Ēnu ekonomika kopš 2009. gada, kad LDDK aktualizēja ēnu ekonomikas problēmu parakstot protokolu „Godīga uzņēmējdarbība pret ēnu ekonomiku – nodokļu politikas loma godīgas konkurences nodrošināšanā” ar 9. Saeimas sasaukumu, ir augusi, sasniedzot dažās nozarēs pat 70% īpatsvaru pār godīgajiem nozares dalībniekiem.
Iesaistot dažādu tautsaimniecības nozaru asociācijas un vadošos uzņēmumus Latvijā, LDDK īstenos visaptverošas aktivitātes, lai diskutētu par iespējamiem risinājumiem situācijas uzlabošanai. Kampaņas mērķis ir paaugstināt sabiedrības informētību un izpratni par ēnu ekonomikas likumsakarībām, tādējādi veicinot Latvijas darba devēju un darba ņēmēju vēlmi atgriezties nodokļu maksātāju vidū. Latvijā savu darbību realizē ļoti daudz uzņēmumu, kas maksā nodokļus un sniedz ieguldījumu sabiedrībā, tāpēc LDDK vēlas veicināt lojalitāti pret apzinīgo uzņēmumu darba vietām, precēm un pakalpojumiem. Vienlaikus LDDK vēlas vērst uzmanību uz esošo nodokļu sistēmu Latvijā – nodokļu sistēmai Latvijā ir jābūt tādai, lai nodokļus varētu samaksāt, tā būtu skaidri saprotama un prognozējama.
Ekonomikas prognožu centra vadītāja R. Karnīte: „Runājot par ēnu ekonomiku Latvijā ir jāmin divas kritiskas lietas: attieksme pret ēnu ekonomiku un ēnu ekonomikas mērogs. Attieksme pret ēnu ekonomiku ir pārāk labvēlīga, jo netiek izprasta cēloņsakarība un nozīme attiecībā uz personīgo rīcību. Savukārt ēnu ekonomikas mērogs Latvijā ir pārāk liels. Lai to aptuveni novērtētu der apskatīties uz aptuveniem aprēķiniem. Speciālisti vērtē, ka ēnu ekonomika Latvijā ir vairāk nekā 40% no IKP. Latvijas IKP 2010. gadā reālajās cenās bija aptuveni 12 miljardi latu gadā. 40% no šīs summas ir ap 5 miljardi latu. Mūsu aizņēmums no starptautiskajām organizācijām ir 5,25 miljardi latu laika posmā no 2009. līdz 2011. gadam, tātad 1,757 miljardi latu gadā. Budžeta ieņēmumi pie esošās iekasēšanas efektivitātes 2010. gadā bija 35,2% no IKP. No ēnu ekonomikas tas būtu 1,793 miljardi latu gadā. 2010. gadā IKP bija sarucis par aptuveni 20%, salīdzinot, piemēram, ar 2007. gadu. Tātad 2008. gadā no ēnu ekonomikas varētu savākt budžetā vismaz 2 miljardus latu vairāk nekā savāca”.
Ņemot vērā dažādus statistikas datus, starptautiskus un vietējus pētījumus, LDDK uztrauc tendence, ko, piemēram, uzrādīja SKDS veiktās Latvijas iedzīvotāju aptaujas dati, ka gandrīz puse – 49,8% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ir attaisnojama daļēja nodokļu nemaksāšana, tikai 27% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka nodokļu nemaksāšana ir morāli nepieņemama. 2011. gada dati liecina, ka situācija nav uzlabojusies – vairāk nekā puse (54,7%) Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka labāk ir saņemt lielāku algu, pat, ja tas nozīmē nemaksāt nodokļus un nākotnē saņemt mazāku pensiju. Pētījumu rezultāti liecina, ka tā ir nodokļu sistēmas vaina, tāpēc ir nepieciešami risinājumi.
Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks: „Šāda iniciatīva ir svarīga, jo nodokļu maksāšana ir valsts pastāvēšanas stūrakmens, tomēr šī akcija ir jāuzskata tikai par pirmo soli problēmas risināšanā: situācijā, kad 40% iedzīvotāju aktīvi piedalās kādā darbībā, pat tās kriminalizācija ir problemātiska – ir nepieciešams mainīt ko vairāk. Iemesli, kāpēc nemaksā nodokļus, manuprāt, slēpjas ne tik daudz nezināšanā vai neizpratnē kā uzskatā, ka citādi nav iespējams un ka pat ja es cītīgi maksāšu nodokļus, tas tikai padarīs dzīvi vieglāku tam otram, kas nemaksā nodokļus. Šo situāciju iespējams labot vienīgi cenšoties izplatīt praktiskas iemaņas (nevis norādījumus un pavēles) par to, kā ir iespējams veiksmīgi strādāt un izdzīvot, maksājot visus nodokļus. Nodokļu nemaksāšana ir arī klasiska protesta forma pret sistēmu, kas tiek uzskatīta par neleģitīmu un nepareizu. Šādos apstākļos viens no ieteicamajiem ceļiem ir sistēmas leģitimitātes stiprināšana, kuras pamatā ir dialogs ar nodokļu maksātājiem, kā rezultātā var izkristalizēties prasība par nodokļu sistēmas izmaiņā.
LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone: „Liela sabiedrības daļa ir apjukusi un bieži vien izvēloties lētāko pieejamo preci/ pakalpojumu, neaizdomājas par tādiem būtiskiem aspektiem kā kvalitāte, nomaksātie nodokļi utml. Tajā pašā laikā patērētājs neapzinās, ka, nemaksājot par preci nodokļus, viņš nevar cerēt uz labākām skolām, ceļiem, pensijām un sociālās drošības sistēmu. Mēs vēlamies uzrunāt Latvijas sabiedrību pārskatīt savu attieksmi pret nodokļu maksāšanu, rosināt diskusiju – lūgt aizdomāties nevis mācīt dzīvot, kā arī izteikt savus priekšlikumus. Mūsu mērķis, īstenojot kampaņu, ir izglītot Latvijas iedzīvotājus, vērst cilvēku uzmanību uz ilgtermiņa ieguvumiem, ko nodrošina nodokļu maksāšana, aicināt sniegt risinājumus situācijas uzlabošanai, lai pēc tam tos apkopojot ar nozares pārstāvju priekšlikumiem iesniegtu 11.Saeimas deputātiem un valdībai”.
Kampaņu „Pret ēnu ekonomiku – par godīgu konkurenci” LDDK īstenos trijos posmos. Pirmajā posmā notiks plaša informatīvā kampaņa, komunikācija sociālajos tīklos, un citās publiskajās vietās. Gan darba devējiem, gan darbiniekiem būs iespēja izmērīt savas ēnas lielumu un izvērtēt ietekmi, kā arī iepazīties ar risinājumiem, lai, iespējams, rīkotos savādāk. LDDK aicinās iedzīvotājus atbalstīt kārtīgu nodokļu maksāšanu.
Kampaņas īstenošanas otrajā posmā tiks iesaistīti dažādu nozaru pārstāvji, lai diskutētu par ēnu ekonomiku nozaru griezumā – Pirkumi bez čeka, Atalgojuma saņemšana aploksnē, Darba aizsardzības un darba tiesisko attiecību jautājumi uzņēmumos, Publiskie iepirkumi, Kontrabanda u.c.. Diskusiju noslēgumā tiks apkopoti nozaru pārstāvju ieteikumi, lai LDDK tos varētu izmantot turpmākajām aktivitātēm. Savukārt kampaņas trešajā posmā, pēc diskusiju norisēm un sabiedrības viedokļa apkopošanas, LDDK vērsīsies pie atbildīgajām valsts iestādēm un Saeimas deputātiem, lai pārrunātu izstrādātos priekšlikumus un aicinātu pieņemt lēmumu par labu iesniegtajiem ierosinājumiem.
LDDK, skaidrojot kampaņas nepieciešamību, norāda, ka valstij nepieciešama palīdzība, lai ierobežotu ēnu ekonomiku. „Esošajā situācijā godīgie uzņēmumi zaudē tirgus daļas nelegālajām precēm un turpina strādāt arvien smagākos un sarežģītākos apstākļos. Valsts iedzīvotāji bez papildus impulsiem diez vai sāks just lojalitāti pret uzņēmumiem, to precēm un pakalpojumiem, kas maksā nodokļus. Jebkuras uz valdību un tās rīcību vērstas aktivitātes vairos spriedzi iedzīvotāju vidū un nostiprinās vēlmi apiet pastāvošos likumus, tāpēc nepieciešams izglītot un iesaistīt Latvijas iedzīvotājus – gan darba devējus, gan darba ņēmējus”, skaidro L.Menģelsone.
