Pašvaldību dusmas izraisīja vēstis – konsolidējot nākamā gada budžetu, valdība varētu pieņemt lēmumu, ka nākamgad pašvaldības saņems tikai 77% no savu iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN). Šobrīd tām pienākas 82%. Pašvaldību dusmas vēl stiprākas darīja fakts, ka par plānoto ienākumu samazināšanu valdība tās nebija informējusi, raksta NRA.lv.
Piektdien pēc Ministru kabineta sēdes situācijā zināmu skaidrību ieviesa finanšu ministrs Andris Vilks. Viņš apliecināja, ka nākamgad pašvaldības noteikti saņems mazāku IIN daļu nekā līdz šim, taču samazinājums nekādā gadījumā nebūs lielāks par trīs procentpunktiem.
Ministrs atgādināja, ka aizvadītajā gadā situācija bija daudz smagāka, bet sarunās ar pašvaldību savienību panākts abām pusēm pieņemams kompromiss. Viņš ir pārliecināts, ka arī šogad abām pusēm izdosies rast kopīgu valodu. «Nav nekāda pamata domāt, ka mēs arī šogad ar Latvijas Pašvaldību savienību neatradīsim līdzīgu ceļu,» optimismu pauda ministrs.
Savukārt premjerministrs Valdis Dombrovskis noraidīja LPS pausto pārmetumu, ka valsts budžetu vēlas konsolidēt uz pašvaldību rēķina, – budžeta bilances uzlabojums tiekot veikts uz valsts budžeta rēķina, tomēr pašvaldībām arī ir jāpiedalās šajos procesos. «Te gan ir jānoraida visas tās spekulācijas, ka pašvaldības grib piespiest neproporcionāli piedalīties konsolidācijā un konsolidācija veikta tikai uz pašvaldību rēķina vai kā tamlīdzīgi,» teica premjerministrs.
Smagā ekonomiskā situācija pilnībā nerealizējamu padarot pašvaldību ieceri palielināt tai piekrītošo IIN daļu. Saskaņā ar LPS aicinājumu tās bija iecerējušas nākamajā gadā saņemt 84% IIN. «Šo priekšlikumu mēs nevarēsim atbalstīt. Tas ir skaidri jāpasaka,» pašvaldību cerības iznīcināja V. Dombrovskis.
Valdības ārkārtas sēdē tika lemts ne tikai par pašvaldībām pārskaitāmo IIN, izvērtēja arī ministriju un iestāžu papildu budžeta pieprasījumus. Rezultātā tika atbalstīti papildu izdevumi 35 miljonu latu apmērā. No šīs summas 18 miljoni tiks atvēlēti ģimenes valsts pabalsta nodrošināšanai visam nākamajam gadam, bet veselības aprūpei tiks atvēlēti papildus 10 miljoni latu.
Skaidrākas kļuvušas arī budžeta konsolidācijas plānu aprises. Premjerministrs informēja, ka 2012. gadā 26 miljonus iecerēts iegūt, apkarojot ēnu ekonomiku, bet 25 miljonus latu valsts nopelnītu, pārdodot emisiju kvotas. Savukārt, paplašinot nekustamā īpašuma nodokļa bāzi, kas ļaus pašvaldībām iekasēt nodokli arī par palīgēkām, valsts iecerējusi iekasēt aptuveni pusi miljona latu.
Samazinot nākamā gada budžeta izdevumus, valsts apņēmusies 5,6 miljonus latu par Aizsardzības ministrijas iegādāto kuģi samaksāt jau šajā gadā. Satiksmes ministrijai savukārt būs jāsamierinās ar 15 miljonu latu samazinājumu, bet 2,5 miljoni latu, kuri būtu jātērē ar Latvijas Nacionālo bibliotēku saistītiem rēķiniem, tiks pārnesti uz 2013. gadu.
Valdība joprojām izvairās nosaukt nākamā gada budžeta konsolidācijas apmērus. Ministru prezidents sabiedrības uzmanību fokusē uz vēsti, ka valstij jāpanāk budžeta deficīts, kas nebūs lielāks par 2,5% no iekšzemes kopprodukta. Bet konsolidācijai nepieciešamā summa būšot mazākā, kāda līdz šim bijusi. Turklāt A. Vilks atkārtoti uzsvēra, ka šie mērķi jāsasniedz, nepalielinot nodokļus. «Nodokļu politika netiek skatīta. Stabilitāte saglabājas,» solīja A. Vilks. gatavību un skaņas signāla dzirdamību.
