Valsts prezidents Egils Levits izsludinājis Saeimā 2022. gada 14. jūlijā pieņemto likumu “Grozījumi Izglītības likumā”, vienlaikus aicinot Ministru kabinetu sagatavot precīzu un korektu regulējumu par pašvaldības līdzdalību privāto izglītības iestāžu finansēšanā, nepieļaujot pašvaldību līdzekļu nelietderīgu un necaurspīdīgu izlietojumu.

Grozījumi Izglītības likumā precizē pašvaldības līdzdalību akreditētas privātās izglītības iestādes uzturēšanas izdevumu finansēšanā, ja tajā vispārējās pamatizglītības programmu apgūst bērns, kura dzīvesvieta deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā.

Ar šo likumu potenciāli ir paplašināts to privāto izglītības iestāžu loks, kas varēs pretendēt uz pašvaldību finansējumu, tādēļ Valsts prezidents vērš uzmanību, ka vienlaikus likums joprojām paredz Ministru kabinetam tiesības (1) noteikt kārtību, kādā notiek līgumu slēgšana starp pašvaldību un privāto izglītības iestādi par attiecīgās privātās izglītības iestādes uzturēšanas izdevumu finansēšanu, un tiesības (2) noteikt izglītojamo mērķa grupas, kuru mācību maksu sedz pati attiecīgā izglītības iestāde.

Tāpat no likuma regulējuma un tā mērķa un jēgas nepārprotami izriet, ka visas privātās izglītības iestādes nevarēs pretendēt uz pašvaldības līdzfinansējumu. Tas būs iespējams tikai īpašos gadījumos, kad bērnam nepieciešama īpaša mācību vide vai mācību metodika izglītības iegūšanas procesā.

Tādēļ Valsts prezidents vēstulē Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam aicina Ministru kabinetu “nevilcinoties, atbildīgi un rūpīgi strādāt ar šo Saeimas doto pilnvarojumu un sagatavot precīzu un korektu regulējumu, kas nodrošinās Izglītības likuma 17. panta trešās daļas 27.1 punkta mērķa sasniegšanu, vienlaikus nepieļaujot pašvaldību līdzekļu nelietderīgu tērēšanu un iespējamus centienus saņemt pašvaldības finansējumu pretēji attiecīgās normas mērķim un jēgai”.

E. Levits vēstulē atsaucas uz Ministru kabineta rosināto skolu tīkla optimizāciju, kas šobrīd notiek Latvijā un skar daudz pašvaldību, un uzsver, ka tas ir būtiski izglītības kvalitātes nodrošināšanai un izglītības sistēmas efektivizācijai. “Šajā Latvijas ilgtspējai tik būtiskajā reformā tās sekmīgai norisei būs nepieciešama arī turpmāka Ministru kabineta aktīva iesaiste, tai skaitā risinot jautājumus par privāto izglītības iestāžu finansēšanas kārtības noteikšanu. Būtiski ņemt vērā, ka ne katra privātā izglītības iestāde ir tiesīga pretendēt uz pašvaldības finansējumu. Līdz ar to Ministru kabinetam ir jāveido tāds regulējums, kas ļauj efektīvi un caurskatāmi piemērot Izglītības likumā noteiktos kritērijus par pašvaldību budžeta līdzekļu izlietošanu privāto izglītības iestāžu finansēšanai,” akcentē Valsts prezidents.

Valsts prezidents aicina Ministru kabinetu sekot līdzi jaunā regulējuma piemērošanai, jo īpaši pirmajā gadā pēc likuma spēkā stāšanās, un nekavējoties reaģēt ar nepieciešamiem papildinājumiem Ministru kabineta noteikumos vai atbilstošām likumdošanas iniciatīvām, ja tiek konstatētas regulējuma nepilnības vai mēģinājumi iegūt pašvaldības finansējumu pretēji šīs normas mērķim un jēgai.

Tāpat Valsts prezidents sagaida, ka Ministru kabinets viņu informēs par noteikumu izstrādi un Izglītības likuma jaunās redakcijas piemērošanu.

Foto: Saeimas kanceleja