsver – jaunā parlamenta zemā popularitāte tomēr nav konkrētā deputātu sastāva vaina. «Ir jāpaiet vismaz gadam, lai izdarītu kādus secinājumus. Pagaidām jaunais parlaments vēl nav pieņēmis nevienu būtisku lēmumu, lai varētu runāt par šīs Saeimas kvalitāti. Taču sabiedrībā joprojām valda nepatika pret politiku, un tas nenoliedzami grauj parlamenta kā institūcijas prestižu,» analizēja politiķis.
Pats V. Zatlers kategoriski nepiekrīt tam, ka viņam būtu jāuzņemas atbildība par sabiedrības vilšanos. «Mēs nesolījām revolūciju, bet gan reformas, kas nav iespējamas vienā dienā. Esam partija, kas skatās ilgtermiņā, un vēlme mainīt polisko vidi nākotnē prasa īstermiņa upurus un kompromisus šodien,» atzina V. Zatlers. Paralēli tam politiķis uzskata, ka ZRP reitinga kritumā neesot vainojama pašas partijas darbība, bet gan sešu deputātu aiziešana, kas īslaicīgi radījusi apjukumu gan pašai partijai, gan, visticamāk, sabiedrībai.
