Visvairāk ēnstrādnieku strādājuši būvniecības nozarē – 456 cilvēki. Otrajā vietā ir apstrādes rūpniecība (kokapstrāde, pārtikas produktu ražošana utt.), kur bez rakstveida darba līguma nodarbināti 359 cilvēki, savukārt trešo vietu pēc nereģistrēti nodarbināto skaita – 351 ēnstrādnieks – dala divas nozares: tirdzniecība un individuālo pakalpojumu sniegšanas sfēra.
2011. gada deviņos mēnešos vairāk nekā divas reizes pieaudzis piemēroto administratīvo sodu apjoms – piemēroti administratīvie sodi par kopējo summu Ls 581 365 (pērn šajā pašā laika periodā Ls 251 520). Administratīvo soda summas pieaugums skaidrojams ar ēnstrādnieku skaita palielināšanos un atkārtotas nereģistrētās nodarbinātības gadījumu pieaugumu. Ja pērn deviņos mēnešos atkārtoti nereģistrētās nodarbinātības gadījumi konstatēti piecos uzņēmumos, tad šogad – 23 uzņēmumos. Kopumā par atkārtoti nereģistrētu darbinieku nodarbināšanu pērn deviņos mēnešos Darba inspekcija piemērojusi administratīvos sodus Ls 25 000 apmērā, savukārt šogad – Ls 131 500 apmērā.
Valsts darba inspekcija secinājusi, ka arvien gados jaunāki iedzīvotāji piekrīt strādāt bez rakstveida darba līguma. Ja 2010. gada deviņos mēnešos vidējais statistiskais ēnstrādnieks bija 38 gadus vecs vīrietis, kas strādā lielā pilsētā, tad šogad tas ir 34 gadus vecs vīrietis (arī strādājošs lielā pilsētā). Bez rakstveida darba līguma lielākoties strādā vīrieši – pērn tie bija 57 procenti no visiem atklātajiem ēnstrādniekiem, savukārt šogad – 56 procenti.
Darba inspekcijas vadītājs Renārs Lūsis: „Šobrīd novērojama diezgan riskanta situācija, ka sabiedrība kļūst iecietīgāka pret nereģistrēto nodarbinātību un to nenosoda. Gribētu pieņemt, ka akceptējot nereģistrēto nodarbinātību kā normu, ko praktizē draugi, radi vai paziņas, šī sabiedrības daļa īsti neapzinās, kādi ir riski un sekas, ko nereģistrētā nodarbinātība nodara valstij, nereģistrēto darbinieku ģimenēm un pašiem darbiniekiem. No otras puses ir arī pozitīva tendence, ka cita sabiedrības daļa arvien biežāk informē Darba inspekciju par nodarbināšanu bez rakstveida darba līguma. Šī gada laikā ziņojumu skaits pieaudzis trīs reizes.”.
Darba inspekcija atgādina, ka neslēdzot rakstveida darba līgumu, darbinieks zaudē sociālās garantijas, piemēram, tiesības uz apmaksāto atvaļinājumu, bezdarbnieka pabalstu, apmaksātu darba nespējas lapu, kā arī riskē nesaņemt darba algu.
