„Zīmīgi, ka septembris parasti ir viens no aktīvākajiem mēnešiem ārējā tirdzniecībā. Eksporta pieauguma tempi, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi, joprojām ir augsti – kāpums par 16,1%. Tomēr, salīdzinot ar gada sākumā pieredzēto eksporta pieauguma tempu, septembrī tas sācis mazināties, kas saistāms ar pagājušā gada septembra augsto eksporta bāzi. Arī imports šā gada septembrī sasniedzis pēdējo trīs gadu laikā augstāko līmeni 670 miljonus latu apmērā – kāpums par 17,7% gada laikā, kas atbilst vidējam līmenim 2007. Gadā. Tomēr jāuzsver, ka ir mainījusies importa struktūra samazinoties satiksmes līdzekļiem kopējā importā,” norāda finanšu ministrs Andris Vilks.
Pēdējos mēnešos strauju izaugsmi turpina piena produktu, papīra un poligrāfijas izstrādājumu, celtniecības materiālu un apģērbu produkcijas eksports. Manāma lielāka aktivitāte arī mēbeļu produkcijas eksportā – pēdējo divu mēnešu laikā sasniegts 2007.gada vidējais mēbeļu eksporta līmenis. Šī gada septembrī netipiski augsts bijis alkoholisko izstrādājumu eksports – par aptuveni trešdaļu pārsniedzot iepriekšējo mēnešu vidējo rādītāju.
Savukārt importā septembrī vērā ņemams kāpums bijis satiksmes līdzekļiem, ko var novērot arī no jauna reģistrēto auto kāpumā, it īpaši kravas auto segmentā, kas liecina par autopārvadātāju autoparka atjaunošanas intensitātes pieaugumu. Tomēr satiksmes līdzekļu imports joprojām būtiski atpaliek no pirmskrīzes līmeņa.
Ieņēmumi no straujās eksporta izaugsmes pēdējo divu gadu laikā veicinājusi arī iekšzemes patēriņa stabilizēšanos un nelielu pieaugumu, kas līdz ar ārējo pieprasījuma mazināšanos var palīdzēt noturēt ekonomikas mērenu izaugsmi arī atkārtotu globālu finanšu satricinājumu laikā.
Šā gada laikā, salīdzinot ar pagājušo gadu, imports audzis straujāk nekā eksports. Tas palielina tirdzniecības deficītu, tomēr nepieciešams vērtēt arī importa struktūru, kur pēdējā gada laikā vērojams investīciju preču pieaugums, kas no vienas puses palielina deficītu, bet no otras puses nākotnē rada iespēju palielināt ražošanas un pakalpojuma sektora konkurētspēju un preču un pakalpojuma eksporta pieaugumu.
Uzņēmēju aptaujas dati liecina par ražošanas jaudu nelielu kritumu šā gada 4. ceturksnī, tomēr atsevišķos sektoros, piemēram metālapstrādē nākušās klāt jaunas ražošanas jaudas, kas nedaudz varētu piebremzēt eksporta pieauguma tempu samazināšanos. Šā gada ceturtajā ceturksnī samazinoties pasaules tirdzniecības aktivitātei pieaugusi arī konkurence starp ražotājiem, tādēļ nedaudz pasliktinājies arī uzņēmēju konkurētspējas vērtējums ārējā tirgū, ko gan nedaudz uzlabo vietējo ražotāju elastība cenu noteikšanas ziņā, samazinot cenas eksportētai produkcijai.
