SPRK izsaka nožēlu, ka Tiesībsarga birojs ar informācijas pieprasījumu nav vērsies nepastarpināti regulatorā, un līdz ar to bijis spiests operēt ar nepārbaudītu vai līdz galam neizprastu informāciju, raksta Apollo.lv.

SPRK ir valsts pārvaldes iestāde. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajiem principiem, valsts pārvaldei, atsevišķai iestādei vai amatpersonai, īstenojot valsts pārvaldes funkcijas, nav savu interešu. SPRK lēmumi ir administratīvie akti, kurus var pārsūdzēt tiesā, un šādā veidā tiesa uzrauga SPRK lēmumu likumību un pamatotību. Tāpēc apgalvojums, ka neviena institūcija nepārbauda SPRK darbību, neatbilst patiesībai.

Par regulatora finansēšanas modeli birojs paudis klaju nezināšanu, paziņojumā izmantojot publiskajā telpā eksistējošus mītus. Tāds regulatora finansēšanas modelis, kāds ieviests Latvijā, starptautiski ir atzīts kā labākais, lai nodrošinātu regulatora neatkarību. Regulatora budžets nemainās proporcionāli regulējamo uzņēmumu apgrozījumam, kā tas apgalvots paziņojumā, bet gan tiek noteikts Likuma par valsts budžetu ietvaros. Regulējamo uzņēmumu veiktās iemaksas ir avots finansējumam, taču regulatora budžeta apjomu apstiprina Saeima, bet veikto iemaksu pārpalikumu uzņēmumi saņem atpakaļ.

SPRK saskaņā ar likumu aizstāv lietotāju intereses un veicina sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju attīstību. Tas ietver ne tikai lietotāju īstermiņa interešu izvērtēšanu, nosakot ekonomiski pamatotām izmaksām atbilstošus tarifus, bet arī lietotāju interešu aizsardzību ilgtermiņā, sekmējot investīcijas attīstībā un nodrošinot iespēju saņemt nepārtrauktus, drošus un kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus.

Tādējādi regulators jomās, kur normatīvie akti uzliek par pienākumu noteikt tarifu, strikti vērtē gan līdzekļu izmantošanas efektivitāti, gan arī ekonomisko pamatotību. Tarifu aprēķinu principi ir noteikti tarifu aprēķināšanas metodikās. Piemēram, Elektroenerģijas tarifu aprēķināšanas metodika nosaka, ka tarifu aprēķinā iekļauj tikai tās tehnoloģiski un ekonomiski pamatotās izmaksas, kas nepieciešamas efektīvai tirgotāja pakalpojuma sniegšanai. Līdzīgi arī Elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika nosaka, ka tarifu aprēķinā iekļaujamas tikai tās tehnoloģiski un ekonomiski pamatotās izmaksas, kas nepieciešamas efektīvai sadales sistēmas pakalpojumu sniegšanai.

Regulators vēlreiz atgādina, ka tarifus tas nosaka precīzi saskaņā ar normatīvo aktu prasībām – tikai tajās jomās un tiem pakalpojumiem, ko nosaka likums. Atbilstoši vispārējām tendencēm tarifu regulēšana kā instruments tiek izmantots arvien mazāk, tā vietā atvērta tirgus apstākļos darbojas konkurence. Regulators nosacīti pilda šo „tirgus” funkciju tikai tajos apstākļos, kur tirgus un konkurence kādu apstākļu dēļ nav iespējama.

Saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likumu publiskais elektroenerģijas tirgotājs AS Latvenergo tarifus nosaka pats, bet regulatoram tarifu projektu iesniedz izvērtēšanai, vai tas aprēķināts saskaņā ar metodiku. Izvērtējot AS Latvenergo iesniegtos elektroenerģijas tirdzniecības diferencētos tarifus, kas stājās spēkā šī gada aprīlī, regulators secināja, ka tie atbilst metodikai un ir ekonomiski pamatoti, regulatoram nebija pamata tos noraidīt, un, tā kā nebija ekonomiski pamatota iemesla tarifu noraidīšanai, tie stājās spēkā.

SPRK iepazīstas ar Tiesībsarga biroja atzinuma tekstu, lai sniegtu detalizētu skaidrojumu, novērstu neskaidrības un paustu viedokli par kļūdaini interpretētajiem faktiem. SPRK viedoklis tiks publicēts regulatora mājas lapā internetā, par to nosūtot arī paziņojumu plašsaziņas līdzekļiem.