Pēdējie jau savākuši protesta parakstus. 349 Pāvilostas iedzīvotāji un arī pašvaldības deputāti nobalsojuši pret atbalstu projektam un nosūtījuši pretenziju atbildīgajām ministrijām. Atbildes nav saņemtas. Toties Pāvilostai atsūtīta Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra Jura Pūces parakstīta vēstule ar norādi topošajā novada teritorijas plānojumā ņemt vērā, ka pie ostas no jūras laukā nāks kabelis. Mērs Uldis Kristapsons secina: «Izskatās, pat ja tas vēl nav nolemts, tad par to tiek domāts.»
Neatkarīgā jau rakstīja, ka grūti izprotamu iemeslu dēļ Ekonomikas ministrija pirms pāris gadiem bez konkursa tieši firmai Baltic Wind Park atdeva ekskluzīvas tiesības uzstādīt vēja ģeneratorus Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā astoņos prāvos laukumos. Atļauju parakstītāji ir bijušais un esošais valsts sekretārs. Taču, kad firma ķērās pie šo atļauju izmantošanas, ministrija paziņoja, ka atļauja nav uzskatāma par atļauju, kaut gan abos uzņēmumam izsniegtajos lēmumos skaidri un gaiši teikts, ka tā ir atļauja uzstādīt vēja iekārtas, raksta NRA.LV.
Arī Rīgā notikušajā projekta sabiedriskajā apspriešanā ministrijas Enerģijas resursu un degvielas nodaļas vadītājs Kristaps Stepanovs paziņoja, ka firma nemaz nav bijusi tiesīga rīkot šādu sabiedrisko apspriešanu: «Ekonomikas ministrijas izdotā atļauja, ko varētu uzskatīt par tiesiskā ietvara brāķi, nedod darbības ierosinātājam nekādas tiesības saņemt būvatļauju un būvēt vēja elektrostaciju parku.» Šis pretrunīgais teksts atrodams sanāksmes protokolā, un, domājams, to pamanījuši arī abu pušu juristi.
Baltic Wind Park ģenerāldirektors Jānis Meirāns apstiprina, ka «juristi jau apmainās laipnībām».
Vides pārraudzības valsts birojs šai strīdā nepiedalās, uzskatot, ka nevienam nav aizliegts pētīt kaut kā ietekmi uz vidi. Tas arī paskaidrots Ekonomikas ministrijai, kas savukārt biroju brīdinājusi, ka vēja ģeneratoru uzstādītājs galu galā var izrādīties pavisam cita juridiska persona. Biroja direktors Arnolds Lukšēvics spriež: «Viņiem pašiem jāatrisina tas kašķis.» Jāpatur gan prātā, ka šis kašķis valstij var izmaksāt prāvu summu, jo uzņēmums, atgādinot par tiesiskās paļāvības principu, jau tagad iegulda līdzekļus ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrā. Saskaņā ar Vides pārraudzības valsts biroja izsniegto programmu divu gadu laikā uzņēmumam jānoskaidro, kā ieplānotie vēja ģeneratoru parki ietekmēs putnus, zivis, piekrastes ainavu, tūrismu, jānoskaidro ģeoloģiskās dabas jautājumi un saslēguma iespējas ar Latvenergo tīklu. Ietekmes uz vidi novērtējumā tiek analizētas astoņas alternatīvās vēja parku vietas. Tās atrodas pretī Kurzemes piekrastei posmā no Bernātiem līdz Jūrkalnei. Mazākais attālums no sauszemes – astoņi kilometri, lielākais – pilnībā aiz apvāršņa.
