Augstas inflācijas un lielākas nenoteiktības apstākļos ievērojami samazinājusies uzņēmumu pārliecība par savlaicīgu viņu rēķinu apmaksu – 67 % Latvijas uzņēmumu apgalvo, ka vairāk kā jebkad agrāk ir nobažījušies par klientu spēju savlaicīgi norēķināties, liecina Eiropas vadošā kredītu pārvaldības uzņēmuma “Intrum” ikgadējais pētījums “Eiropas maksājumu ziņojums 2022”. Līdzīga situācija ir novērojama arī citās reģiona valstīs, kur vidēji 62 % uzņēmumu nav droši par savu parādnieku spēju veikt maksājumus laikus un pilnā apmērā, kā galvenos iemeslus minot augošo inflāciju, procentu likmju pieaugumu un piegādes ķēžu traucējumus.
Minētie izaicinājumi liek uzņēmējiem piesardzīgi skatīties uz šī gada plāniem un lielākajai daļai Latvijas uzņēmumu izaugsme šogad nav prioritāte. Lai gan vietējie uzņēmumi mazāk uzsver augošās inflācijas ietekmi nekā kaimiņvalstu – Latvijā to par nākotnes izaicinājumu uzskata puse respondentu, kamēr Lietuvā šādu viedokli pauž 56 %, bet Igaunijā – 61 %, izteikta nenoteiktība pasliktina kopējo biznesa noskaņojumu. Tajā pašā laikā vietējie uzņēmumi atzīst, ka šobrīd ir labāk sagatavojušies iespējamai krīzei un spēj efektīvāk pārvaldīt naudas plūsmas un peļņas traucējumus nekā pirms pandēmijas, kas ļauj nedaudz optimistiskāk skatīties uz nākotnes perspektīvām.
“Pandēmijas mācības, lai arī brīžiem ļoti sāpīgas, norūdīja vietējos uzņēmumus, izgaismojot vājākās vietas un liekot pievērst tām pastiprinātu uzmanību. Tā, piemēram, 65 % aptaujāto Covid-19 sekas motivēja sākt labāk pārvaldīt maksājumu kavējumu riskus savā uzņēmumā, kamēr pirms gada to apgalvoja 59 % Latvijas uzņēmumu. Šīs pozīcijas stiprināšana būs kritiski svarīga arī gaidāmo izaicinājumu priekšā,” uzskata “Intrum” ģenerāldirektore Baltijā Ilva Valeika.
Esošo un gaidāmo izaicinājumu ietekmi apliecina arī jaunākā Eiropas maksājumu ziņojuma dati – lielākā daļa (85 %) Latvijas uzņēmumu pēdējo 12 mēnešu laikā ir saņēmuši klientu un sadarbības partneru lūgumu pārskatīt maksājumu termiņus. Patlaban rēķinu apmaksa Latvijā prasa vidēji 54 dienas, kas atbilst arī vidējam Eiropas rādītājam. Taču tādās nozarēs, kā nekustamais īpašums, enerģētika un komunālie pakalpojumi, laiks līdz maksājuma saņemšanai pārsniedz 60 dienas, kas ir ievērojami ilgāk nekā citur Eiropā. Atšķirība starp maksājumu termiņiem un samaksas ilgumu pēdējā gada laikā īpaši palielinājusies B2B segmentā, kur norēķini tiek veikti vidēji vairāk nekā divas nedēļas pēc noteiktā termiņa.
“64 % uzņēmēju Latvijā atzīst, ka viņiem trūkst elastības un zināšanu, lai pārvaldītu maksājumu kavējumus un mazinātu ietekmi uz viņu uzņēmējdarbību un izaugsmes plāniem, kas ir krietni vairāk nekā vidēji Eiropā (46 %). Tāpēc savas darbības modernizēšana un finanšu plūsmu sakārtošana, veiksmīgi balansējot starp uzņēmuma interesēm un ētisku attieksmi pret trešo pušu parādiem, ir būtiskie soļi, kas nodrošinās uzņēmuma panākumus pēcpandēmijas laikmetā,” pauž “Intrum” eksperte.
Lai gan puse aptaujāto uzņēmumu pārstāvju Latvijā apgalvo, ka maksājumu noteikumi, ko viņi piedāvā klientiem, ir pārāk dāsni un kaitē viņu uzņēmējdarbībai, vien retais nepiekrīt apmaksas termiņu pagarināšanai, lai izvairītos no klientu maksātnespējas riska vai arī savstarpējo attiecību sabojāšanas. Šī tendence kļūst arvien izteiktākā, tāpēc jaunas zināšanas un kompetences, kā ētiski un abpusēji pieņemami pārvaldīt finanšu plūsmas dažādās situācijās, būtu ieteicams attīstīt ikvienam mūsdienu uzņēmumam, lai turpinātu izaugsmi arī mainīgos apstākļos.
