Pieaugums būs pedagogu minimālajai algai, jo ir svarīgi, lai arī tās pašvaldības, kuras no septembra spēs samaksāt saviem skolotājiem tikai 830 vai 900 eiro, varētu maksāt 1200 vai 1300 eiro lielas algas, šorīt intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” pauda izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece.
“Mūsu galvenā interese ir, lai skolotājs saņem pienācīgu atalgojumu. No valsts puses līdzekļi ir piešķirti, jautājums ir par to, kā varam sakārtot skolu tīklu, lai katrā skolā skolotājs būtu katru dienu, strādātu pilnas slodzes darbu,” sacīja ministre.
“Skolotāji var pilnīgi noteikti rēķināties, ka no septembra minimālā pedagogu atalgojuma likme būs 900 eiro. Mēs jau zinām, ka 72% pedagogu šobrīd, kad minimālā atalgojuma likme ir 830 eiro, saņem atalgojumu robežās no 900 līdz 1100 eiro, vietām arī vairāk,” norādīja Muižniece.
Kā zināms, lai apturētu jaunā finansējuma sadales modeļa ieviešanu, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) Padomes ārkārtas sēdē tika lemts 16. jūnijā plkst.12.00 pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas rīkot piketu, pieprasot tikšanos gan ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu, gan ar Saeimas prezidija locekļiem un nozares ministriem.
Piketā aicināti piedalīties gan LIZDA biedri, gan pedagogi, kuri pagaidām nav izlēmuši pievienoties arodbiedrībai. Tāpat arī visi pedagogu atbalstītāji, skolēni, viņu vecāki un ģimenes.
Argumentējot LIZDA lēmumu “iziet ielās”, arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga uzsver: “Ministrijas izstrādātā naudas pārdales reforma iet pretrunā ar politiķu iepriekš lemto. Jaunās pārmaiņas, ko mums piedāvā ministrija, ir nekonsekventas. Tas attiecas gan uz bāzes summu no kuras tiks rēķināts algas pielikums, gan uz koeficientiem, kas tiks piemēroti pedagogu algām. Turklāt ministrija manipulē ar cipariem, uz papīra solot finansējuma pieaugumu par vairāk kā 8%, taču praksē ieviešot 2.5% pieauguma griestus. Tas nozīmē, ka algu pieauguma, kāds tika solīts iepriekš un ar kādu mēs rēķinājāmies, nebūs. Atbildīgā ministrija mūs nesadzirdēja saskaņošanas sanāksmēs, neņēma vērā mūsu iebildumus, tādēļ ir pienācis laiks iziet ielās un runāt vēl skaļāk. Politiķi nepilda iepriekš solīto, lai gan galvenais, ko mēs pieprasām, ir konsekvence, doto solījumu pildīšana un iespēja prognozēti rēķināties ar situācijas attīstību nākotnē.”
Vanaga arī pauda, ka, piedāvājot reformas, politiķiem būtu jāpieņem lēmumi, kas veicinātu pedagoga profesijas prestižu, lai tostarp mazinātu milzīgo vakanču problēmu nozarē. Taču patreiz, pēc arodbiedrības līderes teiktā, notiek pretējie procesi, tādēļ pedagogiem ir jāķeras pie radikālākas savu interešu aizstāvības.
