Diemžēl šie skaitļi ir tikai aisberga redzamā daļa, jo darba devēji mēdz nelaimes gadījumus slēpt. Salīdzinājumā ar 2010. gadu, šogad ir gandrīz pieckāršojies Darba inspekcijas uzlikto sodu skaits uzņēmumiem par nelaimes gadījumu noklusēšanu vai normatīvo aktu prasībām neatbilstošu nelaimes gadījumu izmeklēšanu (2010. gada desmit mēnešos piemēroti 14 sodi, 2011. gada desmit mēnešos – 64 sodi). Attiecīgi pieaugušas arī par šiem pārkāpumiem piemērotās naudas summas – 2010. gadā – 6400 LVL, 2011. gadā – 23600 LVL).
Izmeklējot notikušos nelaimes gadījumus – gan tos, par kuriem likumā noteiktajā kārtībā ziņojis darba devējs, gan arī tos gadījumus, par kuriem Darba inspekcijai ziņojusi policija vai ātrās medicīniskās palīdzības dienests, konstatēts, ka 36 gadījumos no šogad notikušajiem nelaimes gadījumiem, cietušajiem nav bijis darba līgums vai arī darba attiecības būvētas uz uzņēmuma līguma pamata, kas nenodrošina cietušajam nekādas sociālās garantijas, tai skaitā slimības pabalstu un rehabilitāciju. Salīdzinājumam – 2010. gada desmit mēnešos bez darba līguma konstatēti 18 cietušie.
Darba inspekcijas vadītājs Renārs Lūsis norāda: „Aicinu gan darba devējus, gan darbiniekus izvērtēt sekas, ko var radīt nelaimes gadījumu slēpšana. Darba devējam par neziņošanu tiks piemērots sods, kamēr darbiniekam izdevumi par ārstēšanu būs jāsedz pašam. Diemžēl Darba inspekcijā ir ne mazums iesniegumu, kuros darbinieki sūdzas, ka darba devējs nav sniedzis atbalstu ārstēšanas izdevumu segšanai, lai arī iepriekš to solījis. Darbinieks piekrītot darba devēja aicinājumam noformēt nelaimes gadījumu darbā kā sadzīves negadījumu, riskē gan ar savu veselību, gan labklājību.”
Dati liecina, ka visbiežāk darbā cietuši darbinieki ar darba stāžu līdz vienam gadam – 371 darbinieks. 756 jeb 65% no visiem cietušajiem nelaimes gadījumos ir vīrieši, visbiežāk – vecuma grupā no 45 līdz 54 gadiem. Biežākais nelaimes gadījumu cēlonis ir darba drošības noteikumu vai instrukciju neievērošana, kā arī nepietiekoša uzmanība vai pārslodze.
Nozare, kurā ir vislielākais cietušo skaits ir apstrādes rūpniecība – 248 cietušie, no kuriem visvairāk ir kokapstrādē strādājošie – 106 darbinieki. Otrajā vietā ierindojas būvniecība ar 98 cietušajiem, savukārt trešo vietu ieņem valsts pārvalde – 95 cietušie, ko lielākoties sastāda pašvaldībās nodarbinātie bezdarbnieki.
